"Kultūras Balss" — ieskatāmies izglītības pasaulē pirms 100 gadiem

Laika posmā no 1918. līdz 1932. gadam Latvijā darbojās “Kultūras Balss” – izglītības kooperatīvs un grāmatu apgāds, kam bija  būtiska loma latviešu kultūras attīstības veicināšanā. Dibināts 1918. gada 26. janvārī Valkā, kooperatīva valdē tika ievēlēti nozīmīgi sabiedriskie darbinieki, tostarp publicists T. Līventāls, K. Ozoliņš un A. Krieviņš. Valdes darbā piedalījās arī tādas ievērojamas personības kā E. Birznieks-Upītis un L. Laicens, bet grāmatu izdevniecībā iesaistījās Rainis, A. Upīts, J. Sudrabkalns, kā arī citi pazīstami latviešu autori.

Kooperatīva galvenais mērķis bija veicināt latviešu kultūru un izdot augstvērtīgu literatūru. 1919. gadā tika pieņemts lēmums pārcelt kooperatīvu  uz Rīgu un ārpus galvaspilsētas izveidot tā reģionālās nodaļas. “Kultūras Balss” izdeva gan mācību un izglītības literatūru, gan daiļliteratūru, kā arī organizēja ārpusskolas izglītības pasākumus.

Svarīgu lomu kooperatīva darbībā spēlēja sadarbība ar Latvijas Skolotāju savienību, Skolu muzeju un Tautas augstskolu biedrību, kas kopīgi izveidoja mācību līdzekļu komisiju, kas izstrādāja skolām nepieciešamos mācību materiālus, kurus sagatavoja "Kultūras Balss" mācību līdzekļu darbnīca. 1932. gadā kooperatīvs tika likvidēts saimnieciskās krīzes dēļ.

Latvijas Universitātes bibliotēkas krājumā ir vairāk nekā 100 grāmatu, kas izdotas "Kultūras Balss" kooperatīvā. Šoreiz uzmanību pievēršam sešiem darbiem, kas publicēti pirms simts gadiem, 1924. gadā. Toreiz "Kultūras Balss" kooperatīva noliktava atradās Rīgā, Merķeļa ielā 1, savukārt tā veikals bija izvietots Tērbatas ielā 4. Šīs grāmatas atspoguļo nozīmīgu posmu latviešu kultūras un izglītības attīstībā, kad izdevniecība aktīvi veicināja izglītības literatūras un daiļliteratūras publicēšanu.

Brošūra “Rīga: ziņu krājums ekskursantiem un skolēnu pašdarbībai”.

Brošūras autors Zelmārs Lancmanis-Līdumnieks (1883–1935) bija ievērojams pedagogs, ģeogrāfs un novadpētnieks, kā arī Latvijas minerālvielu pētīšanas biedrības sekretārs. Viņš darbojies Latviešu Senatnes pētītāju biedrībā un Pieminekļu aizsardzības sekcijā, kā arī bieži devies dabas vērtību apzināšanas ekspedīcijās. Z. Lancmanis regulāri rakstīja par Latvijas dabas pieminekļiem un organizēja pētnieciskas un izglītojošas ekskursijas. 1928. gadā viņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Brošūrā Lancmanis īpaši uzsver, ka Rīgu bieži apmeklē liels skaits lauku skolēnu ekskursantu, un šajā izdevumā ir atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas viņiem varētu rasties. Brošura sākas ar vēsturisku aprakstu par Rīgas ielām 14. gadsimta beigās, turpinot ar Vecpilsētas (Iekšrīgas) līkumoto ielu izpēti. Īpašu uzmanību Lancmanis pievērš ielu nosaukumiem, grupējot tos tematiskās kategorijās, piemēram, dambjiem, ūdenstilpnēm, augiem un dzīvniekiem, tautībām, zvejniecībai, kuģniecībai, tirdzniecībai un politiskajai varai.

^{1. attēls. Z. Lancmaņa-Līdumnieka brošūras “Rīga : ziņu krājums ekskursantiem un skolēnu pašdarbībai” vāks. No LU Bibliotēkas krājuma.}

Brošūrā ietverts arī ielu saraksts alfabēta secībā ar īsiem komentāriem, kā arī 1923. gadā pārdēvēto ielu saraksts. Izdevuma noslēgumā ir Rīgas plāns, kas paredzēts ekskursantiem. Tomēr brošūrā nav drukātu attēlu, kas ierobežo vizuālo ieskatu Rīgas ielās un arhitektūrā.

  .

^{2. attēls. Grāmatas “Latvijas vēstures bilžu paskaidrojumi. I sērija” vāks. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta, kā redzams 3. attēlā – ieskenētā grāmatas lapaspusē.}

Grāmata “Latvijas vēstures bilžu paskaidrojumi. I sērija”.

