Ceļvedis "Zinātniskā publicēšanās"

Katram uz kvalitāti orientētam zinātniskajam izdevumam ir izstrādāti nosacījumi, kas ietver prasības publicēšanai iesūtītai publikācijai, ieskaitot raksta struktūru. Visbiežāk zinātniskās publikācijas noformē pēc IMRAD struktūras. IMRAD nozīmē: ievads (Introduction), metodes un materiāli (Methods), rezultāti (Results), rezultātu apspriešana - diskusija (Discussion) (sk. 1. att.). Tās ir publikācijas pamatdaļas un aizņem visvairāk lappušu.

 1. att. Zinātniskā raksta pamatstruktūra (18)

Pētnieks J.M. Sveilzs (J.M. Swales) publikācijas pamatdaļas apraksta kā zinātniskās publikācijas struktūras smilšu pulksteņa modeli (Hourglass Model), savukārt M. Derntls (M. Derntl) modeli papildina ar citām svarīgām teksta daļām: nosaukums, kopsavilkums, bibliogrāfisko atsauču saraksts (sk. 2. att.).

 2. att. Zinātniskās publikācijas struktūras smilšu pulksteņa modelis (4)

Iegaumē!

Pirms publikācijas gatavošanas iepazīsties ar žurnāla nosacījumiem.

Akadēmiskām, zinātniskām institūcijām, struktūrvienībām var būt sava publicēšanās politika.

Publikācijas titullapa

Publikācijas titullapa ir raksta pirmā lapa un tā satur nozīmīgu informāciju, kurai jābūt pietiekoši detalizēti atspoguļotai un skaidri noformētai. Šajā lapā ir jāiekļauj visa informācija, kas nepieciešama lasītājam, lai noteiktu raksta saturu, tā autoru (-us), raksta izcelsmi un publikācijas veidu. Titullapa tiek pievienota publikācijai raksta sagatavošanas beigās.

Titullapa var saturēt šādus elementus: publikācijas nosaukumu, autorus, katra autora piederību, korespondējošo autoru, atslēgas vārdus, abreviatūru sarakstu, publikācijas veidu, vārdu skaitu, informāciju par finansiālo atbalstu u.c. Publikācijas titullapas informācijas izvietojums atšķiras elektroniskajai lejupielādes PDF versijai un tiešsaistes versijai (sk. 3. un 4. att.).

3. att. Piemērs: publikācijas titullapas informācijas izvietojums tiešsaistes versijai

4. att. Piemērs: publikācijas titullapas informācijas izvietojums elektroniskajai lejupielādes versijai PDF formātā

Nosaukums

Nosaukumu lasītājs ierauga pirmo, tāpēc tam jābūt pietiekoši detalizētam, lai tas raksturotu publikācijas saturu un to varētu saprast arī nespeciālisti. Nosaukumam skaidri un efektīvi jānorāda pētījuma galvenie jēdzieni, konteksts un nozīme. Optimāls nosaukuma garums ir 14 līdz 16 vārdi.

Iegaumē!

Nosaukums ir viena no primārajām teksta daļām, no kura tiek ņemti dati indeksācijai un informācijas meklēšanai datubāzēs un tīmeklī.

Autorība un piederība institūcijai

Titullapa papildu nosaukumam ietver arī informāciju par raksta autorību, kas sniedz detalizētas ziņas par pētījuma dalībniekiem (un to pārstāvētām institūcijām). Dažādās pētniecības nozarēs ir atšķirīgi nosacījumi, kādā secībā autori jāparāda publikācijā. Piemēram, bioloģijas nozarēs pamatprincips ir kā pirmo norādīt pētnieku, kas veicis un uzrakstījis lielāko pētījuma daļu, savukārt, pēdējam sarakstā jābūt nosauktam laboratorijas galvenajam pētniekam. Fizikas nozarēs pētījumu veikšanā var būt iesaistīti daudzi dalībnieki un tur pamatā pieņemts dalībniekus sarakstā iekļaut alfabēta secībā. Iesniedzot rakstu, jau pirmajā reizē ir jānorāda visi autori.

Visiem zinātniskajiem rezultātiem ir standartizēti jānorāda autorība un piederība institūcijai, jo:

• tā ir laba zinātniskās komunikācijas prakse;
• veicina starptautisko bibliogrāfisko, citējamības, pilntekstu datubāzu, digitālo arhīvu un repozitoriju spēju identificēt un apstrādāt visas vienības, kuru autorība pieder konkrētai personai un/vai iestādei, kā vienu veselu;
• veicina institūcijas un individuāli katra pētnieka atpazīstamību bibliometriskās analīzēs;
• ļauj efektīvāk automātiski savākt datus no datubāzēm un integrēt tos zinātnisko institūciju informācijas sistēmās;
• pozitīvi ietekmē iestādes atzinību starptautiskos reitingos.

 Iegaumē!

Pirms raksta noformēšanas iepazīsties ar nozarē valdošajām tradīcijām un vadlīnijām, kā arī noskaidro, vai zinātniskajai iestādei, kuru pārstāvat, ir izstrādātas rekomendācijas, kā pieņemts norādīt autorību un piederību.

Kopsavilkums

Kopsavilkums ir viens no lasītākajiem publikācijas elementiem, kas parasti sastāv no 100 līdz 250 vārdiem. Tas lasītājiem dod priekšstatu par publikācijas saturu, rosina interesi izlasīt visu publikāciju. Efektīvi uzrakstīts kopsavilkums palīdzēs pārvarēt pirmo atlasi, iesniedzot rakstu žurnāla un cita izdevuma redakcijā, un nokļūt to publikāciju vidū, kurām tiek veikta recenzēšana. Kopsavilkuma saturs ir arī ļoti būtisks, lai nodrošinātu tā atpazīstamību, izmantojot meklētājprogrammas un indeksācijas datubāzes.

Atslēgas vārdi

Lasītājiem pirmo reizi apskatot publikāciju, atslēgas vārdi palīdz ātri izprast tās saturu, kā arī nodrošina labāku publikācijas atrašanu tīmeklī un tiešsaistes datubāzēs. Atslēgas vārdiem ir jāpapildina nosaukumā ietvertā informācija, izmantojot jēdzienus un vārdus, kas ir gana izplatīti attiecīgajā nozarē vai nozaru grupā (pamatā starptautiskā līmenī).

Iegaumē!

Izvairies no pārāk plašu jēdzienu izmantošanas.

Atslēgas vārdus palīdz izdomāt iepazīšanās ar citu, līdzīga satura publikāciju atslēgas vārdiem.

PAPILDU MATERIĀLI:

Prezentācija “Basics of Paper Writing and Publishing in TEL” (Autori: Michael Dental, Milos Kravcik, Ralf Klamma)

Videoieraksts “Zinātniskas publikācijas struktūra” (“Structure of a research paper”) (Autors: John McDonald)

Videoieraksts “Zinātnisko publikāciju nosaukumi” (“Research Paper Titles”)  (Autore: Sheryl Holt)

Videoieraksts “Kā uzrakstīt zinātniskās publikācijas nosaukumu” (“How to Write a Research Paper Title”)  (Autorība: WORDVICE)

Latvijas Universitātes personālam un studējošiem (akadēmiskam personālam un citiem nodarbinātiem, studentiem, doktorantiem, autorlīguma slēdzējiem, viesprofesoriem un viespētniekiem u.c.) kā autora piederība kādai institūcijai (Affiliation) jānorāda Latvijas Universitāte.

Ja publikācija ir latviešu valodā, norāda “Latvijas Universitāte”. Ja citā valodā (angļu, krievu, franču, u. tml.), norāda ar starptautiski atpazīstamo nosaukumu “University of Latvia”.

Papildus citu institūciju var norādīt, ja tā ir devusi materiālo ieguldījumu vai nodrošinājusi materiāli-tehnisko bāzi pētījumiem.

Šajā gadījumā kā institucionālo piederību var norādīt abas organizācijas atbilstoši konkrētā žurnāla prasībām:

A variants: “University of Latvia and [citas institūcijas nosaukums kādā starptautiskā institūcija ir atpazīstama starptautiskajā zinātnes telpā]”.

Piemēram:

University of Latvia and University of Tallinn

University of Latvia and University of Calgary

B variants: abas organizācijas atsevišķā rindā

University of Latvia

[citas institūcijas nosaukums kādā starptautiskā institūcija ir atpazīstama starptautiskajā zinātnes telpā].

Piemēram:

University of Latvia, Riga Latvia

University of Tallinn, Tallinn, Estonia

Latvijas Universitātes un tās koledžu darbiniekiem, kas apvieno akadēmisko/pētniecisko amatu Universitātē un veselības iestādē/slimnīcā, institucionālajā piederībā jāiekļauj gan savas akadēmiskās iestādes, gan veselības aizsardzības iestādes piederība. Tas attiecas arī uz nepilna laika amatiem universitātē/augstskolas koledžās un neatkarīgi no amata finansēšanas veida.

Piemēram:

Pauls Stradins Clinical University Hospital and University of Latvia

University of Latvia and Pauls Stradins Clinical University Hospital

Pie institūcijas nosaukuma var norādīt papildus informāciju: adresi, pilsētu, valsti, fakultāti un nodaļu u.tml.

Piemēram: Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija

University of Latvia, Riga, Latvia and University of Tallinn, Tallin, Estonia

University of Latvia, Jelgavas iela 1, Riga, LV-1004, Latvia

Laboratory of Magnetic Soft Materials, Faculty of Physics, Mathematics and Optometry, University of Latvia, Jelgavas iela 3-530, Riga, LV-1004, Latvia

Autoram savu piederību Latvijas Universitātei nepieciešams reģistrēt zinātnisko autoru identifikācijas sistēmās – ORCID ID, Publons.

Kas ir pētnieka identifikators?

Pētnieka identifikators (turpmāk tekstā – ID) ir unikāls identifikācijas numurs, kas identificē personu kā pētnieku vai autoru* un nodrošina viņa publikāciju, vadīto projektu vai grantu identificēšanu. Tas ir būtiski īpaši gadījumos, kad personas vārds un uzvārds ir ļoti izplatīts.

Tas ir unikāls, jo tas ļauj identificēt tieši konkrētu autoru un konkrēti viņa devumu zinātnē, īpaši situācijās, kad autoriem ir līdzīgi vai vienādi vārdi un uzvārdi, kad uzvārds ir mainīts, kā arī situācijās, kad vārdam un uzvārdam tiek izmantotas dažādās pieraksta formas.

Ikvienam autoram šis unikālais identifikators garantēs, ka publikācijas netiks “piedēvētas’’ kādai citai personai. Šādu pētnieka identifikatoru vēlams izveidot jebkuras nozares pētniekam, gan autoram, kurš ir publicējis savu pirmo publikāciju, gan pētniekam ar ilgstošu zinātniskā darba pieredzi, gan doktorantam, kā arī ikvienam zinātnisku darbu autoram, kurš vēlas veicināt atpazīstamību un norādīt informāciju par savu publikāciju un citu zinātnisko darbību starptautiskā vidē.

* autors – Latvijas Universitātes personāls un studējošie (akadēmiskais personāls un citi nodarbinātie, studenti, doktoranti, autorlīguma slēdzēji, viesprofesori un viespētnieki u.c. )

ID nepieciešamība

Pētnieku ID neatklāj privātus datus, tas ir pastāvīgs, kurš nemainās situācijās, kad tiek mainīts uzvārds, darba vieta, e-pasta adrese.

ID palīdz identificēt autora devumu zinātnisko sasniegumu mērīšanas un analīzes gadījumā (bibliometrijas, citējamības datu analizēšanas procesā).

ID nodrošina, ka pētnieks tiek atzīts par konkrētu darbu autoru tiešsaistes datubāzēs, jo dati par autoru un viņa darbiem tiek sasaistīti. Pateicoties ID var apkopot konkrēta pētnieka visa veida zinātniskās aktivitātes vai sasniegumus, integrēt informāciju par pētnieku informācijas sistēmās, platformās un pakalpojumu sniedzēju sistēmās.

ID izveidošana

Ir gadījumi, kad pētnieku ID izveidi nodrošina komerckompānijas, piemēram izdevēji vai citējamības datubāzu veidotāji, savukārt, citus nodrošina neatkarīgas un nekomerciālas pētnieku organizācijas, piemēram, ORCID.

Ikvienam autoram savu pētnieka ID vēlams izveidot organizācijas ORCID reģistrā jeb datubāzē.

Līdzīgus pakalpojumus piedāvā:

• kompānija Elsevier datubāzē Scopus, kurā tiek automātiski tiek ģenerēts identifikators – Scopus Author Identifier.
• kompānija Clarivate datubāzē Web of Science, kurā automātiski tiek ģenerēts identifikators – Web of Science Researcher ID

Par izveidotā profila satura kvalitāti atbild autors.

ORCID iD

ORCID iD atbalsta dažādas pētniecības institūcijas, izdevniecības un organizācijas, tāpēc tas kļūst par plaši izmantotu starptautisku identifikatoru autoriem. To arvien vairāk pieprasa uzrādīt izdevēji, publikācijas iesniegšanas brīdī, kā arī finansētāji, pie pētījuma projekta pieteikuma iesniegšanas.

ORCID iD veicina atpazīstamību un zinātnisko rezultātu labāku atrašanu. Privātums ir pasargāts, jo autori paši veido un kontrolē sava ORCID iD profila saturu un tā redzamību šaurākam interesentu lokam vai plašākai sabiedrībai.

ORCID iD var izmantot ikviens autors neatkarīgi kādā institūcijā strādā un cik ilgstoši nodarbojas ar pētniecību.

Latvijas Universitāte stingri rekomendē ikvienam autoram izveidot ORCID iD.

Kā izveidot ORCID iD profilu?

ORCID iD profila izveidošana un pielietojamība

ORCID iD identifikatoru un profilu autors var izveidot sev bez maksas, šeit.

Īsumā:

a) Izvēlas “Register”.

b) Kā ORCID iD lietotāja vārdu labāk norādīt vārdu un uzvārdu bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm.

c) Reģistrējoties jānorāda arī profila redzamības pakāpe (piemēram, profila saturs redzams privāti vai plašai sabiedrībai).

d) Pievieno profilā informāciju par sevi (piemēram, aizpildot laukus par piederību pētnieciskai institūcijai, informāciju par izglītību). Piederība Latvijas Universitātei jānorāda obligāti.

e) Pievieno informāciju par savām publikācijām. ORCID iD profilā tiek piedāvāti dažādi varianti: savienojoties ar datubāzēm; izmantojot DOI; augšupielādējot informāciju par savām publikācijām BibTeX formātā; ievadot manuāli.

f) Popularizē savu ORCID iD. Publicējoties, nākošās publikācijās ieteicams norādīt savu ORCID iD. ORCID iD var iekļaut arī e-pasta parakstā, CV vai jebkurā citā publiskā profilā.

g) Reizi ceturksnī vai vismaz reizi gadā jāpārskata profils un tas jāpapildina ar jaunāko informāciju. Izveidojot savienojumu ar datubāzēm, ieraksti par publikācijām tiek importēti ORCID iD profilā, un autoram tie ir tikai jāapstiprina.

i. Jāizveido savienojums ar Scopus

ii. Jāizveido savienojums ar Publons

iii. Jāizveido savienojums ar citām zinātnes nozarei aktuālām datubāzēm u.c.

