Akadēmiskais centrs
LU bibliotēkas organizētā Informācijas un bibliotēkzinātnes sekcijas sēde notika 2017. gada 23. martā Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu centra konferenču zālē Kalpaka bulvārī 4.
Šogad sekcijas sēdes satura veidošanā tika iekļauti vairāki starpdisciplināri referāti, iepazīstinot ar savām inovācijām un idejām, tādējādi paplašinot ikgadējo konferences tematu aptvērumu.
Ar veikto pētījumu rezultātiem, saistošiem referātiem un prezentācijām konferences dalībniekus iepazīstināja LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas (SZF) un bibliotēku studiju nodaļas mācību spēki (IBS nod.), LU Sociālo un politisko pētījumu institūta pārstāvji un studenti, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki, bijušais LU rektors (2007-2015), Fizikas un matemātikas katedras vadītājs Mārcis Auziņš, LU Akadēmiskās bibliotēkas un LU bibliotēkas speciālisti. Konferences sekcijas sēdes apmeklētāju skaits bija pārsteidzoši liels.
Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija tika organizēta divās apakšsekcijās, kuras vadīja SZF ISB nod. docente Dr.philol. Daina Pakalna un LU bibliotēkas direktora vietniece Mārīte Saviča. Sēdes laikā tika nolasīti 15 referāti, bet tās noslēgumā aizkustinošs režisores M. Jurjānes veidots video stāsts “Rakstniece Melānija Vanaga”.
Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas sēdes programmas 1. apakšsekcijā ar nosaukumu “Dzīves meistarība un informācijpratība” iekļauti vairāki referāti pār pēdējos 3-4 gados veiktajiem pētījumiem iedzīvotāju vidē – informācijpratību, to nozīmi dzīves kvalitātes un meistarības uzlabošanā un dzīves problēmu risināšanu. Tikpat nozīmīgas dzīves sakārtošanā un organizēšanā ir arī citas prasmes: medijpratība, veselībpratība un kultūrpratība, to pielietošana un pētīšana. Pētījumos bieži vien tiek izmantota pašnovērtējuma metode jeb anketēšana, jo nav izstrādāts konkrēts standarts, kas būtu atbilstošs visiem lietotājiem. Pieaugot informācijpratības problēmjautājumu lokam un analīzei, ir svarīgi novērtēt arī bibliotekāra kompetenču lomu un to pielietošanu konkrētā situācijā, akadēmiskas bibliotēkas pamatuzdevuma – studiju procesa un pētniecības darba nodrošināšanai.
Sekcijas programmas 2. apakšsekcijā – “Virtuāli -24/7” referātu tematu loks aptvēra virtuālajā vidē bibliotēkā pieejamo informāciju par krājumu un pakalpojumiem 24 stundas diennaktī, lai informācijas apmaiņa starp bibliotēku un lietotāju noritētu daudz ātrāk un efektīgāk. Ziņojumos tika minēti galvenie darba virzieni krājuma pieejamības nodrošināšanai : digitālo kolekciju veidošana, personāliju arhīvu digitalizācija, abonēto un pašu veidoto datu bāzu izmantošana, e-resursu un atvērto izglītības mācību materiālu piekļuves nodrošināšana studiju un pētniecības darba organizēšanā. Īpaši akcentēta bibliotēkas vēsturiskā krājuma un atsevišķu kolekciju izpēte, kas ir viens no pētniecības virzieniem bibliotēkā, un kuras līdz šim bija pieejamas ierobežotam lietotāju lokam. Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem, lai sasniegtu Alma Mater zinātniskos mērķus, ir rosināt starptautisku starpinstitucionālo sadarbību un iegūto rezultātu atspoguļošanu augsta līmeņa publikācijās.
Svarīga loma ir sociālo mediju izmantošanai un lietošanai ikdienas komunikācijā, kas tādējādi veicina gan informācijas un zināšanu apmaiņu, gan pakalpojuma kvalitāti bibliotēkā. Bibliotēka nemitīgi attīstās un meklē jaunas darba formas, tāpēc konferences gaitā iegūtā informācija no dažādu struktūrvienību viedokļa raugoties, iezīmēja galvenos pamatvirzienus, kuri jāattīsta un jāpilnveido turpmākajā laika posmā.