Grāmata izstrādāta kā mācību palīglīdzeklis skolotājiem, taču, lai gan norādīts, ka tas ir kolektīvs darbs, autoru vārdi nav minēti. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar melnbaltiem attēliem, kas papildina stāstījumu. Grāmatas saturs aptver Latvijas vēstures aizvēsturi un turpinās līdz dzelzs laikmetam. Mūsdienu lasītājam šī grāmata piedāvā iespēju iepazīties ar to, kā Latvijas vēsture atspoguļota pirms simts gadiem, kā arī novērot, kā šie vēsturiskie priekšstati ir attīstījušies, pateicoties turpmākajiem zinātniskajiem atklājumiem vēstures izpētē.

^{4. attēls. A. Kauliņa grāmatas “Dziesmu krājums [notis] : jauktiem, sieviešu un vīriešu koriem : I. Latviešu tautas dziesmas” vāks. No LU bibliotēkas krājuma.}

A. Kauliņa darbs “Dziesmu krājums [notis]: jauktiem, sieviešu un vīriešu koriem: I. Latviešu tautas dziesmas”.

Grāmata paredzēta dziedātājiem, tajā iekļautas 32 tautasdziesmas.

Atis Kauliņš (1867–1944) bija ievērojams diriģents, komponists un mūzikas pedagogs. Viņš studējis Pēterpils konservatorijā, strādājis kā pasniedzējs vairākās mūzikas skolās un bijis dziedāšanas biedrības kora "Lira" diriģents. Viņš bija arī pirmais latviešu mūzikas žurnāla "Mūzikas Druva" izdevējs un redaktors. A. Kauliņš komponēja dziesmu lugas, operas, operetes, kā arī solo un kora dziesmas.

^{5. attēls. Grāmatas lapaspuse, kur redzams 1937. gada LU filologu un filozofu akadēmisās organizācijas Ramave ieraksts. No LU bibliotēkas krājuma.}

Pirms nonākšanas Latvijas Universitātes (turpmāk tekstā – LU) bibliotēkas krājumā grāmata piederēja LU filologu un filozofu akadēmiskajai organizācijai “Ramave”, kas dibināta 1929. gadā. Tās dibinātāji bija desmit valodniecības un humanitāro zinātņu studenti, kuri uzskatīja, ka cieši organizēts un draudzības saitēm vienots pētnieku kolektīvs varētu sniegt būtisku ieguldījumu latviešu nacionālo zinātņu attīstībā. Organizācijas dalībnieku skaits strauji pieauga līdz pat 1940. gadam, kad to piespiedu kārtā likvidēja. Goda biedru vidū bija ievērojami profesori Jānis Endzelīns (1873–1961) un Ludis Bērziņš (1870–1965). “Ramaves” saieti parasti notika divas reizes nedēļā, un viena no šīm tikšanās reizēm tradicionāli ietvēra referāta lasījumu. Organizācijai bija arī savs grāmatu apgāds.

^{6. attēls. Martas Bīlmanes brošūras "Šķēru griezumi" vāks. 7. attēls. Brošūras ex libris ar norādi, ka grāmata LU Bibliotēkai dāvināta no Zigrīdas Plakas privātbibliotēkas.}

Brošūra "Šķēru griezumi".

Apjoma ziņā neliela, bet interesanta ir Martas Bīlmanes brošūra "Šķēru griezumi" – tolaik pirmais un vienīgais metodiskais darbs vizuālās mākslas nozarē.

Marta Bīlmane (1887–1945) bija vizuālās mākslas skolotāja, kura ilgus gadus strādāja Rīgas pilsētas 4. ģimnāzijā un aktīvi darbojās žurnālā "Jaunais Cīrulītis".

Šī brošūra ir Ošu ģimenes dāvinājums, saņemta 2015. gadā no Zigrīdas Plakas privātbibliotēkas. Z. Plaka bija pazīstama kā grāmatu tulkotāja no vācu un franču valodām.

Brošūra paredzēta kā metodiskais materiāls audzinātājiem, un tajā ietverti šķēru griezumi (aplikācijas darbi), kas veicina bērna fizisko aktivitāti, interesi, iztēli un radošumu. Tajā tiek uzsvērta krāsu ietekme uz cilvēku, ieteikts darbu uzsākt ar melno un balto krāsu, kam seko citu krāsu apraksts. Tālāk ir stāstīts par līnijām un formām, kā arī aplūkots, kā aplikācijas var izmantot dažādu skolas priekšmetu apguvē. Stāstījuma beigās iekļauti praktiski norādījumi darbam ar papīru un šķērēm.

^{8. attēls. R. Liepiņa grāmatas “Dabas mācība. 2. [d.], Fizika : pamatskolas 5. un 6. mācības gadam” vāks. 9. attēls. Piezīme minētajā grāmatā, ka tā 1925. gadā piederējusi 5. klases skolniecei Vilmai Smalkajai.}

Fizikai veltīta R. Liepiņa grāmata “Dabas mācība. 2. [d.], Fizika : pamatskolas 5. un 6. mācības gadam”.

Reinis Liepiņš (1885–1949) bija skolotājs un literāts. Studējis Maskavas universitātē, specializējoties dabaszinībās. Pēc studiju pabeigšanas viņš uzsāka pedagoga karjeru, strādājot vairākās skolās. 1920. gadā viņš kļuva par ģimnāzijas skolotāju Rīgā, no 1924. līdz 1928. gadam ieņēma nozīmīgu amatu Izglītības ministrijas Skolu departamentā, kur strādāja kā direktors.