Scopus Author Identifier un tā integrēšana ar ORCID iD

Identifikatoru Scopus Author Identifier (Scopus ID) izmanto un piedāvā Elsevier datubāzē Scopus. Scopus ģenerē autora profilu un piešķir identifikatoru automātiski. Scopus var ģenerēt autoram arī divus vai vairākus profilus gadījumos, kad Scopus algoritms neatpazīst un nevar sasaistīt autoru ar publikāciju.

Identificēšanai un datu apmaiņai var palīdzēt, ja Scopus ID un ORCID iD tiek integrēti. Scopus datubazē atverot autora profilu ir pieejama funkcija “Connect to ORCID”.

Gadījumos, kad nepieciešamas korekcijas datubāzes ierakstā vai autora profilā, pētniekam tiek piedāvāts arī sazināties ar datubāzi un norādīt nepieciešamās izmaiņas, izmantojot funkciju “Edit profile”. Autoru ērtībai Elsevier piedāvā iespēju atlasīt datus arī bezmaksas meklētājā “Search for an author profile”, kas dod iespēju atlasīt datus meklējot pēc autora vārda un uzvārda, kā arī ORCID iD. Iegūtie rezultāti ļauj iepazīties ar autora profilu, tostarp dažādiem bibliometriskiem rādītājiem (vērts ņemt vērā, ka plašāka funkcionalitāte ģenerētajā autora profilā, būs pieejama, veicot atlasi Scopus datubāzē). Arī bezmaksas versijā ir pieejama funkcija “Edit profile”.

Researcher ID, Publons profils un tā integrēšana ar ORCID iD

Identifikatoru Researcher ID izmanto un piedāvā Clarivate kompānija (iepriekš Thomson Reuters) un tas ir integrēts platformā Publons, kura pamatā izveidota, lai apkopotu un pārbaudītu informāciju par pētnieka recenzēšanas un redaktora darbu. Researcher ID ir sasaistīts arī ar platformu Web of Science. Autors platformā Publons izveido Researcehr ID profilu un pats nosaka, kādu informāciju, pētnieciskā darba rezultātus vai kādas publikācijas tur pievienot, taču pievienot var tikai no Web of Science. Ja autoram ir publikācijas, kas iekļuvušas Web of Science, tad identifikators tiek piešķirts automātiski, taču tas nav sasaistīts ar Publons profilu – par sasaistīšanu nolemj un to nodrošina pats autors.

Researcher ID un ORCID iD var integrēt, lai notiktu datu apmaiņa starp šīm sistēmām. Lai izveidotu savienojumu, autoram ir jāpieslēdzas platformai Publons un jāizveido tur profils. Profilā būs funkcija My records > Publications > Import publications > Sync with ORCID.

Ja informācijas pārvaldīšana Publons profilā nepalīdz un Web of Science datubāzē ir nepieciešami labojumi, tad var sazināties ar datubāzu veidotājiem izmantojot palīdzības pogu, kas dažādās datubāzes daļās ir nosauktas atšķirīgi, piemēram, “Submit a correction” vai “How do I correct this record?”, vai “Suggest a correction”.

Labā prakse

Labā prakse ir vispirms bagātināt ORCID iD profilu ar informāciju par publikācijām no Scopus datubāzes. Kad tas izdarīts, ieteicams no ORCID iD profila uzlabot Researcher ID profilu.

Ja Publons profils būs papildināts ar datiem no ORCID iD, tad brīdī, kad notiks sinhronizēšanās starp Publons profilu un Web of Science, informācija par autoru un viņa darbiem sakārtosies.

Situācija ar vairākiem ID vienā datubāzē

Datubāzēs mēdz būt situācijas, kad autoram ir izveidoti vairāki ID. Pamatā tas ir tāpēc, ka attiecīgajā datubāzē nav vai pietrūkst informācijas, lai identificētu darbu un tā autoru. Autori, izdevniecību darbinieki, pilntekstu un citu datubāzu veidotāji var dažādi pierakstīt autoru vārdus un uzvārdus, kā arī piederību institūcijai. Var notikt arī tehniskas kļūdas datu migrēšanas brīdi starp datubāzēm.

• Ja izveidoti vairāki ID datubāzē Scopus:

Scopus autoru ID un profilus ģenerē automātiski. Ja tiek ģenerēti vairāki profili, tad to apvienošanai pastāv divi risinājumi:

a) Izvēlēties vienu (pilnīgāko) no profiliem un veikt integrēšanas procesu ar ORCID iD (skatīt augstāk tekstā sadaļu “Scopus Author Identifier un tā integrēšana ar ORCID iD”). Datu apmaiņa un sakārtošanās var prasīt kādu laiku, līdz pat divām nedēļām.

b) Atlasīt vajadzīgos autora profilus, meklējot pēc uzvārda un vārda. Pēc tam, izvēloties funkciju “Request to merge authors”, izpildīt soļus sadaļā “Author Feedback Wizard”, kur ir iespēja norādīt publikācijas dzēšanai un trūkstošo pievienošanai, kā arī precizēt piederību pētniecības institūcijai. (Šī procesa veikšanai ir piekļuve un to var veikt arī autora asistents vai cita uzticības persona).

• Ja izveidoti vairāki ID datubāzē Web of Science:

Web of Science autoru ID un profilus ģenerē automātiski. Ja tiek ģenerēti vairāki profili, tad to apvienošanai pastāv divi risinājumi:

a) Veikt integrēšanas procesu starp Publons un ORCID iD (skatīt augstāk tekstā sadaļu “Researcher ID, Publons profils un tā integrēšana ar ORCID iD”). Datu apmaiņa un sakārtošanās var prasīt kādu laiku, līdz pat divām nedēļām.

b) Atlasīt vajadzīgos autora profilus, meklējot pēc uzvārda un vārda. Pēc tam, izvēloties funkciju “Merge records”, izpildīt soļus sadaļā “Author Record Correction Form”, kur ir iespēja norādīt publikācijas dzēšanai. (Šī procesa veikšanai ir piekļuve un to var veikt arī autora asistents vai cita uzticības persona).

• Ja izveidoti vairāki ID datubāzē ORCID:

Datubāzē ORCID ir izveidota rūpīga kontroles sistēma, lai vienam autoram atbilstu tikai viens profils un ID. Profili ir saistīti ar autora norādīto e-pasta adresi. Ja tomēr autors ir izveidojis pie cita e-pasta adreses piesaistītu profilu, tad autoram jāpieslēdzas vienam no profilam un sadaļā “Account settings” jāveic prasītās darbības “Remove duplicate record”.

Iegaumē!

LU Bibliotēka piedāvā konsultācijas un nodarbības par ORCID iD profila izveidi. Detalizēta informācija un pieteikšanās šeit.

PAPILDUS MATERIĀLI:

Videoieraksts “ORCID, Scopus, Publons, Google Scholar: Making Sense of Research Profiles and Identities” (Autors: Manitobas Universitātes bibliotēkas)

Videoieraksts “ORCID Workshop for Researchers” (Autors: ORCID US Community)

Videoieraksts “My ResearcherID and profile in Publons” (Autors: FECYT ciencia)

Akadēmiskais godīgums

• Pētnieku, mācībspēku un studentu zinātniskā darba veikšanas princips, ievērojot augstākos profesionālisma standartus, precizitāti, objektivitāti, patiesumu, atbildību, godīgumu, morāles un ētikas normas akadēmiskajās nodarbībās, publikācijās, komunikācijas un publicitātes pasākumos, kas veido izglītības un zinātnes kvalitāti, prestižu, akadēmiskās vides un institūcijas tēlu.
• Viens no akadēmiskā godīguma nosacījumiem ir plaģiātisma novēršana.

Akadēmiskā godīguma dokumenti

• Zinātnieka ētikas kodekss (Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome) (31)

Vērtējot plaģiātismu, kodeksā tiek uzsvērts, ka  

“2.12. Cita zinātnieka darba vai tā fragmentu kopēšana savos darbos bez atsauces uz autoru vai avotu kvalificējama kā plaģiāts un autortiesību pārkāpums.

2.13. Savu iepriekšējo publicēto darbu atkārtota publicēšana bez atsaucēm uz tiem ir ētiski nepieņemama. Vienus un tos pašus zinātniskos datus var izmantot tikai tad, ja ir norādīts pirmpublicējums”.

• Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas kodekss (14)

Dokumenta 6. punktā minēts viens no akadēmiskās ētikas principiem – “Godprātība un taisnīgums – raksturo krietnu, argumentētu, savstarpējā uzticamībā balstītu rīcību, kas attur no interešu konflikta, korupcijas riska, maldināšanas, savtīguma, vērtējuma neobjektivitātes, plaģiātisma”.

Raksturojot studiju procesu, kodeksā tiek minēts, ka “19. Mācībspēki atbalsta un uztur akadēmisku un profesionālu godīgumu, neradot nosacījumus akadēmiskā negodīguma izpausmēm, seko līdzi studējošo darba izstrādes procesam, sniedz konsultācijas, nodrošina atgriezenisko saiti, nepieļauj plaģiātu, norakstīšanu, citu intelektuālā īpašuma negodprātīgu izmantošanu vai cita veida akadēmiskā godīguma pārkāpumus” un “32. Studējošie atbalsta un uztur akadēmisku un profesionālu godīgumu, nepieļauj plaģiātu, norakstīšanu, citu intelektuālā īpašuma negodprātīgu izmantošanu vai krāpšanos.”

Sadaļā par zinātnisko darbību tiek uzsvērts, ka “22. Akadēmiskais personāls un studējošie godprātīgi un ar cieņu izturas pret citu personu intelektuālo īpašumu, nepieļaujot plaģiātu un krāpšanos. Kā zinātnisko pētījumu un publikāciju autorus norāda tikai tos zinātniekus, kuri ir piedalījušies attiecīgā zinātniskā pētījuma īstenošanā, atbilstoši starptautiski pieņemtiem autorības kritērijiem. Kolektīvi veikta zinātniskā pētījuma rezultātu publicēšanu saskaņo ar visiem līdzautoriem.”

• Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē (15)

Dokuments “nosaka, kas ir akadēmiskais godīgums un ar to saistītā rīcība, uzskaita biežāk sastopamos akadēmiskā godīguma principu pārkāpumus akadēmiskajā vidē un LU saimes pienākumus akadēmiskā negodīguma novēršanai.” Akadēmiskā vai vispārējā personāla akadēmiskās ētikas pārkāpumus, t.sk. arī plaģiātismu, izskata LU Akadēmiskās ētikas komisija, studējošo pārkāpumus izskata attiecīgās fakultātes dekāns, fakultātes dome, promocijas padome.

Noteikumu 10. punktā var iepazīties ar izvērstu skaidrojumu, kas ir plaģiāts, 29. punktā sniegts izsmeļošs akadēmiskā godīguma principu pārkāpumu raksturojums, ietverot arī plaģiātisma jēdzienu. Uzsvērts, ka “28. LU vadība nodrošina akadēmiskajam personālam centralizētu piekļuvi plaģiātisma atpazīšanas rīkiem regulārai rakstisko darbu pārbaudei studiju laikā.”

Noteikumos par akadēmisko godīgumu tiek skaidrota kārtība, kā rīkoties, ja saņemts iesniegums par akadēmiskā godīguma pārkāpumu vai plaģiātu, kā arī noteikti potenciālie soda mēri par akadēmiskā godīguma, t.sk. plaģiātisma, pārkāpumiem.

Kas ir plaģiātisms?

• Plaģiātisms ir cita autora darba (publicēta vai nepublicēta) vai tā daļas (ieskaitot atsevišķas frāzes, teikumus, pētniecības datus, attēlus u.c.), kā arī cita autora ideju, koncepciju un argumentu uzdošana par saviem un izmantošana bez atsauces uz izmantotā darba autoru un darbu.
• Plaģiātisms ir autortiesību un akadēmiskā godīguma pārkāpums.
• Plaģiāts – zinātnisks darbs vai tā daļa, kas pēc satura, struktūras un argumentācijas atbilst cita autora darbam.
• Plaģiātisms ir viens no galvenajiem pārkāpumu veidiem izglītībā, pētniecībā un akadēmiskajā vidē (fabricēšana, falsifikācija, plaģiātisms (FFP) (2).

Plaģiātisma veidi

• Tīšs – apzināti izmanto cita autora darbu bez tā citēšanas.
• Netīšs – nezinot izmanto jau iepriekš publicētam darbam līdzīgu materiālu.
• Nejaušs – trūkst zināšanas un izpratne izmantoto informācijas resursu citēšanā.
• Bezatbildīga informācijas resursu izmantošana – nolaidīga, neprecīza un nepareiza citu autoru darbu izmantošana un citēšana.
• Pašplaģiātisms – plaģiātisma paveids, sava darba vai tā daļas atkārtota izmantošana tiešā veidā vai to papildinot, ikreiz uzdodot to par oriģinālu darbu vai neuzrādot, ka darbs jau bijis publicēts vai iesniegts.

Plaģiātisma tipi

• Visa kāda cita autora darba uzdošana par savu.
• Kopēšana un ielīmēšana – cita autora darba daļas izmantošana, nemainot tā saturu un formu.
• Savārstījums (mozaīkas plaģiātisms) – no dažādiem informācijas resursiem iegūtu fragmentu apkopošana, ar vai bez attiecīgās atsaukšanās uz tiem. Izmantotie fragmenti var tikt apstrādāti un izmainīti.
• Kompilācija – darbs tiek veidots, savācot, apkopojot un apstrādājot jau iepriekš publicētu tekstu un datus, lai izveidotu jaunu, oriģinālu darbu.
• Pārfrāzēšana – izmantotā teksta gramatikas konstrukciju maiņa, vārdu aizstāšana, teikumu pārkārtošana bez oriģinālavota atzīšanas.
• Tulkošana – darba tulkošana no oriģinālvalodas un izmantošana bez tulkotā resursa citēšanas.
• Neeksistējošu, neizmantotu informācijas resursu citēšana, ka arī informācija, kas sniegta par resursu atsaucē vai izmantoto avotu un literatūras sarakstā, ir nepilnīga, neprecīza, nav iespējams atrast un identificēt izmantoto resursu.
• Idejas plaģiātisms – cita autora idejas, koncepcijas, viedokļa vai argumenta izmantošana bez tā citēšanas. Necitējot var izmantot vispārīgas zināšanas, var neatsaukties uz autoru, ja tas nav identificējams.
• Tekstveidnes plaģiātisms – veidnes teksta (piemēram, ievada, secinājumu, darba struktūras, zemsvītras piezīmju utt.) vai valodas izmantošana bez oriģinālavota atzīšanas.
• Ilustratīvo materiālu un mākslas plaģiātisms (attēlu, grafiku, tabulu, multivides darbu u.c.) izmantošana bez autora atļaujas vai atsaucēm uz tiem.
• Koda plaģiātisms – algoritmu, programmas kodu, funkciju izmantošana bez atļaujas vai atsauces uz tām.
• Citēšana bez mēra – netiešs plaģiātisms, jo formāli darbs nav plaģiāts. Darba autors atbilstoši noteikumiem atsaucas uz visiem izmantotajiem informācijas resursiem,  pārfrāzējot un pareizi noformējot citātus. Taču darbs nav oriģināls, jo tajā tikpat kā nav autora radīta satura, tas ir citu autoru darbu virknējums. Līdz ar to šāds darbs nevar tikt uzskatīts par ieguldījumu akadēmiskajā pētniecībā vai kā pietiekams zinātniskā grāda iegūšanai.
• Darba pasūtīšana vai pirkšana.

5. att. Tīmekļa vietnes Turnitin veidotā plaģiātisma tipu tabula, sakārtota plaģiātisma tipu nozīmības secībā (25)

10 plaģiātisma tipi

1) cita autora darba uzdošana par savējo;

2) liela apjoma tekstu kopēšana no cita darba, bez izmaiņām tā saturā;

3) atslēgvārdu un frāžu nomainīšana darbā, saglabājot tā satura būtību jeb „meklēt–aizstāt” paņēmiens;

4) pārfrāzētu vairāku darbu vai to daļu savienošana vienā tekstā;

5) savu iepriekšējo darbu daļēja vai pilnīga atkārtota izmantošana, neveidojot atsauci, jeb pašplaģiāts;

6) precīzi citētu darbu kombinēšana ar pārkopētām darbu daļām bez pienācīgas atsauces jeb hibrīda veidošana;

7) vairāku kopētu teksta fragmentu apkopošana jeb mozaīka;

8) neeksistējošu informācijas resursu citēšana vai neprecīzas informācijas norādīšana par tiem;

9) pienācīga atsaukšanās uz izmantotajiem informācijas resursiem, bet bez darba autora paša ieguldījuma;

10) korektu atsauču izmantošana darbā, tomēr pārāk daudz saglabājot citētā darba struktūru un saturu.

Plaģiātisma kontroles sistēmas

• Teksta salīdzināšanas programmatūra
• Sistēma pārbauda iesniegto darbu, atpazīst sakritības un sniedz līdzības atskaites ar citiem informācijas resursiem, kas iekļauti sistēmas datubāzēs – tiešsaistes resursiem, grāmatām, žurnālu rakstiem, konferenču materiāliem, studentu darbiem.
• Vērtīgi pārbaudīt ne tikai studentu iesniegtos darbus, bet arī rakstus, zinātniskās un tehniskās atskaites, mācību grāmatas, mācību materiālus un citus resursus, ko ir sagatavojis akadēmiskais, zinātniskais un jebkurš cits personāls.
• Sistēmas atklātos plaģiātus izvērtē un interpretē eksperts vai ekspertu komisija.
• Plaģiātisma atklāšanu ietekmē
  • • autora prasmes slēpt plaģiātu – pārfrāzēšanas paņēmienu izmantošana;
    • programmatūras iespējas atklāt tehniskas manipulācijas ar tekstu plaģiātisma slēpšanai, atpazīt tulkojumu;
    • datubāzes saturs – iekļaujot plašāk izmantotos nozares informācijas resursus, mašīntulkošanas rīkus, abonēto datubāzu un tīmekļa saturu, paveras plašākas iespējas tekstu pārbaudē;
    • teksta īpatnības – plaši izmantotu frāžu lietošana.

Latvijas augstskolās kopš 2014. gada tiek izmantota Vienotā datorizētā plaģiātisma kontroles sistēma.

Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte izmanto arī tekstu līdzības noteikšanas rīku Turnitin. Tas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem tekstu labošanas un plaģiātisma novēršanas rīkiem. Turnitin piedāvā Originality Check platformu, kas automātiski pārbauda, cik liela darba daļa ir uzskatāma par neoriģinālu saturu (iespējamo plaģiātu).

Kā novērtēt plaģiātismu

Nosakot plaģiātisma pārkāpuma smagumu, izvērtē

• izmantotā darba apjomu (no dažiem vārdiem līdz visam darbam);
• izmantotā darba oriģinalitāti (no vispārīgām zināšanām līdz oriģinālai idejai);
• plaģiāta novietojumu darba tekstā/kontekstu (teorētiskā sadaļa, metodoloģija vai hipotēze, secinājumi);
• autora akadēmiskās rakstīšanas pieredzi, darba stāžu (bakalaura programmas students vai vadošais pētnieks).

Izvērtējot plaģiātisma pārkāpumu, svarīgi noteikt tā nozīmību.

Maznozīmīgi pārkāpumi ir:

• nepareizi noformēts citāts bez negodīgiem nodomiem;
• plaģiātisms saistībā ar maznozīmīgu uzdevumu vai ļoti nelielu daļu nozīmīgā patstāvīgajā darbā;
• neatļauta sadarbība ar citu studentu saistībā ar maznozīmīgu uzdevumu;
• maznozīmīgā uzdevumā atsaukšanās uz informācijas resursu, kas nav izmantots;
• aptaujas daļas vai darba pētījuma metodoloģijas “nejaušs” vai “netīšs” plaģiātisms.

• Nozīmīgi nodarījumi ir:
• būtisks plaģiātisms saistībā ar nozīmīgu uzdevumu;
• plaģiātisms darba nozīmīgā sadaļā (piemēram, hipotēze noslēguma darbā, pētniecības ideju zagšana, pētījumu rezultāti, secinājumi);
• vairāki maznozīmīgi pārkāpumi. (2)

Organizācija “Eiropas akadēmiskās integritātes tīkls” iesaka lēmumos par studentu veiktu maznozīmīgu plaģiātismu uzsvērt turpmāku mācīšanos, tāpēc kā soda mēru studentiem piemēro brīdinājumus, prasību atkārtoti iesniegt pārstrādātu darbu vai apgūt papildu akadēmiskās rakstīšanas kursu. Lēmumos par nozīmīgu un/vai tīšu pārkāpumu var tikt piespriests nopietnāks soda mērs, tai skaitā studiju pārtraukšana vai atskaitīšana. Abos gadījumos mēri ir jāpieņem konsekventi, pārredzami un taisnīgi. (2)

“Noteikumos par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē” “akadēmiskā godīguma pārkāpumus atkarībā no pārkāpuma smaguma iedala šādi:

• 8.1. nevēlama prakse (1. pakāpe) – neliela apjoma pārkāpums, kas izdarīts nezināšanas dēļ vai bez ļaunprātīga nolūka un nerada būtiskas sekas LU saimes pārstāvja akadēmiskajai darbībai vai nenodara kaitējumu LU; lēmumu par nevēlamas prakses sekām pieņem mācībspēks vai darba vadītājs;
• 8.2. būtisks pārkāpums (2. pakāpe) – akadēmiskajā vidē nepieļaujama rīcība, kas neatkarīgi no apjoma un nolūka rada negatīvas sekas LU saimes pārstāvja akadēmiskajai darbībai vai nodara kaitējumu LU; lēmumu par būtiska pārkāpuma sekām pieņem struktūrvienības vadītājs;
• 8.3. smags pārkāpums (3. pakāpe) – akadēmiskajā vidē nepieļaujama rīcība, kas izdarīta ar ļaunprātīgu nolūku un rada būtiskas negatīvas sekas LU saimes pārstāvja akadēmiskajai darbībai vai nodara būtisku kaitējumu LU; lēmumu par smaga pārkāpuma sekām pieņem LU rektors vai pilnvarota persona, pamatojoties uz dekāna vai LU Akadēmiskās ētikas komisijas priekšlikumu.” (15)

Kā izvairīties no plaģiātisma

• Studēt – apgūt zināšanas, pēc iespējas vairāk iepazīties ar zinātniskiem informācijas resursiem.
• Mācīties pastāvīgi domāt, saprast, analizēt un apgūt informāciju.
• Apgūt zināšanas par akadēmisko godīgumu, citēšanu un plaģiātismu.
• Censties izprast darba uzdevumus, konsultēties un sadarboties ar darba vadītāju.
• Attīstīt akadēmiskās rakstīšanas prasmes.
• Pētījumam un akadēmiskajai rakstīšanai veltīt pietiekami daudz laika, izveidot pētījuma veikšanas plānu (vismaz aptuvenu) ar uzdevumiem un termiņiem.
• Pareizi un atbildīgi citēt – norādīt izmantoto informācijas resursu vai idejas autoru.

6. att. Veidi kā izvairīties no plaģiātisma (12)

Kas ir citēšana?

Citēšana ir precīza un detalizēta atsaukšanās uz savā zinātniskajā darbā izmantotajiem informācijas resursiem.

• Citēšana ir autoru un izdevumu veidotāju iedibināta kārtība, kā sniegt informāciju par pētniecībā izmantotajiem resursiem, viena no zinātniskās komunikācijas sistēmas elementiem, svarīga akadēmiskās prakses sastāvdaļa.
• Ja darbā tiek izmantots kāds informācijas resurss, kā arī, ja izmantotā darba autors ir identificējams, tas ir jācitē. Citējamais darbs var būt pieejams dažādās izpausmes formās – no iepriekš izplatītas vai publicētas domas un idejas līdz tās iemiesojumam iespiestā, elektroniskā, audiovizuālā, vizuālā utt. objektā. Var citēt cita autora oriģinālās idejas, hipotēzes, spriedumus, secinājumus, faktus daudzveidīgos formātos – kā tekstu, skaitliskus aprēķinus, tabulas, grafikus, attēlus, audiovizuālus darbus utt.

Kāpēc citēt?

• Atbilstoši mūsdienu zinātniskās pētniecības un komunikācijas praksei nevienu pētniecisku darbu nevar atzīt par nozīmīgu ieguldījumu zinātnes attīstībā bez tajā ietvertās atsaukšanās uz iepriekšējo pētījumu rezultātiem – citēšanas. Zinātniskās publikācijas vienmēr satur atsauces uz citu autoru idejām, pētījumiem, atklājumiem, publikācijām kā arī pētījumu datiem. Tādā veidā pētnieks iekļaujas kopējā zinātniskās informācijas apmaiņā.
• Citēšana:
  1. parāda zinātniskās pētniecības pēctecību, ļauj noteikt un novērtēt pētījuma teorētisko bāzi, parāda citu darbu izmantošanas pakāpi;
  2. informē lasītāju, kādus informācijas resursus autors izmantojis zinātniskā darba veikšanā, sniedz iespēju lasītājam tos identificēt, sameklēt, ar tiem iepazīties un izmantot;
  3. noder turpmākai pētniecībai.

Pilns ceļveža materiāls pieejams LU personālam un ar to varat iepazīties LU tīmekļa vietnes sadaļā Mans Portāls/ Aktualitātes/ Bibliotēkas/ Ceļvedis par citēšanu

Publicēšanas process sastāv no vairākiem posmiem (sk. 7.att.). Pirmais posms ir publikācijas iesniegšana žurnāla redakcijai, ko veic autors. Mūsdienās lielākā daļa žurnālu piedāvā publikāciju iesniegt elektroniski, izmantojot žurnāla tīmekļa vietni, speciālu iesniegšanas vadības sistēmu vai nosūtot uz redakcijas e-pastu. Šajā posmā ir svarīgi, lai autors ievērotu attiecīgā izdevuma redakcijas instrukcijas, jo neatbilstības gadījumā publikācija var tikt noraidīta neatkarīgi no zinātniskā ieguldījuma un satura kvalitātes. Visbiežākās autoru pieļautās kļūdas šajā posmā ir:

• neatbilstība raksta noformējuma prasībām konkrētā žurnālā (piem., nepareizs burtu izmērs, rindu atstarpes, lappušu numerācija, citēšanas stils, attēlu un tabulu izvietojums);
• pārsniegts publikācijas maksimālais izmērs (vārdu skaits, lappušu skaits);
• temats neatbilst žurnāla saturam.

Ja prasības ir izpildītas, tad publikācija tiek izskatīta publicēšanai. Iesniedzējam tiek paziņots par lēmumu. Pēc tam redaktors piesaista recenzētājus, parasti trīs, taču dažādiem žurnāliem var atšķirties raksta pārskatīšanā iesaistāmo ekspertu skaits. Eksperti, sniedzot ieteikumus autoram par nepieciešamajiem uzlabojumiem, papildus palīdz arī redaktoram pieņemt lēmumu par raksta publicēšanu. Kad recenzēšana pabeigta, redaktors apkopo ekspertu komentārus un pieņem lēmumu, kādu atbildi sūtīt autoram:

• pieņemts publicēšanai (publikācijas pieņemšana ar pirmo reizi bez uzlabošanas – tā notiek ļoti, ļoti reti);
• nepieciešama publikācijas pārskatīšana (redaktors pieprasa autoram pārskatīt publikāciju un ieviest nepieciešamās izmaiņas, ņemot vērā redaktoru ieteikumus un komentārus; pēc pārstrādātās raksta versijas saņemšanas redaktors pieņem lēmumu par publicēšanu vai, ja nepieciešams, vēlreiz nosūta recenzentiem, parasti tiem, kuru komentāri bijuši viskritiskākie);
• noraidīts (vēstulei var tikt pievienoti recenzentu komentāri, kas var noderēt publikācijas pārstrādāšanai un iesniegšanai citā atbilstošākā žurnālā).

7. att. Vienkāršota aktivitāšu shēma publicēšanās procesam žurnālā (4)

Jāņem vērā tas, ka aizvien pieaugošs žurnālu skaits pieņem tā sauktos “camera ready papers”, proti, rakstus, kas iesniedzami tādā formātā un izskatā, kādā tie parādās pavairoti žurnālā. Šajos gadījumos pastāv īpaši stingras prasības raksta noformēšanai.

Iegaumē!

Pirms raksta iesniegšanas ievēro attiecīgā izdevuma redakcijas instrukcijas.

PAPILDU MATERIĀLI:

“Basics of research paper writing and publishing” (Autors: M.Derntl)

“7 steps to publishing in a scientific journal”  (Autors: Aijaz A. Shaikh)

Kas ir zinātniskā recenzēšana?

Zinātniskā recenzēšana ir viens no svarīgākajiem posmiem akadēmiskās publicēšanās procesā. Recenzēšanā angļu valodā parasti tiek lietots termins "peer review", ko var tulkot kā recenzēšana, koleģiālā recenzēšana vai zinātniskā recenzēšana.  Zinātniskā recenzēšana ir zinātniskā darba vērtējums, ko veic zinātnieki eksperti, process, kurā zinātnieki ("kolēģi") novērtē citu zinātnieku darba kvalitāti. “Process, kurā kādu zinātniskā pētījuma vienību, piemēram, manuskriptu, projektu, mērķfinansējuma saņemšanas priekšlikumu vai akadēmisko darbu vērtē citi – pētnieka kolēģi –, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un spēja spriest par izvērtējamā darba novitāti, pamatotību un nozīmīgumu. Parasti tā ir iesniegtā darba kritiska analīze” (2). Šādu procesu var ilustrēt kā dialogu starp redaktoru, recenzentiem un korespondējošo autoru.

Zinātniskā recenzēšana ir bijusi zinātniskās komunikācijas sastāvdaļa jau kopš pirmo zinātnisko žurnālu publicēšanas vairāk nekā pirms 300 gadiem. Par pirmo žurnālu, kas zināmā mērā izveidoja recenzēšanas procesu, tiek uzskatīts "The Philosophical Transactions of the Royal Society" (redaktors Henrijs Oldenburgs (1618- 1677)). Recenzēšana ir efektīvs pētniecības vērtēšanas veids, kas palīdz atlasīt visaugstākās kvalitātes darbus publicēšanai.