R. Liepiņš bija aktīvs izglītības attīstības veicinātājs Latvijā, un ar viņa atbalstu izveidots Valsts Centrālais pedagoģiskais institūts, kā arī pedagoģiskais birojs. Viņš arī rediģēja žurnālu "Mūsu Nākotne" no 1931. līdz 1934. gadam un rakstīja vairākas mācību grāmatas, kas kalpoja par vērtīgu resursu skolotājiem un skolēniem.

Spriežot pēc grāmatā esošajām piezīmēm, 1925. gadā tā piederēja 5. klases skolniecei Vilmai Smalkajai.

Grāmata ir bagātīgi ilustrēta un paredzēta skolēnu pašdarbībai, novērojumiem un eksperimentiem, veicinot skolēnu izpratni par dabaszinību pamatprincipiem un stimulējot viņu radošumu un zinātkāri. Mācību materiāls sākumā iepazīstina lasītājus ar vielas vispārējām īpašībām, turpinot ar tēmām par cieto ķermeņu līdzsvaru un kustību, šķidrumu līdzsvaru un kustību, gāzu kustību un līdzsvaru, kā arī siltumu, skaņu, gaismu, magnētismu un elektrību.

^{10. attēls. Prof. K. Baloža grāmatas “Ievads tautsaimniecībā” vāks. 11. attēls. Lasītāja piezīmes minētajā grāmatā.}

Prof. K. Baloža grāmatu “Ievads tautsaimniecībā”.

Prof. K. Baloža grāmata “Ievads tautsaimniecībā” uzdāvināta Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes bibliotēkai, un to ziedoja profesors, Dr. phil. P. Zālīte.

Autors Kārlis Balodis (1864–1931) bija ievērojams latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs. Viņš bija viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem, strādāja kā Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes profesors un bija arī Saeimas deputāts.

Pēteris Zālīte (1864–1939) bija filozofs un publicists, kas rediģēja laikrakstus “Mājas Viesis” un “Dienas Lapa”, kā arī lasīja lekcijas Latvijas Universitātē un darbojās kā Saeimas deputāts. P. Zālīte visu savu kustamo un nekustamo mantu bija novēlējis Latvijas Universitātei.

Grāmata “Ievads tautsaimniecībā” sākas ar plašu vēsturisko apskatu, kur tiek aplūkota tautsaimniecība no tās pirmsākumiem līdz jaunākajiem laikiem, kā arī pievērsta uzmanība pētniekiem, kuri izstrādājuši tautsaimniecības teorijas. Tālāk grāmatā seko nodaļa par vispārējo (teorētisko) tautsaimniecību, kurā tiek aplūkoti tādi jēdzieni, kā vērtība, cena, īpašums, konkurence, nauda un citi būtiski aspekti.

Izmantoto avotu saraksts

1. Apinīte V. Filozofs Pēteris Zālīte - LU Bibliotēkas draugs // Universitātes Avīze. – 30.04.2002.
2. Balodis, K. Ievads tautsaimniecībā.
3. Draviņš K. Ramave // Akadēmiskā dzīve. -1959., Nr.2. – 99.-100.lpp.
4. Karulis, Konstantīns.  Latviešu grāmata gadsimtu gaitā / K. Karulis ; [redaktors J. Upītis ; mākslinieks V. Grants]. Rīga : Liesma, 1967. – 180.lpp.
5. Kauliņš, Atis (1867 - 1944) // Musica Baltica. - Atis : Komponisti un autori : Musica Baltica
6. Kauliņš, Atis.  Dziesmu krājums [notis] : jauktiem, sieviešu un vīriešu koriem : I. Latviešu tautas dziesmas / Atis Kauliņš. Jelgava : Kultūras Balss, 1924. 1. sēj.
7. “Kulturas balss” // Latvijas enciklopēdija. 3. sēj. : [5 sējumos ar rādītāju / projekta vadītāja Irina Tastevena ; galvenais redaktors Heinrihs Jubels]. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002-2009. – 563.lpp.
8. Lancmanis, Zelmārs // historia.lv. - Lancmanis, Zelmārs | Historia
9. Latvijas vēstures bilžu paskaidrojumi : 1. serija / Kulturas Balss. Rīga : "Kulturas Balss" izdevums, 1924.
10. Liepiņš, Reinis.  Dabas mācība. 2. [d.], Fizika : pamatskolas 5. un 6. mācības gadam / Reinis Liepiņš.  2. izd. Rīga : Kultūras Balss, 1924.
11. Marta Bīlmane // Womage. - Marta Bīlmane — Sieviete Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940) // Womage
12. Reinis Liepiņš // Lireratura.lv. - Reinis Liepiņš — Literatūra (literatura.lv) Rīga : ziņu krājums ekskursantiem un skolēnu pašdarbībai / sast. Z. Lancmanis-Līdumnieks. Rīga : Kultūras Balss, 1924. sēj. <1, 4>.