Zinātniskās recenzēšanas mērķis

Zinātniskā recenzēšana nodrošina iesniegtā darba novērtēšanu, vispirms nosakot publicējamā pētījuma novitāti, nozīmību, oriģinalitāti un noderību attiecīgās zinātnes nozares attīstībā. Recenzēšana ir ļoti svarīga, lai uzturētu augstus zinātniskās komunikācijas standartus, nodrošinātu zinātnisko žurnālu kvalitāti, atsijājot zinātnes nozares līmenim neatbilstoša satura rakstus. Recenzēšana novērtē arī iepriekšējo pētījumu izmantošanu, kas nodrošina pētnieciskā darba pēctecību. Recenzēšana nosaka atbilstību zinātniskumam, novērtē datu, rezultātu un secinājumu uzticamību, palīdz novērst kļūdainas vai neprecīzas informācijas publicēšanu.

Recenzēšana sniedz autoram piekļuvi nozares ekspertu viedokļiem, kas palīdz autoram uzlabot savu darbu pirms tā publicēšanas. Recenzēšanu var uzlūkot kā sadarbības procesu, kurā autors iesaistās dialogā ar saviem kolēģiem un saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti un atbalstu, lai uzlabotu savu darbu. Autors iegūst jaunu ieskatu par viņa pētniecības metodēm un iegūtajiem rezultātiem.

Recenzēšana motivē autorus iesniegt pēc iespējas kvalitatīvākus rakstus, iepriekš zinot, ka tie tiks recenzēti. Recenzēšanas procesā darbi tiek uzlaboti, sniedzot rakstam recenzenta ieguldītā darba pievienoto vērtību.

Recenzēšanas veidi

Pastāv vairāki recenzēšanas veidi, visbiežāk sastopamie ir:

• daļēji anonīma recenzēšana jeb vienpusēji akla zinātniskā recenzēšana (single blind review) – recenzentam ir atklāta autora identitāte, autors nezina, kas recenzē. Recenzentu skaits var būt dažāds, visbiežāk raksta recenzēšanai tiek uzaicināti vismaz 2 recenzenti. Šis recenzēšanas veids ir vispopulārākais eksakto zinātņu un medicīnas nozares rakstu recenzēšanā.

Pozitīvi:

+ vieglāk novērtēt darbu saistībā ar autora iepriekšējo veikumu

+ anonīmam recenzentam vieglāk būt godīgam

Negatīvi:

- informācija par autoru un savukārt recenzenta anonimitāte var vieglāk izraisīt nekritisku vai pārāk kritisku attieksmi pret darbu, diskrimināciju pēc autora vecuma, dzimuma, rases, izcelsmes valsts, akadēmiskā statusa. Recenzentu var ietekmēt autora iepriekšējās publikācijas, kā arī iespējamā konkurence

- recenzenti var pasteigties pirmie publicēt savu pētījumu, ja tas sakrīt ar recenzējamo pētījumu

-iespēja negodprātīgiem recenzentiem iesniegt nepamatotus atzinumus, negatīvas recenzijas, kavēt recenzēšanas procesu un zagt idejas

• pilnīgi anonīma recenzēšana jeb dubultaklā zinātniskā recenzēšana (double blind review) – ne recenzents, ne autors nav savstarpēji identificēti. Šāds recenzēšanas veids vairāk tiek izmantots humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Vēl tiek izmantota trīspusēji anonīma zinātniskā recenzēšana (triple-blind review), kurā netiek identificēti ne recenzenti, ne autori, ne redaktori.

Pozitīvi:

+ objektīva pētījuma  izvērtēšana

Negatīvi:

- šādu anonimitāti ir sarežģīti nodrošināt, pie tam ir iespējams autora identitāti uzminēt pēc rakstības stila, pētījuma tēmas (īpaši, ja tā ir specifiska), citējumiem un pašcitējumiem, metodoloģijas,  tēmas prezentēšanas kādā konferencē

• atklāta zinātniskā recenzēšana (open peer review). Tā ir uzskatāma kā daļa no atvērtās zinātnes (Open Science) koncepta, recenzēšanas process  ir pilnībā vai daļēji atvērts pētnieku kopienai vai sabiedrībai. Šāds recenzēšanas veids palīdz atbalstīt pāreju uz atvērto zinātni, padarot pārredzamākus un atklātākus visus pētniecības dzīves cikla aspektus.

8.att. Atklātās un anonīmās zinātniskās recenzēšanas koncepts (19)

Atklātās recenzēšanas iezīmes:

• autoru un recenzentu vārdi ir zināmi abām pusēm
• recenzijas tiek publicētas kopā ar rakstu
• plašākai sabiedrībai ir iespēja piedalīties recenzēšanas procesā (vairākiem recenzentiem vai plašai attiecīgās nozares pētnieku kopienai)
• raksta manuskripti tiek publiskoti pirms recenzēšanas
• iespējams publiskot, recenzēt un komentēt arī raksta pēdējo gala versiju vai publicēto rakstu
• tieša, savstarpēja diskusija starp autoriem un recenzentiem un/vai starp recenzentiem
• atvērto platformu izmantošana (piemēram, The Winnower, Copernicus Publications), tādējādi recenzēšana ir atdalīta no publicēšanas, jo to veicina cita organizatoriskā struktūra, nevis izdevējs

Pozitīvi:

+ autori iesniedz kvalitatīvākus manuskriptus, ja raksts uzreiz tiek publiskots

+ identificē iespējamos interešu konfliktus un neobjektivitāti

+ identificē un ierobežo apzinātus un neapzinātus aizspriedumus, negodīgus un ļaunprātīgi negatīvus recenzentu ziņojumus, nevēlamu toni un valodu

+ uzlabo recenziju kvalitāti, atklātību, sniedz papildus informāciju par rakstu, recenzenta darbu. Recenzenti ir motivēti sniegt rūpīgas un izsmeļošas atsauksmes un nodrošināt, ka viņu komentāri ir konstruktīvi.

+ efektīvāk novērš plaģiātismu

+ manuskripti var būt pieejami publiskai recenzēšanai uzreiz pēc to iesniegšanas. Manuskripts tiek ātri pārbaudīts un publicēts atvērtā platformā, uzreiz var notikt tieša, savstarpēja diskusija starp autoriem un recenzentiem un/vai starp recenzentiem

+ paātrinās recenzēšanas process, ievērojami paplašinās zinātnieku loks, kas var iesaistīties recenzēšanas procesā

+ plašākas sabiedrības iesaistīšana dod labāku iespēju identificēt metodoloģiskus trūkumus vai citas neatbilstības pētījumā

+ jau publicēto rakstu recenzēšanas un komentēšanas iespējas. Raksts tiek publicēts kopā ar recenzijām, iespējams pievienot komentārus, notiek ātrāka zinātnisko rezultātu izplatīšana. Rakstus var publicēt platformās F1000Research, The Winnower vai ScienceOpen.

+ palīdz uzlabot konsekvenci un samazina neobjektivitātes iespējamību, jo var apkopot un salīdzināt vairāku recenzentu viedokļus par konkrēto darbu

+ atklātie recenzentu jautājumi un autoru atbildes sniedz vērtīgu kontekstu par izmantotajām metodoloģijām un pētniecības procesiem

+ ļauj recenzentiem saņemt atzinību par savu darbu. Iespējams publicēt recenzijas, piešķirt tiem DOI indeksus, tādējādi recenzijas kļūst par atvērtu citējamu pētniecības publikāciju

+ atklātās recenzijas var palīdzēt citiem recenzentiem veidot izsvērtākas, konstruktīvākas un saturiski kvalitatīvākas recenzijas

+ publicējot rakstus recenzēšanai atvērtajā platformā, iespējams izveidot no publicēšanas atdalītu recenzēšanas procesu. Pēc recenzēšanas autors var iesniegt publikāciju jebkuram žurnālam, kā arī žurnāls var vērsties pie autora ar publicēšanas piedāvājumu.

+ veicina zinātnisko diskusiju un sadarbību

Negatīvi:

- atklātuma dēļ var rasties neobjektivitāte, recenzents grib būt pieklājīgs, nevēlas kritizēt pazīstamu, atzītu zinātnieku darbu, nevēlas būt negatīvs

- recenzents baidās no kaitējuma un atriebības, jo viņa identitātes atklāšana var izraisīt autora naidīgumu, sabojātas attiecības, negatīvas sekas attiecībā uz pētījuma finansējumu, darba izredzēm un paaugstināšanu amatā, ja recenzenta karjera atkarīga no autora

- risks publicēt nerecenzētu rakstu, īpaši dzīvības zinātnēs

Atklātajā recenzēšanā pastāv daudz modeļu, kuru mērķis ir nodrošināt lielāku atklātību recenzēšanas procesā vai pēc tā. Pašlaik tiek uzsvērti divi veidi, kā praktiski pielietot atklāto recenzēšanu – pamatā saglabāt pašreizējo recenzēšanas sistēmu, vienīgi padarot atklātas recenzijas un recenzentu identitāti; izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, kas ir atvērta sabiedrībai (19).

Atklātā recenzēšana var ietvert vairākus tās pielietošanas veidus – pie raksta norādīti recenzentu vārdi, anonīmu vai atklātu recenziju publicēšana pie raksta ar/ bez autora un redaktora atbildēm, raksta publicēšana atvērtā platformā uzreiz pēc tā vispārīgas pārbaudes, diskusiju forums anonīmiem vai atklātiem komentāriem).

Papildus vēl var minēt citus recenzēšanas modeļus –

• Pārskatāmā recenzēšana (transparent review) - kopā ar rakstu tiek publicētas recenzijas, autora atbildes un redaktora vēstules (recenzents var izvēlēties vai atklāt savu identitāti)

• Kopīgā recenzēšana (collaborative review) - divi vai vairāki recenzenti iesniedz kopīgu recenziju vai autors recenzē manuskriptu viena vai vairāku recenzentu vadībā

Pozitīvi:

+ nojauc barjeru starp autoru un recenzentu

Negatīvi:

- pietrūkst neatkarīga, procesā neiesaistīta sprieduma, izplūst robeža starp autorību un novērtēšanu

• Recenzēšana pēc publicēšanas (post publication peer review) - recenzēšana notiek komentāru vai diskusiju foruma veidā, papildina citus recenzēšanas veidus

Pozitīvi:

+ saņem plašāku atsauksmju un recenziju klāstu, nekā parastā recenzēšana, tiek pievienoti arī komentāri par citiem un jaunākiem pētījumiem

Negatīvi:

- var piesaistīt arī neprofesionālus un strīdīgus komentārus

- pretrunā pašreizējai publicēšanas kārtībai, ka publicēts raksts ir pabeigts, to izmanto citēšanas sistēmā, kļūdas tiek labotas, iesūtot vēstules redakcijai

Recenzēšanas ilgums

Recenzēšanas process var ilgt divas nedēļas līdz vairākiem mēnešiem, atkarībā no žurnāla redakcijas lēmuma par papildus recenzentu piesaisti raksta izvērtēšanai. Un gala versijas publicēšanu ietekmē arī žurnāla numura sagatavošanai patērētais laiks.

Raksta iesniegšana

Informācija par raksta publicēšanas procesu, raksta noformēšanas un iesniegšanas noteikumiem, kā arī par recenzēšanu parasti ir ievietota žurnāla vai žurnālu izdevēja tīmekļa vietnē.

Redaktora izvērtējums, recenzentu izvēle

Rakstu vispirms saņem un pārskata žurnāla redaktors.

Redaktors

• izvērtē vai raksta tēma un raksts ir piemērots žurnālam
• nosaka manuskripta atbilstību pētniecības, ētikas un publicēšanas standartiem
• pārbauda raksta oriģinalitāti, pētījuma stratēģiju, metodes, secinājumus, atbilstību rakstu noformēšanas un valodas pamatprasībām

Pēc vispārējas raksta izvērtēšanas redaktors izvēlas recenzentus, komunicē ar tiem un nodod rakstu recenzēšanai.

Recenzenta pienesums

Recenzijā iekļauj viedokli par vispārīgajiem jautājumiem – raksta nozīmību, kvalitāti, līmeni, atbilstību žurnālam un tā pārstāvētajai tēmai, novērtē manuskriptu kopumā, kā arī detalizēti vērtē katru manuskripta sadaļu. Recenzijā var minēt būtiskos jautājumus un problēmas, kā arī konkrētas un tehniskas piezīmes.

Recenzijas tiek veidotas vai nu neformālā stilā, vai arī tiek pieprasīts formāls recenzijas noformējums. Recenzijai var izmantot strukturētu formu, kurā tiek uzdoti jautājumi par dažādiem raksta aspektiem. Recenzentam jāsniedz atbildes uz jautājumiem anketas vai novērtējuma skalas formā, neformālā stila recenzija var sastāvēt no kopsavilkuma, svarīgo un mazāk svarīgo jautājumu iztirzājuma. Recenzentam būtu  jāsniedz atbildes uz visiem redaktora izvirzītajiem jautājumiem.

Recenzenti vērtēs vai :

• darbs ir oriģināls
• pētījuma plānojums un metodoloģija ir atbilstoša un aprakstīta tā, lai citi varētu atkārtot autora paveikto
• autors ir iepazinies ar visu attiecīgo jaunāko zinātnisko literatūru
• rezultāti ir pienācīgi un skaidri izklāstīti
• secinājumi ir ticami, nozīmīgi un pamatoti ar pētījuma rezultātiem
• pētījumā izmantotās datu kopas apstiprina rakstā sniegtos rezultātus

Pēc raksta izskatīšanas, recenzents iesaka raksta turpmāko virzību:

• pieņemt publicēšanai bez labojumiem
• pieņemt publicēšanai ar minimāliem labojumiem (precizējumi, papildus citāti)
• pieņemt publicēšanai ar būtiskiem labojumiem (papildus eksperimenti un analīze,  literatūras vai teorijas sadaļas papildināšana, argumentu vai secinājumu uzlabošana)
• iesniegt vēlreiz pilnībā pārstrādātu manuskriptu
• noraidīt manuskriptu

Recenzents sagatavoto recenziju nosūta redaktoram, kurš saņem visu recenzentu vērtējumus, lemj par raksta turpmāko virzību un savu lēmumu nosūta autoram. (Skat. arī ceļveža nodaļu “Recenzenta darbs”)

Autora atbilde recenzentiem

Turpmākā autora rīcība ir atkarīga no saņemtā vērtējuma.

Ja redaktors un recenzenti iesaka rakstu publicēt ar minimāliem vai būtiskiem labojumiem, tad autoram jālabo tekstu atbilstoši ieteikumiem, norādot konkrētas vietas tekstā, kur veiktas izmaiņas. Atbildes jāveido precīzi, akurāti, korekti, pieklājīgi, secīgi atbildot uz visiem jautājumiem un komentāriem, neizvairoties no neērtiem vai sarežģītiem jautājumiem. Detalizēti un argumentēti jāpamato arī atteikums veikt recenzenta ieteiktās izmaiņas.

Ja manuskripts ir noraidīts, bet to iespējams iesūtīt atkārtoti kā pārstrādātu un uzlabotu darbu, tad pēc izmaiņu veikšanas rakstu vēlreiz var iesniegt redakcijā.

Ja manuskripts ir galīgi noraidīts, tad jāveic izmaiņas un uzlabojumi un manuskriptu var iesūtīt citam žurnālam (var izvēlēties augstāka vai zemāka līmeņa žurnālu atkarībā no veiktajiem uzlabojumiem).

Manuskripti tiek noraidīti, jo

• raksts iesniegts nepareizajam žurnālam - tas neatbilst žurnāla mērķiem un darbības jomai vai neatbilst žurnālā aplūkotajiem jautājumiem
• manuskripts nav īsts žurnāla raksts, piemēram, tas ir drīzāk žurnālistika vai disertācijas nodaļa, neatbilst akadēmiskās rakstīšanas principiem
• manuskripts ir pārāk garš vai  īss
• tēma nav aktuāla vai skaidri definēta
• manuskripts nesniedz nekādu jaunu ieguldījumu attiecīgajā tēmā
• nepietiekami izstrādāta teorētiskā sadaļa
• neatbilstoša, neprecīza, kļūdaina rezultātu interpretēšana un aprakstīšana, pētījuma rezultātiem neatbilstoši secinājumi
• nepiemērotas metodes un metodoloģijas pielietošana, nekorektas pētījuma metodes, par maz pētītā materiāla
• nekorekti dati un/vai to interpretācija, nepareizas vai nepietiekamas datu statistiskās apstrādes metodes
• nav skaidrojuma par eksperimentu veikšanas ētiskajiem aspektiem, manuskripts ir apmelojošs vai neētisks
• teksts ir grūti uztverams, teksts ir valodnieciski, stilistiski un gramatiski slikts un kļūdains, pievienoti kļūdaini attēli, tabulas
• nepietiekama vai novecojusi izmantotā literatūra
• manuskripts ir slikti noformēts

Recenziju izvērtējums, redaktora lēmums

Pēc atbildes vēstules un uzlabotā manuskripta nosūtīšanas jāgaida atbilde no redaktora.

Ja recenzenti un redakcija pieņem labojumus un uzskata, ka informācija ir pietiekama, tad manuskripts tiek pieņemts publicēšanai. Ja vēl ir nepieciešami papildus labojumi, autors saņem nākošo recenziju un veic darba labojumus un atbild uz jautājumiem. Recenzēšanas process beidzas kad saņemts apstiprinājums par manuskripta pieņemšanu publicēšanai.

Dažkārt žurnālu izdevniecībās pastāv prakse – ja iesniegtais raksts konkrētam žurnālam nav piemērots, to var iesniegt citam, atbilstošam izdevēja publicētam žurnālam, to atkārtoti nerecenzējot.

Iegaumē!

Atzīme par to, ka publikācijai veikts recenzēšanas process nereti ir atrodama jau pie konkrēta raksta (tostarp arī pie pos-print versijām), vai arī tā jāmeklē informācijā par žurnāla vai izdevēja sniegtajiem pakalpojumiem tīmekļvietnē. Drukātajiem žurnāliem un grāmatām atzīme par recenzēšanu var būt atrodama uz vāka, titullapas, titullapai otrā pusē vai arī izdevuma beigās.

PAPILDU MATERIALI:

Open Peer Review e-kurss atvērtā piekļuvē (Autorība: FOSTER)

Videoieraksts “What is Peer Review?” (Autorība: Wiley):

Videoieraksts “Peer Review in 3 Minutes” (Autorība: NC State University Libraries)

Videoieraksts “How peer review can make research more trustworthy” (Autorība: Cambridge University Press)

Finding Article Reviewers (Autorība: Open Research Europe)

Izdevēju materiāli par zinātnisko recenzēšanu:

What is peer review? (Autorība: SAGE Publications)

What is peer review? (Autorība: Elsevier)

Understanding peer review (PDF) (Autorība: Taylor and Francis Group)

Understanding the peer review process (Autorība: Taylor and Francis Group)

What is peer review? (Autorība: Wiley)

The MDPI Editorial Process (Autorība: MDPI (Basel))

Recenzēšana notiek brīvprātīgi un bez maksas. Recenzents ir atbilstošās zinātnes nozares eksperts, pārzina tajā izmantotās pētījuma metodes, var spriest par recenzējamā pētījuma novitāti un nozīmību. Uzaicinājums veikt recenzēšanu ir atzinums zinātnieka kompetencei un eksperta līmenim.

Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātajā Zinātnieka ētikas kodeksā norādīts, ka „Zinātnieks ir atbildīgs par publikāciju un promocijas darbu objektīvu recenzēšanu. Recenzija nedrīkst būt pavirša, nepamatoti labvēlīga vai nepamatoti nelabvēlīga. Recenzijas sagatavošanā nav pieļaujama ieinteresētu personu iesaistīšana. Veicot zinātnisko darbu recenzenta funkcijas, tas jādara konfidenciāli un anonīmi, ja to prasa pasūtītājs. Zinātnieks drīkst uzņemties tikai tādu darbu recenzēšanu un novērtēšanu, kas ir viņa kompetences robežās. Ja recenzējamā raksta saturs pārsniedz recenzenta kompetences robežas, viņam jāatsakās no recenzēšanas” (31).

Recenzenta darba pozitīvie aspekti

Recenzēšana sniedz iespēju

• sekot līdzi jaunākajām atziņām savā zinātnes nozarē, jau laikus uzzināt par jaunākajiem pētījumiem. Recenzēšana palīdzēt novērtēt un uzlabot jaunākos pētniecības rakstus
• uzlabot savu rakstīšanu. Rūpīga citu pētnieku rakstu pārskatīšana var sniegt idejas kā uzlabot savu darbu. Recenzēšana mudina kritiski domāt par rakstīšanas stilu, tēmas izklāstu un skaidrību
• attīstīt recenzenta kā pētnieka karjeru. Lai gan liela daļa recenzēšanas ir anonīma, pastāv shēmas, kā atzīt recenzentu nozīmīgo ieguldījumu. Recenzēšanas darbu var iekļaut savā CV.
• kļūt par žurnāla kopienas dalībnieku. Daudzi žurnāli darbojas kā pētnieku tīkla centrs, kura dalībnieki apspriež jaunākās tēmas nozares attīstībā, veido kontaktus turpmākai sadarbībai.

Pirms recenzēšanas

Recenzentam

• jānovērtē savs zināšanu līmenis, jāatsakās no darba vai tā daļas recenzēšanas, ja nepārzina darba nozari
• jānovērtē un jāplāno recenzēšanai nepieciešamie laika resursi, jāievēro recenzēšanai atvēlētie termiņi
• jānorāda uz interešu konfliktiem – personiskiem, finansiāliem, intelektuāliem, profesionāliem, politiskiem vai reliģiskiem. Jāatklāj sava saistība ar darba autoru kā kolēģi vai neseno darba līdzautoru.
• recenzējot anonīmi, jāsaglabā konfidencialitāte, nedrīkst izpaust darbā ietverto informāciju
• jābūt nesen publicētiem darbiem recenzējamā darba jomā
• jāievēro izdevēja noteiktās publicēšanās ētikas vadlīnijas, profesionālisma standartus
• recenzents pārstāv lasītāju, un darbs jāvērtē no lasītāja skatupunkta – vai lasītājam darbs šķitīs informatīvs un derīgs

Recenzēšana

Recenzijai jābūt korektai un precīzai, lai autors saprastu, kas un kā ir labojams, kā arī lai žurnāla redaktoram un recenzentam pēc tam ir iespējams novērtēt, vai recenzenta iebildumi ir ņemti vērā.

Vispārīgajā novērtējumā recezents vērtē sākotnējo iespaidu par rakstu, īsumā un vispārīgi iepazīstas ar kopsavilkumu, darba mērķiem, metodēm, secinājumiem, izsver darba ieguldījumu, nozīmību, aktualitāti un oriģinalitāti zinātnē, izlemj, vai darbs ir publicējams ar vai bez labojumiem vai noraidāms.

Padziļināti analizējot rakstu un izvērtējot visas raksta sadaļas, recenzents izvērsti vērtē dažādus raksta aspektus. Recenzents:

• novērtē darba ievadu – darba mērķu formulējumu, nosaukuma, kopsavilkuma atbilstību, vai atslēgvārdi raksturo saturu, vai galvenās tēzes ir koncentrētas, precīzas un skaidras
• pievērš uzmanību argumentu konstrukcijai, darba metodēm, pētījumu atkārtojamībai, datu ticamībai, pētījumu labās prakses un ētikas ievērošanai, īpaši analizējot darba rezultātus, to interpretāciju un secinājumus, diskusiju sadaļu
• novērtē attēlu, tabulu, grafiku kvalitāti un nepieciešamību, tajos iekļautās informācijas prezentēšanas kvalitāti, ticamību, pietiekamību
• pēc iespējas darbs salīdzina ar esošajiem pētījumiem, lai nepieļautu atkārtošanos, plaģiātismu
• izskata atsauces, to precizitāti, atbilstību, līdzsvarotību, pārbauda nozīmīgāko atsauču atbilstību tekstam, vai minētas svarīgākās un  jaunākās atsauces
• novērtē valodas kvalitāti (vai teksta doma ir skaidra, īpaši uzrādot valodas kļūdas, ja tās ietekmē teksta saturu), vai teksts ir piemērotā garumā

Pēc raksta izskatīšanas, recenzents iesaka raksta turpmāko virzību:

• pieņemt publicēšanai bez labojumiem
• pieņemt publicēšanai ar minimāliem labojumiem (precizējumi, papildus citāti)
• pieņemt publicēšanai ar būtiskiem labojumiem (papildus eksperimenti un analīze,  literatūras vai teorijas sadaļas papildināšana, argumentu vai secinājumu uzlabošana)
• iesniegt vēlreiz pilnībā pārstrādātu manuskriptu
• noraidīt manuskriptu

Recenzents sagatavoto recenziju nosūta redaktoram, kurš saņem visu recenzentu vērtējumus, lemj par raksta turpmāko virzību un savu lēmumu nosūta autoram.

Praktiskie ieteikumi recenzentam

• izlasīt visu darbu vismaz vienu reizi un tikai tad lemt par noraidīšanu
• noraidot darbu, sniegt komentārus, kā uzlabot pētījumu
• uzsvērt katra darba aspekta stiprās un vājās puses
• uzrādīt ne tikai darba trūkumus, bet arī problēmu risinājumus
• sniegt konkrētus ieteikumus un padomus
• minimizēt personisko, neapzināto un netīšo aizspriedumu ietekmi, sniedzot konsekventu, konstruktīvu un taisnīgu vērtējumu
• uztvert autoru kā sadarbības partneri

Kā kļūt par recenzentu

Daži ieteikumi, lai kļūtu par recenzentu:

• lūgt kolēģi, kurš jau recenzē žurnālam, ieteikt jūs
• veidot kontaktus ar redaktoriem profesionālās konferencēs
• veidot kontaktus ar citiem biedriem savā jomā, iesaistīties zinātniskajās organizācijās
• tieši sazināties ar žurnāliem, lai uzzinātu, vai tie meklē jaunus recenzentus
• strādāt pie vadošiem pētniekiem, kuri pēc tam var deleģēt jums recenzēšanas pienākumus

PAPILDU MATERIALI:

Zinātnieka ētikas kodekss (Autorība: Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padome)

Reviewing with Empathy: 4 guiding principles for being a considerate reviewer (Autorība: Wiley)

Reviewer Guidelines (Autorība: Open Research Europe)

Videoieraksts “New and Future Approaches to Acknowledging the Peer Review Process” (Autorība: Publons)

Uzsākot pētnieciskā darba izstrādi, doktorantūras studentiem ir svarīgi izvēlēties aktuālu un pietiekami neizpētītu tēmu, kas veiksmīgi papildinātu nozarē līdz šim veiktos pētījumus. Izvērtēt tēmas izvēli un tās pētīšanas nepieciešamību ir būtiski, rakstot arī zinātniskās publikācijas.

Pētījumu trūkums (research gap)

Izvēloties tēmu, var identificēt pētījumu trūkumu (research gap). Tas ir jautājums vai problēma par noteiktu tēmu, kura līdz šim nav pietiekami pētīta. Tās identificēšana palīdz formulēt sava pētījuma problēmu un izvirzīt pētījuma jautājumus. Piemēram, tēma var būt nepietiekami pētīta konkrētā pasaules daļā, valstī vai arī tā nav aplūkota sociālo grupu, lomu, slāņu kontekstā.

Kā identificēt nepietiekami izpētītas tēmas?

Jāanalizē pētījumi par sev interesējošo tēmu, pievēršot uzmanību pētījuma ievadam, temata aktualitātei, pamatojumam un norādēm turpmākiem pētījumiem, kā arī izmantoto informācijas avotu sarakstam. Noderīgi ir iepazīties arī ar recenzijām un pētījumu apkopojumiem. To darot, jāmeklē atbildes uz jautājumiem:

• Kādus jautājumus vai problēmas autors nav aplūkojis?
• Ar kādām grūtībām saskarās autors, kas neizdevās? Vai saskatāma ir iespēja pētījumu pilnveidot?
• Vai pētījuma process un izmantotās metodes ir aktuālas un atbilstošas nozares pētniecībai? Vai ir iespēja izmantot citas un/vai piemērotākas metodes?

Iegaumē!

Analizējot iepriekš veiktos pētījumus, jāņem vērā jaunākie, kas veikti pēdējos 5-10 gados (atkarīgs no nozares un temata; nozarē, kas strauji attīstās arī 3 gados; savukārt, humanitārām nozarēm var būt tēmas, kur saistoši pētījumi, kas tapuši arī pirms 10 un vairāk gadiem). Jāiepazīstas un jāanalizē arī savā augstskolā un ārpus tās Eiropā un pasaulē uzrakstītās disertācijas.

Jāizmanto citējamības datubāzes, kas apkopo informāciju par pētījumiem un to tematiem, kā arī citus digitālus rīkus, kas piedāvā iepazīties ar aktuālām tēmām starptautiskā griezumā (piemēram, Scopus, Web of Science, ERIH PLUS by Dimensions).

Jāpieraksta savas idejas un jautājumus, kas rodas lasot zinātnisko literatūru, lai varētu saskatīt likumsakarības un pieņemt lēmumu par dziļāku izpēti. Var būt noderīgi izrakstīt no atrastajiem pētījumiem noderīgu informāciju, pierakstot autoru, nosaukumu un gadu, pētījuma tēmu un kontekstus, galvenās atziņas, pielietoto metodoloģiju, autoru norādītos tematus tālākai pētniecībai. Pieraksti būs vērtīgi arī vēlāk, veidojot atsauces un norādes. Jautājumu izpēte ir būtiska, lai novērstu pētījumu dublēšanos.

Vispārīgi ieteikumi pētījuma tēmas izvēlei

• Izvēloties tēmu un strukturējot zināšanas, var izmantot prāta vētras metodi  (sk. 9. att.). Prāta vētras metode palīdz noskaidrot apakštēmas un virstēmas, saskartēmas, kā arī formulēt atslēgvārdus un to kombinācijas, ko izmantot, veicot meklēšanas pieprasījumus datubāzēs, katalogos un meklētājprogrammās. Nav viena pareiza veida kā organizēt prāta vētru, jābūt atvērtam un gatavam izmēģināt dažādas metodes;
• Ideju ģenerēšanas procesā ir nepieciešams komunicēt ar citiem, dalīties ar idejām un iegūt atgriezenisko saiti, ieteikumus no darba vadītāja, konsultanta, citiem pētniekiem un nozares ekspertiem;
• Nevajag gaidīt, kamēr parādīsies viena izcila ideja, jāsāk rakstīt! Rakstīšanas procesā arī parasta ideja var izrādīties vislabākā. Rakstot ir vieglāk saprast tēmas sarežģītību, iedziļināties tajā un arī konkretizēt to;
• Pētniecības process ir elastīgs. Labam pētniekam jābūt atvērtam un jāpielāgojas jauniem pierādījumiem, līdz ar to tēma var nedaudz mainīties pētniecības procesā.

9. att. Piemērs prāta vētrai, izmantojot jautājumu metodi: kurš?, kad?, kur?, kas?

Iegaumē!

Pētniecības process ir laikietilpīgs, tāpēc labāk izvēlēties tēmu, kas ir saistoša, interesē un ir aizrautība to pētīt. Tas dos lielāku spēku noiet grūto pētniecības ceļu!

PAPILDU MATERIĀLI:

Videoieraksts “Research gap: 4 EASY ways to find it today” (Autorība: Marek Kovac, Academic English Now)

Videoieraksts “How to Identify a Research Gap?” (Autorība: PHILO-notes)

Videoieraksts “How to identify research gap - 6 tips for identifying research gap l a step by step guide” (Autorība: Educational hub)

Videoieraksts “What is Research Gap and how to find it?” (Autorība: Research Tube)

Identifying Research Gaps to Pursue Innovative Research (Autorība: Enago Academy)

Research Gap: 6 ways to Find and Make Potential Use of It (Autorība: Dr Rizwana Mustafa)

How to identify the research gap? (Autorība: Jianan Qian)            

Publikācijai atbilstoša žurnāla piemeklēšana kļūst arvien grūtāka, tāpēc ieteicams orientēties nozares un starpnozaru žurnālu klāstā.

Izvērtējot žurnāla kvalitāti, jāpievērš uzmanība izdevēja tīmekļa vietnei – vai skaidri norādīts izdevēja nosaukums, kontaktinformācija, vai izdevējs iesaistīts ar nozari saistītās organizācijās, vai žurnāla nosaukums ir oriģināls, vai redkolēģijā iekļauti nozarē atzīti eksperti, vai žurnāla vietnē norādīta redkolēģijas locekļu piederība akadēmiskām un zinātniskām institūcijām un kontaktinformācija (vēlams arī iepazīties ar redkolēģijas locekļu zinātnisko interešu loku un pieredzi).

Žurnālu vērtība var tikt raksturota arī ar dažādu bibliometrisko rādītāju mērīšanu: žurnālu ietekmes faktors (Journal Impact Factor – JIF)*, CiteScore**, kvartile (Q1, Q2, Q3, Q4)***, SNIP (Source Normalized Impact per Paper)**** u.c. Viens no populārākajiem ir žurnālu ietekmes faktors, kas ļauj salīdzināt žurnālus konkrētu nozaru ietvaros (kas definētas datubāzē Web of Science Core Collection). Savukārt, Scopus datubāzē ir ieviests līdzīgi aprēķināts rādītājs CiteScore (sk. 10. att.). Abas datubāzes piedāvā atlasīt žurnālu sarakstus, iepazīties ar rādītājiem un salīdzināt tos.

10. att. Bibliometrisko rādītāju JIF un CiteScore salīdzināums (11)

Arī žurnālu tīmekļa vietnēs parasti tiek norādītas rādītāju vērtības. Izmantojot rādītājus žurnālu salīdzināšanai, ir jāpārliecinās, vai žurnāla tīmekļa vietnē tie ir korekti norādīti (Web of Science un Scopus datubāzēs būs jaunākā informācija, jo pēc tieši šo datubāzu satura tiek aprēķināti rādītāji), jāiepazīstas ar citā konkrētā nozarē iekļautiem žurnālu rādītājiem, jāpārdomā vai autora radītā publikācija ir pielīdzināma rakstiem, kas publicēti interesējošajā žurnālā.

Izvēloties žurnālu, ir rūpīgi jāiepazīstas ar žurnāla mērķi un jomu, rakstu pieņemšanas nosacījumiem un jāpārskata jaunākie žurnāla numuru raksti, lai izdarītu secinājumus, vai autora raksts iederas konkrētā žurnālā, tāpat, lasot rakstus, autors var labāk izjust vēlamo rakstības stilu un valodu.

Žurnāla atpazīstamība ir ļoti vērtīgs kritērijs, pēc kura izvērtēt izdevumus. Tāpēc svarīgi ir noskaidrot, kur žurnāls tiek indeksēts – vai žurnāls iekļuvis lielākajās bibliogrāfiskajās un citējamības datubāzēs; vai tas tiek indeksēts citās lielākajās datubāzēs, kuras autors un citi pētnieki regulāri izmanto savā jomā.

Zinātniskās institūcijas un pētījumu projektu finansētāji parasti ir izstrādājuši prasības, kuras skar arī pētnieku darba rezultātu publiskošanas jautājumus un kuras ir saistoši iepazīt institūcijai piederīgajam autoram. Piemēram, var būt šādas prasības:

• deponēt gala rakstu konkrētā starptautiskā digitālā arhīvā;
• autoram jābūt izveidotam profilam ORCID (Open Researcher and Contributor ID) datubāzē un raksti jāpublicē, norādot autora identifikācijas numuru ORCID;
• rakstam pēc publicēšanas 12 mēnešu laikā jābūt atvērtā piekļuvē;
• autortiesībām jāpaliek autoram;
• rakstam jābūt publicētam ar Creative Commons licenci;
• publikācijai jābūt publicētai atvērtās piekļuves žurnālā;
• jāveic ar rakstu saistīto datu publiskošana.

*1 Žurnālu ietekmes faktors (JIF) tiek aprēķināts tikai zinātniskajiem žurnāliem, kuri ir indeksēti Web of Science Core Collection datubāzē vismaz pilnus trīs iepriekšējos gadus. Rādītājs parāda, cik bieži noteiktā laika periodā žurnāla publikācijas citētas. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.

**2 CiteScore rādītājs tiek aprēķināts žurnāliem, kuri ir indeksēti Scopus datubāzē. Rādītājs parāda, cik bieži noteiktā laika periodā žurnāla publikācijas citētas. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.

***3 Kvartiles (Q1, Q2, Q3, Q4) rādītājs tiek piešķirts žurnāliem, balstoties uz JIF rādītājiem Web of Science Core Collection datubāzē. Žurnāliem konkrētā (pēc datubāzē izmantotā nozaru dalījuma) nozarē tiek salīdzinātas JIF vērtības, un, piemēram, 25% ar augstāko vērtību tiek piešķirta Q1, attiecīgi nākošajiem 25% – Q2. Līdzīgi kvartiles tiek piešķirtas arī Scopus datubāzē, taču tur izmanto CiteScore vērtības.

****4 SNIP (Source Normalized Impact per Paper) rādītāju izmanto zinātniskās publikācijas kontekstuālās citēšanas ietekmes mērīšanai. Rādītāja aprēķināšanas formula pieejama šeit.

Iegaumē!

Izvēloties žurnālu, pārdomā kādai mērķauditorijai publikācija adresēta (konkrētās nišas pētniekiem, starpnozaru, praktiķu auditorijai) un vai pētījumam ir lokāla vai starptautiska nozīme.

Pārliecinies, cik būtiski ir konkrētā gadījumā koncentrēties tieši uz žurnāliem aprēķinātiem rādītājiem (piem., varbūt publikācijai ir lielāka nozīme nokļūt žurnālā, kuru pamatā lasa praktiķu auditorija nevis zinātnieki (praktiķiem adresētiem žurnāliem visbiežāk nebūs aprēķināti rādītāji)).

PAPILDU MATERIĀLI:

“Bibliometriskie rādītāji Web of Science un Scopus datubāzēs” (Autors: LU Bibliotēka)

Rīks žurnālu izvēlei Elsevier Journal Finder

Rīks žurnālu izvēlei Master Journal List

Rīks žurnālu izvēlei Springer Nature Journal suggester

Autoriem, izvēloties žurnālus, kur publicēt zinātniskos rakstus, ir jāizvairās no viltus žurnāliem (angļu valodā tie tiek apzīmēti kā fake journals, predatory journals, suspicious journals, illegitimate journals).

Kritēriji viltus žurnālu atpazīšanai:

• aizdomīgi ielūgumi e-pastā publicēties žurnālā vai kļūt par žurnāla redaktoru (autoriem jāpievērš pastiprināta uzmanība e-pasta autorības informācijai);
• augstas izdošanas izmaksu cenas (vai aizdomīgi mazas) un papildus izmaksas sīkā drukā;
• nav paskaidrota atteikšanās politika;
• viltus žurnālu izdevēji patur uz mūžīgiem laikiem visas autortiesības (bieži nav minēts aicinājuma vēstulē vai žurnālā tīmekļa vietnē, savukārt, līgumā minēts sīkā drukā), kas liedz autoram iespēju pētījumu publicēt citā reālā zinātniskā žurnālā;
• netiek nodrošināts recenzēšanas process (pretēji solītajam);
• ļoti agrs publicēšanas datums;
• norādīti nepatiesi  žurnāla novērtējumi  (piem., žurnālu ietekmes faktors) vai iekļauti viltus rangu sarakstos;
• izveidotas viltus tīmekļvietnes un/vai pozicionē sevi kā kādu jau radītu prestižu žurnālu vai kā piesaistītu prestižai universitātei (autoriem jāpievērš uzmanība tīmekļvietnes adresei);
• žurnāla jomu uzskaitījumā ir uzskaitītas nozares, kas nav savstarpēji saistītas;
• tīmekļvietne un sarakste satur pareizrakstības un gramatikas kļūdas;
• manuskripta apstrādes apraksts ir īss vai vispār nepastāv;
• manuskripti jāiesniedz ar e-pasta starpniecību (īpaši jāpiesargās, ja e-pasta servera adrese (daļa aiz simbola “@”) nav organizācijai vai žurnālam piederīga;
• trūkst informācijas par publikācijas digitālo saglabāšanu;
• var piedāvāt piedalīties viltus konferencēs (scam conferences), kuras reāli nenotiek vai to organizēšanai tiek izmantotas krāpnieciskas metodes (piem., izsludināts, ka piedalīsies Nobela prēmiju laureāti nozarē; netiek nodrošināti konferenču rakstu krājuma recenzēšanas un izdošanas pakalpojumi).

Izvēloties publicēties atvērtās piekļuves (Open Access) žurnālā, ir rekomendējoši pārbaudīt, vai tas iekļauts starptautiskā atvērtās piekļuves žurnālu datubāzē/reģistrā DOAJ – Directory of Open Access Journals) un Sherpa Romeo. 

Lai autoriem palīdzētu izvairīties no viltus izdevējiem un žurnāliem, speciālisti sagatavo un publisko sarakstus tīmekļa vietnē Stop Predatory Journals.

Izdevējdarbības, zinātniskās komunikācijas, informācijas pārvaldības un bibliotēku jomu organizācijas apvienojušās kopīgā iniciatīvā un izstrādājušas ceļvedi, kas palīdz pētniekiem identificēt uzticamus žurnālus, kur publicēt pētījumu rezultātus. Rezultātā izveidota tīmekļa vietne Think. Check. Submit.

Videoieraksts “Domā. Pārbaudi. Iesniedz.” (“Think. Check. Submit.”)  (Autorība: Think. Check. Submit.)

PAPILDU MATERIĀLI:

“Thirteen ways to spot a ‘predatory journal’ (and why we shouldn’t call them that)” (Autors: L. Shamseer)

“Fake Journals: Their Features and Some Viable Ways to Distinguishing Them” (Autori: Esfe M. Hemmat, S.Wongwises, A.Asadi, M.Akbari)

“Beware! Academics are getting reeled in by scam journals” (Autors: A. Gillis)

"Neētisks bizness, kas izliekas par zinātni. Kā darbojas 'plēsonīgie' izdevēji" (Autors: Edžus Miķelsons, Delfi Campus redaktors)

Citējamības datubāzēs tiek uzkrāta informācija par zinātniskiem žurnāliem, konferenču ziņojumiem un grāmatām dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā. Datubāzes satur publikāciju bibliogrāfisko un citēšanas informāciju, kopsavilkumus un citu informāciju.

Žurnālu un citu izdevumu veidotājiem (redakcijām, izdevniecībām, apgādiem u.c.) ir jāizpilda konkrēti kritēriji, lai izdevumi tiktu iekļauti un turpmāk indeksēti* datubāzēs Scopus un Web of Science Core Collection. Ekspertu izstrādātie kritēriji palīdz datubāzu saturu uzturēt kvalitatīvā līmenī (kritēriji tiek ņemti vērā arī īstenojot ikgadējo atkārtotas novērtēšanas programmu).

Kritēriji žurnālu iekļaušanai Scopus:

• Satur zinātniski recenzētas publikācijas;
• Publiski pieejama informācija par zinātniskās recenzēšanas un publicēšanās procesu šajā žurnālā;
• Publiski pieejama informācija par publicēšanās ētiku;
• Žurnālam ir tīmekļa vietne angļu valodā (vai paralēli vietējā un angļu valodā);
• Tiek izdots vismaz jau divus gadus;
• Žurnālam ir unikāls nosaukums, kas nav identisks ar jau indeksētiem izdevumiem datubāzē Scopus;
• Žurnālu numuri tiek publicēti regulāri;
• Jābūt piešķirtam starptautiskajam standarta sērijas numuram (ISSN**), kas reģistrēts ISSN starptautiskajā centrā;
• Žurnāla rakstiem tiek piešķirti DOI (Digital Object Identifier) digitālie objekta identifikatori;
• Saturs jāveido atbilstoši starptautiskai auditorijai, tostarp arī noformējums (tas ir: publikāciju nosaukumi, kopsavilkumi, atslēgvārdi angļu valodā; autori latīņu rakstībā; atsauces latīņu rakstībā);
• Redkolēģijā un autoru vidū jābūt pārstāvjiem no dažādām valstīm;
• Redkolēģijā ir eksperti žurnāla zinātņu nozarēs;
• Uz žurnāla publikācijām jābūt atsaucēm jau Scopus datubāzē indeksētos izdevumos.

Žurnālu iekļaušanai Web of Science Core Collection ir izstrādāti trīs pakāpju kritēriji:

1. pakāpe:

• Žurnālam jābūt piešķirtam starptautiskajam standarta sērijas numuram (ISSN), kas reģistrēts ISSN starptautiskajā centrā;
• Žurnāla nosaukumam jāatbilst tā saturam un kopienai, kas to veido. Nosaukums konsekventi jānorāda raksta, žurnāla numura, žurnāla un tīmekļa vietnes līmenī;
• Informācijai par izdevēju vai žurnāla veidotāju, tostarp izdevniecības nosaukumam jābūt skaidri norādītam, arī kontaktinformācijā jānorāda tieši fiziskā adrese;
• Gadījumos, kad tiek izdota gan elektroniskā, gan drukātā versija, obligāti jānorāda informācija par žurnāla tīmekļa vietnes adresi un pilntekstu pieejamību;
• Web of Science darba grupai jānodrošina pilna pieeja izdevumam;
• Jābūt pieejamai informācijai par zinātniskās recenzēšanas procesu;
• Jānorāda kontaktinformācija žurnāla galvenajam redaktoram un citiem svarīgākajiem žurnāla veidošanas komandas darbiniekiem, lai būtu iespējama tieša saziņa Web of Science darba grupai un žurnāla personālam.

2. pakāpe:

• Galvenā redaktora un redkolēģijas locekļu piederībai un ģeogrāfiskajai daudzveidībai jābūt pietiekoši plašai un atbilstošai izdevuma saturam.
• Neatkarīgi no valodas, kādā publicēts raksts, žurnālā jābūt pieejamam precīzam publikācijas virsraksta un kopsavilkuma tulkojumam angļu valodā.
• Atsaucēm, autoru vārdiem, uzvārdiem un piederībai pie zinātniskās institūcijas jābūt sniegtai, izmantojot latīņu alfabētu.
• Virsrakstos, kopsavilkumos un citos tekstos, kur izmantota angļu valoda, tai jābūt skaidrai un saprotamai globālai auditorijai.
• Žurnālam jādefinē žurnāla numuru iznākšanas biežums un atbilstoši norādītajam grafikam jāizdod izdevumi.
• Žurnāla tīmekļa vietnē jābūt precīzai informācijai, navigācijas sistēmai jānodrošina ērta piekļuve žurnālā publicētajam saturam, kā arī citām žurnāla darbību raksturojošām sadaļām (piemēram, par redkolēģiju, norādījumiem autoriem, informācija par recenzēšanas procesu utt.). Žurnāla tīmekļa vietnei ir jābūt skaidri saistītai ar izdevēja tīmekļa vietni un otrādi.
• Žurnālam jāsniedz informācija par publicēšanās ētikas prasībām.
• Jānorāda detalizēta informācija par redkolēģijas sastāvu (tostarp katra redkolēģijas biedra piederība pie institūcijas un valsts).
• Jānorāda detalizēta informācija par visiem autoriem un to piederība.

3. pakāpe:

Trešā pakāpē nosacīti ir divi posmi. Pirmajā posmā eksperti no datubāzes Web of Science Core Collection pārbauda vai žurnāla saturs atbilst tā definētajam nosaukumam, tematiskajam aptvērumam un prasībām, kā arī pievērš uzmanību žurnāla redkolēģijas sastāvam un autoriem, kas žurnālā publicēti, un tam, vai tiek izmantoti nozarē praktizētie principi un standarti. Otrajā posmā tiek mērīta žurnāla ietekme, balstoties uz citēšanas aktivitāti, kā primāro ietekmes rādītāju.

* indeksēt – sakārtot žurnālu un to rakstu, kā arī citu izdevumu raksturojošos datus (piemēram, atslēgvārdus, nosaukumu, autoru, izdevēju u.c.), kā arī datubāzēs izmantotās kontrolētās vārdnīcas kopējā sistēmā, lai nodrošinātu informācijas meklēšanu.

** ISSN (angļu val. International Standard Serial Number – Starptautiskais seriālizdevuma standartnumurs) ir unikāls seriālizdevumu identifikators, ko lieto tirdzniecībā, bibliotēku sistēmās un katalogos. Plašāk šeit.

PAPILDU MATERIĀLI:

“Content Policy and Selection” (Autors: Elsevier)

“Pre-evaluation of Scopus submission” (Autors: Elsevier)

“Web of Science Journal Evaluation Process and Selection Criteria” (Autors: Clarivate Analytics)

ERIH PLUS (European Reference Index for the Humanities and Social Sciences) datubāze tiek izmantota kā reģistrs, kurā apkopota informācija par zinātniskiem žurnāliem humanitārās un sociālās zinātnēs. ERIH PLUS veidota ar mērķi palielināt atpazīstamību un pieejamību, un atšķirībā no komerciāliem indeksēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tā veidota, lai izplatītu visaptverošu informāciju par humanitāro un sociālo jomu pētījumiem, tostarp nacionālajās valodās.

• Žurnālu veidotājiem ir jāizpilda ar kvalitāti saistīti kritēriji, lai izdevumi tiktu iekļauti ERIH PLUS:
• Izvērtēšanai tiek pieņemti žurnāli, kas iznākuši vismaz divus gadus;
• Skaidri aprakstīts žurnāla neatkarīgas zinātniskās recenzēšanas process. Kā minimums žurnāla tīmekļa vietnē jābūt sniegtai informācijai par to kādā veidā tiek nodrošināts, ka piesaistītiem recenzentiem nav saistības ar autoriem;
• Jānorāda zinātniskās redkolēģijas biedri, kā arī viņu saistība ar zinātniskām institūcijām un ar pētniecību saistītām organizācijām;
• Jābūt piešķirtam starptautiskajam standarta sērijas numuram (ISSN), kas reģistrēts ISSN starptautiskajā centrā;
• Rakstiem jābūt pievienotiem kopsavilkumiem angļu un/vai citā svešvalodā (kas plaši izmantota attiecīgajā pētniecības jomā). Ņemot vērā, ka ERIH PLUS ekspertu darba grupai žurnālu izvērtēšanai nepieciešama pieeja kopsavilkumiem, tiem jābūt pieejamiem tiešsaistē (nepietiek ar informāciju par kopsavilkumiem žurnāla izdošanas vadlīnijās);
• Skaidri jānorāda informācija par autoru piederību zinātniskām institūcijām un ar pētniecību saistītām organizācijām;
• Saturam jāatbilst nosacījumam – ne vairāk kā divas trešdaļas žurnālā publicēto autoru piederība ir vienai un tai pašai institūcijai (autoru piederību nosaka pārlūkojot žurnālu numurus, kas izdoti pēdējos divos gados).

Kas ir pre-print serveris?

Lielākajā daļā zinātņu nozaru ir izveidoti tiešsaistes arhīvi, kur dalīties ar savu rakstu darbu agrīnajām versijām – pre-printiem jeb nerecenzētajām manuskripta versijām. Šos digitālos pašarhivēšanas arhīvus mēdz saukt dažādi, piemēram, manuskriptu serveri, pre-print serveri, pre-print repozitoriji, pre-print arhīvi.

Pašarhivēšanai var tikt izmantoti divu veidu arhīvi: manuskriptu serveri un elektroniskie repozitoriji (gan nozaru repozitoriji, gan institucionālie repozitoriji, gan daudznozaru repozitoriji). Repozitorijos tiek pašarhivēti vai iekļauti zinātnisko pētījumu dažāda veida rezultāti, turpretī manuskriptu serveri koncentrējas uz nerecenzētajām manuskriptu versijām, un tiek veidoti kā konkrētu zinātņu nozaru arhīvi.

Jāatceras, ka privātu kompāniju veidotie zinātniskās komunikācijas tīkli jeb sociālās tīklošanas vietnes pētniekiem (piem., Academia.edu, ResearchGate) nepilda repozitoriju un manuskriptu serveru funkcijas.

Kas ir pre-prints?

“Pre-prints” ir zinātniska raksta manuskripta vai publikācijas versija, kurai nav vēl veikts recenzēšanas process. Tos mēdz saukt arī par autora oriģinālo manuskriptu (author's manuscript, original manuscript, first draft).

Zinātnes komunikācijā arvien biežāka ir prakse šīs manuskripta versijas padarīt publiski pieejamas, lai pētījuma rezultāti būtu atzīti un pieejami pēc iespējas agrāk, un lai rosinātu diskusiju un iegūtu ieteikumus uzlabojumiem pirms recenzēšanas un publicēšanas.

 Ir dažādi iemesli, kāpēc zinātnieki izvēlas to darīt:

• lai pēc iespējas ātrāk padarītu pieejamu informāciju par pētījumu rezultātiem, kas oficiāli tiks publicēti daudz vēlāk (ņemot vērā zinātniskās publicēšanas procesa ilgo norisi, kā arī iesniegšanas stadijas paildzināšanos gadījumos, kad žurnālu redakcijas noraida raksta publicēšanu);
• lai nodrošinātu autorību, jo pašarhivējot nerecenzēto manuskriptu, tiek izveidots publisks ieraksts ar datuma zīmogu un atkarībā no pakalpojuma, kāds izmantots, arī digitālais pastāvīgais identifikators (DOI);
• lai informētu par pētījumu bez maksas;
• lai padarītu pirmo pētījuma rezultātu apraksta versiju pieejamu neformālai recenzēšanai un atgriezeniskās saites iegūšanai (lai uzlabotu un precizētu tekstu un iespējams mainītu kādus nākošos pētījuma projekta posmus);
• lai publiskotu pētījumus ar negatīviem un nulles vērtības rezultātiem, kas paši par sevi var būt nenovērtējami, lai gan tiek uzskatīti par nepietiekami saistošiem, lai tos publicētu žurnālā;
• lai veicinātu pētījuma ietekmi, jo pētījuma rezultāti būs agri pieejami un citi pētnieki jau varēs atsaukties uz tiem (zinātņu nozarēs, kur atsaukšanās uz nerecenzētiem manuskriptiem ir pieņemta prakse);
• lai veicinātu atpazīstamību un atrodamību, jo publikāciju versijas, kas publiskotas nerecenzēto manuskriptu serveros, tiek indeksētas jeb padarītas atrodamas arī meklētājprogrammās, piemēram, Google Scholar, Google un akadēmiskās meklētājprogrammās un  indeksēšanas servisos.
• lai demonstrētu pilnu publikācijas dzīves ciklu, norādot arī saiti uz publicētās gala versijas pieeju žurnāla tīmekļa vietnē vai datubāzē;
• lai varētu iepazīties ar publikācijas izmantošanas statistiku, jo nerecenzēto manuskriptu serveri mēdz nodrošināt manuskripta lejupielādes (downloads), skatīšanās (views) un citu rādītāju uzskaiti.

Kam pievērst uzmanību pirms publiskot manuskripta versiju:

Jāpārbauda žurnāla nosacījumi/politika – lielākā daļa žurnālu atbalsta nerecenzētā manuskripta versiju pašarhivēšanu, tomēr pirms tam vienmēr jāpārbauda izdevēja vai žurnāla politika attiecībā uz publikāciju versiju publiskošanu. Ar politiku var iepazīties ne tikai izdevēju un žurnālu tīmekļa vietnēs, bet arī speciāli veidotā datubāzē Sherpa Romeo.

Jāiegūst līdzautoru piekrišana – jāpārliecinās, ka līdzautori piekrīt nerecenzētā manuskripta pašarhivēšanai, licences un arhīva izvēlei.

Jāapsver iespējas dalīties ar pētījuma datiem vai citiem rezultātiem – pētījuma datus vai citus pētnieciskos rezultātus, uz kuriem balstīta publikācija, var padarīt (vairāk vai mazāk atvērti) pieejamus. Pašarhivēšana arī palīdz publikācijā ievietot atsauces uz šiem dažādiem pētījuma rezultātiem. Jāatceras šos dažādos pētījuma rezultātus sasaistīt, ievietojot saites un pastāvīgos identifikatorus (piem., DOI) arhīvu ierakstos.

Manuskriptu serveri:

• arXiv (fizika, matemātika, datorzinātne, kvantitatīvā bioloģija (quantitative biology), statistika, inženierzinātnes un ekonomika)
• AgriXiv (lauksaimniecība)
• bioRXiv (bioloģija, dzīvības zinātnes)
• BITSS (pētījumu metodoloģija)
• ChemRxiv (ķīmija)
• EarthArXiv (zemes zinātnes)
• engrXiv (inženierzinātnes)
• Humanities Commons (humanitārās zinātnes)
• LawArXiv (tiesību zinātne)
• LISSA (bibliotēkzinātne un informācijas zinātne)
• MarXiv (okeāna un jūras klimata zinātnes)
• Mathematics Preprint Servers (matemātika)
• medRxiv (medicīna, veselība)
• MindRxiv (prāta un kontemplatīvās prakses pētījumi)
• NutriXiv (uztura zinātnes)
• paleorXiv (paleontoloģija)
• PsyArXiv (psiholoģija)
• RAAG (algebra un analītiskā ģeometrija)
• SocArXiv (sociālās zinātnes)
• SportRxiv (ar sportu un vingrinājumiem saistīti pētījumi)

• Figshare (dažādas nozares)
• OSF Preprints (dažādas nozares)
• PeerJ (dažādas nozares)
• Preprints (dažādas nozares)
• Zenodo (dažādas nozares)

Iegaumē!

Pirms atsaukšanās uz nerecenzētu manuskriptu, nepieciešams pārbaudīt vai žurnāls, kurā plānots publicēties, atzīst šādu praksi.

PAPILDU MATERIĀLI:

A Practical Guide to Preprints (Autors: Kristina Hettne, Ron Aardening, Dirk van Gorp, Chantal Hukkelhoven, Nicole Loorbach, Jeroen Sondervan, & Astrid van Wesenbeeck)

Introduction to Preprints (Autors: Center for Open Science)

Sharing Preprints | Sharing Preprints (fosteropenscience.eu) (Autors: FOSTER)

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas paver arvien jaunas iespējas un risinājumus zinātniskajai komunikācijai un informācijas apmaiņai. Jauni risinājumi ļauj autoriem izcelt un popularizēt savu pētījumu, tostarp publikācijas un citus izpētes rezultātus plašākai auditorijai ar mērķi palielināt lasītāju loku, citējumu skaitu un ietekmi pārstāvētās zinātņu nozarēs.

Tīmeklī pieejamais zinātniska satura apjoms ir strauji pieaudzis un turpina augt. Rezultātā pētniekiem jāsastopas ar lielu izaicinājumu atrast nepieciešamo informāciju, lai labi pārzinātu jaunākos atklājumus nozarē, kā arī, lai informētu interesentus par saviem atklājumiem un pētnieciskajiem rezultātiem. Savukārt lasītāji un citi interesenti, laika limita un informācijas pārbagātības dēļ, vēlas viegli/ērti/ātri atrast un piekļūt vajadzīgajai informācijai, kas, savukārt, nesaskan ar zinātniskām publikācijām raksturīgo formātu, kur bieži iekļauti gari nosaukumi un sarežģīti kopsavilkumi. Lasītāji arvien biežāk meklē risinājumus, kur var ātri pārlūkot un identificēt interesējošo saturu, un šim nolūkam labi noder pielāgoti metadati (piem., īsi virsraksti, kopsavilkumi vienkāršā valodā, pētījuma ietekmes paziņojumi attiecīgās jomas pašreizējo zināšanu vai sociālekonomiskas un/vai vides kontekstā (impact statement) u.c.)

Blakus tradicionālajām izpētes rezultātu izplatīšanas formām (konferences, prezentācijas, tīklošanās pasākumi klātienē u.c.) palielinās to pētnieku skaits, kuri vēlas izplatīt informāciju par savu darbu, izmantojot tiešsaistes tīklus (online networks).

Lai veicinātu atpazīstamību, interesenti var:

• Izveidot un uzturēt tiešsaistes profilu/us;
• Iesaistīties zinātnes komunikācijas tīklos savā nozarē/ēs;
• Izveidot profilus sociālajos tīklos;
• Rakstīt emuāru, sniedzot pētījuma kopsavilkumu vieglāk uztveramā un interesi piesaistošā formā, kā arī pievienojot saiti uz publicēto darbu;
• Izmantot multimediju failus, kas palīdzētu izskaidrot pētījumu un parādīt to plašākā kontekstā;
• Pievienot publikācijām saites uz izpētes datu kopām;
• Izveidot papildus metadatus, lai palīdzētu meklētājprogrammām efektīvāk atrast publikāciju (tostarp īsu publikācijas nosaukuma formu (Running Title));
• Izmantot unikālos identifikatorus (piem., ORCID ID, DOI u.c.);
• Uzraudzīt un mērīt atpazīstamības progresu.

Atbalsts no izdevējiem un zinātniskām institūcijām

Autors un autoru kolektīvs vislabāk pārzina savu pētījumu un var pavēstīt par to detalizētāk, tostarp izskaidrot kontekstu, tāpēc viņi ir galvenie atpazīstamības veicinātāji. Tomēr arī izdevēji piedalās savu izdevumu atpazīstamības un lasītāju loku palielināšanā, reklamējot žurnālus un citus izdevumus, piedāvājot dažādus komunikācijas kanālus un vadlīnijas autoriem publikāciju atpazīstamības veicināšanai. Dažādu izdevēju vadlīnijas pieejamas šeit:

BMJ:  https://authors.bmj.com/promote-your-paper/

Cambridge University Press: https://www.cambridge.org/core/services/aop-file-manager/file/5a1ebf1a2180a62106bb3f03/Refreshed-Guide-Top-10-ways-to-promote-your-article.pdf

Elsevier: https://www.elsevier.com/authors/journal-authors/submit-your-paper/sharing-and-promoting-your-article

Emerald Publishing: https://www.emeraldgrouppublishing.com/our-services/authors/promote-your-work

nature publishing group: https://www.nature.com/content/authortips/index.html

Oxford University Press: https://academic.oup.com/journals/pages/authors/promoting_your_article

Peter Lang: https://www.peterlang.com/page/marketing/marketing-your-book

SAGE: https://uk.sagepub.com/en-gb/eur/promote-your-article

Springer: https://www.springer.com/gp/authors-editors/journal-author/journal-author-helpdesk/after-publication#c14350

Taylor & Francis: https://authorservices.taylorandfrancis.com/ensuring-your-research-makes-an-impact/

Wiley: https://authorservices.wiley.com/author-resources/Journal-Authors/Promotion/index.html

Attiecībā uz zinātniskām institūcijām, daudzas no tām sniedz atbalstu pētījumu atpazīstamības veicināšanā, bet ne vienmēr ir skaidrs, kuri departamenti un darbinieki ir atbildīgi par šo pakalpojumu. Dažādās institūcijās šis pakalpojums tiek organizēts dažādi un ir vērtīgi noskaidrot, kā tas tiek organizēts autoru pārstāvētajās struktūrvienībās, institūcijās un citās organizācijās. Šajā jautājumā var palīdzēt departamenti un nodaļas, kuru atbildībā ir aktivitātes, kas saistītas ar, piemēram, zinātniskās darbības koordināciju un monitoringu, inovāciju un tehnoloģiju pārnesi, konkrētiem pētījumu projektiem, zinātnes komunikāciju, sabiedriskajām attiecībām, zināšanu pārnesi un pārvaldību, bibliotēkas pakalpojumiem, institūcijas tīmekļa vietni, personāla attīstību, pētniecības izcilības veicināšanu.

Tiešsaistes profilu izveidošana un uzturēšana

Profila, kurā apkopota informācija par zinātniskajiem un akadēmiskajiem sasniegumiem, izveidošana var autoriem sniegt daudz priekšrocību:

• padarīt publikācijas un citus pētnieciskos rezultātus labāk atrodamus;
• iegūt lielāku atpazīstamību zinātniskajā kopienā;
• dibināt un piefiksēt jaunus kontaktus;
• saņemt jaunāko informāciju par publikācijām, lai sekotu līdzi jaunākajiem atklājumiem un publikācijām savā jomā;
• pievienoties diskusiju grupām;
• gūt priekšstatu par lasītāju loku, izmantojot profilu platformas piedāvātos izmantošanas statistikas un/vai altmetrijas datus.

Kad ir pārdomāta atpazīstamības celšanas stratēģija un pieņemts lēmums kādā sociālā tīklā izveidos profilu, vērtīgi ir:

• paredzēt pietiekoši daudz pūļu un laika sava profila uzturēšanai un atjaunināšanai, lai būtu lielāks ieguvums;
• izmantot vairākas sociālo tīklu platformas, lai palielinātu lasītāju loku;
• pievienot saites un/vai piesekot institūciju, organizāciju vai pētniecības nozaru kopienu profiliem;
• sasaistīt dažādus savus profilus, pievienojot saites arī uz autoru profiliem sevis pārstāvētās institūcijas un citās vietnēs;
• pievienot informāciju par interesējošajām jomām, tādejādi paverot iespēju saņemt attiecīgus ieteikumus tīkla izveidošanai;
• pievienot fotoattēlu;
• pievienot informāciju par savām publikācijām un, ja iespējams, pilntekstu vai saiti uz to. (Pētniekiem ar pieredzi labāk profilā pievienot visvairāk citētās vai citādi novērtētākās publikācijas; jaunajiem pētniekiem un doktorantūras studentiem piemērotāk būtu pievienot zinātniski recenzētus rakstus vai rakstus, kas iesniegti zinātniskā žurnālā recenzēšanai (preprint versiju);
• pievienot mirkļbirkas/tēmturus, ja tas ir iespējams;
• pievērst uzmanību sava profila sekotājiem un to skaitam;
• pievienot citu svarīgu informāciju pētnieciskās darbības kontekstā (piem., par iegūtiem Grantiem, saņemtām balvām, publicētiem rakstiem, kas apraksta pētījumus (feature article));
• pārliecināties autorlīgumā, vai un kādas ir tiesības kopīgot publikāciju sociālajos tīklos (gadījumā, ja nav  tiesību kopīgot, profilā var norādīt saiti, kas savienota ar izdevēja žurnāla vietni).

Noderīgi zinātniskās komunikācijas tīkli (pastāv bezmaksas un maksas versijas)

Academia.edu – pētniekiem veidota platforma, kas ļauj dalīties ar dažādiem pētījumu rezultātiem, augšupielādēt pilntekstus un sekot līdzi atpazīstamības metrikai*.

Mendeley – sociālais tīkls pētnieku sadarbības veicināšanai, tostarp piedāvā izveidot personīgo profilu, izmantot atsauču pārvaldības rīka pakalpojumus un veidot darba grupas ar kolēģiem. Piedāvā arī metriku atpazīstamības mērīšanai.

ResearchGate – pētniekiem veidota platforma, kas ļauj dalīties ar pētījumu rezultātiem, augšupielādēt pilntekstus un veidot sadarbības tīklu, piedalīties diskusijās, saņemt atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Piedāvā arī metriku atpazīstamības mērīšanai.

* Pētījumu rezultātu metrika mēģina kvantitatīvi noteikt publikācijas vai autoru pētījumu atpazīstamību un ietekmi zinātņu nozarē.

Citi atpazīstamības veicināšanai noderīgi sociālie tīkli un platformas

Facebook – plaši pazīstams sociālais tīkls, kas sniedz iespēju popularizēt savu darbu neformālā vidē, izmantojot savu/ izdevēja/ žurnāla lapu. Izvēloties izmantot Facebook, jāatceras, ja autors vēlas nodalīt privātās un profesionālās aktivitātes, tad jāizveido atsevišķs profils profesionālam komunicēšanas tīklam un attiecīgi jāuzaicina pievienoties savi kolēģi un citi zinātniskās kopienas interesenti.

Google Scholar Citations – ir viena no visatpazīstamākajām informācijas meklētājprogrammām, kas ļauj meklēt no viena punkta plašā akadēmisko informācijas resursu klāstā. Pieejams ir arī pakalpojums pētniekiem profilu izveidošanai (publiski vai privāti redzamu). Profilos var apkopot informāciju par publikācijām un sekot līdzi citējumiem. Autoriem jāatceras, ka Google Scholar Citations automātiski ģenerētais saraksts nav pilnībā precīzs, tāpēc tas jāpārskata un jāakceptē tikai atbilstošās publikācijas.

LinkedIn – ir pasaulē lielākais sociālais tīkls, kas pamatā orientēts uz saišu veidošanu profesionālām, tostarp uzņēmējdarbības, vajadzībām. Tas efektīvi palīdz veidot savu sociālo tīklu (tostarp apkopot informāciju par konferencēs satiktiem pētniekiem), kā arī veicina zinātnisko un citu darba sasniegumu atpazīstamību. LinkedIn piedāvā plašas iespējas labi strukturēt informāciju par sevi un savām profesionālajām interesēm.

Slideshare – platforma prezentāciju kopīgošanai.

Twitter – mikroemuāru vietne tiek izmantota, lai veicinātu pētījumu atpazīstamību, dalītos un diskutētu par aktuālām tēmām, kā arī ērti noder atgriezeniskās saites iegūšanai īsā formā. Lai veicinātu diskusijas un atgriezeniskās saites iegūšanu, nereti Twitter konts tiek izveidots un uzturēts konferencēm to norises laikā.

YouTube – platforma video/audio materiālu kopīgošanai. Pieejama iespēja veidot atsevišķus video/audio kanālus.

Iegaumē!

Pirms kopīgo zinātniskos rezultātus (publikācijas un to versijas, izpētes datus, prezentācijas u.c.) pārliecinies, kam pieder autortiesības, kas rakstīts autorlīgumā un vai nepastāv kādi ierobežojumi publicēto darbu kopīgot. Savukārt, ja darbs vēl nav publicēts, tad jāpārbauda, kādi ir potenciālā izdevēja nosacījumi.

Nereti autoru potenciālajiem sadarbības partneriem, pārstāvētajām institūcijām un pētījumu projektu finansētājiem interesē ne tikai žurnāla ietekmes faktors, bet arī plašāks zinātniskās publikācijas atpazīstamības un ietekmes rādītāju kopums, piemēram, altmetrijas rādītāji (lejupielāžu, skatījumu, komentāru, rekomendāciju, saglabātu grāmatzīmju, citējumu skaits u.c.) un Hirša indekss. Altmetrijas datus mēdz apkopot un piedāvāt dažādi zinātniskās komunikācijas tīkli, tiešsaistes platformas un rīki.

PAPILDU MATERIĀLI:

Share Your Sci – tīmekļa vietne pētniekiem zinātniskās komunikācijas prasmju uzlabošanai

Videoieraksts “Social Media for Scientists - How to Promote Your Research” (Autori: Chaseedaw Giles, Janet Rowe, American Society for Microbiology)

Videoieraksts “Sharing science through story” (Autors: Fergus McAuliffe, TEDx)

“The A to Z of social media for academia” (Autors: Andy Miah)

“Improving Research Impact Through the Use of Media” (Autori: Eva Czaran , Malcolm Wolski, Joanna Richardson)

“Online collaboration: Scientists and the social network” (Autors: Richard Van Noorden)

Projekta “Innovations in Scholarly Communication” tīmekļa vietne (Autorība: Utrehtas universitāte)

Piemērs publikācijai, kurā izmantoti multimediji: “The top 100 papers: Nature explores the most-cited research of all time” (Autori: Richard Van Noorden, Brendan Maher, Regina Nuzzo)

Piemērs atraktīvai pētnieka mājas lapai: https://andymiah.net/ (Autors: Prof. Andy Miah)

1. Ābula, Marta. Plaģiāts akadēmiskajā vidē. Akadēmiskā Dzīve, 53. sēj., 2016/2017, 118.-122.lpp.

2. Akadēmiskā godīguma terminu vārdnīca; Akadēmiskā godīguma vispārējās vadlīnijas :  uzziņu izdevums [tiešsaiste] / atbildīgā par izdevumu Ilze Birzniece. Rīgas Tehniskā universitāte. Rīga: RTU Izdevniecība, 2020. 161 lpp. [skatīts 2022-08-12]. Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/834560.html

3. Brainstorm your Research Topic. esclibrarian, 2015 [cited 2022-06-27]. Available: https://www.youtube.com/watch?v=L_iBDqJjjfw

4. Derntl, Michael. Basics of research paper writing and publishing. International Journal of Technology Enhanced Learning [online], Vol.6, Nr.222, 2014, p.995-1014 [cited 2018-04-03]. Available: http://dbis.rwth-aachen.de/~derntl/papers/misc/paperwriting.pdf

5. Hardman Timothy C., Krentz Andrew J., Wierzbicki Anthony S. Ten tips for promoting your research. Cardiovascular Endocrinology & Metabolism [online], Vol.9(1), 2020, p.30-35 [cited 2020-05-03]. Available: http://dbis.rwth-aachen.de/~derntl/papers/misc/paperwriting.pdf

6. How to avoid plagiarism : Student Handbook. Tomáš Foltýnek et al. Prague : Karolinum Press, 2020. 42 p. ISBN 978-80-246-4816-3. Available: https://eupce.publi.cz/en/book/1290-how-to-avoid-plagiarism-student-handbook

7. How to Choose a Dissertation Topic For Your Doctoral Degree. Walden University. [cited 2022-06-27]. Available: https://www.waldenu.edu/online-doctoral-programs/resource/how-to-choose-a-dissertation-topic-for-your-doctoral-degree

8. How to Prevent Plagiarism in Student Work : A Handbook for Academic Staff. Tomáš Foltýnek et al. Prague : Karolinum Press, 2020. 34 p. ISBN 978-80-246-4817-0. Available: https://eupce.publi.cz/en/book/1289-how-to-prevent-plagiarism-in-student-work

9. Identifying Research Gaps. UCLA Library, 2019 [cited 2022-06-27]. Available: https://www.youtube.com/watch?v=--jYdyFXGj8

10. Jones, Simon Peyton. How to Write a Great Research Paper, 2016 [cited 2022-06-27]. Available: https://www.youtube.com/watch?v=VK51E3gHENc

11. Journal Impact: CiteScore [online]. The Hong Kong Polytechnic University, 2018 [skatīts 2018-06-12]. Available: http://libguides.lb.polyu.edu.hk/journalimpact/citescore#sthash.M7pYk0Io.dpbs

12. Kā izvairīties no plaģiātisma: parafrāzēšana, citēšana un apkopošana. European Network for Academic Integrity (ENAI). Pieejams: https://www.academicintegrity.eu/materials/91

13. Kļaviņš, Māris. Pētnieciskā darba rezultātu noformēšana [tiešsaiste], 2005 [skatīts 2018-05-23]. Pieejams: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/fakultates/gzzf/studijas/noformesana.doc

14. Latvijas Universitāte. Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas kodekss. Rīga, 2021. 6 lp. Pieejams: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Dokumenti/Dokumenti_LV/1._VISPAREJIE_DOKUMENTI/SL_2-3-46-2021_LU_Akademiskas_etikas_kodekss.pdf

15. Latvijas Universitāte. Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē. Rīga, 2021. 15 lp. Pieejams: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Dokumenti/Dokumenti_LV/1._VISPAREJIE_DOKUMENTI/SL_2-3-48-2021_Noteikumi_par_akad_god_LU.pdf

16. Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome. Zinātnieka ētikas kodekss. Rīga, 2017. 7 lp. Pieejams: https://www.lza.lv/par-mums/pamatdokumenti/64-zinatnieka-etikas-kodekss

17. Mūze, Baiba, Pakalna, Daina, Kalniņa Iveta. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metodiskais līdzeklis. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 133 lpp. ISBN 9984-783-16-2.

18. Newman, Anthony. How to Write Great Papers and Get Published. Understanding and benefiting from the publishing process [online] : presentation. Aston University, 2016 [skatīts 2018-03-12]. Available: https://www.slideshare.net/LancUnivLibrary/how-to-write-a-great-research-paper-and-get-it-accepted-by-a-good-journal-january-2016

19. Open Peer Review [e-kurss]. FOSTER [cited 2022-08-23]. Available: https://www.fosteropenscience.eu/learning/open-peer-review/#/id/5a17e150c2af651d1e3b1bce

20. Panter, Michaela. Crafting an Appropriate Running Title for your Scientific Paper [online]. AJE Scholar, 2020 [skatīts 2020-05-21]. Available: https://www.aje.com/arc/editing-tip-crafting-appropriate-running-title/

21. Plagiarism.org. Pieejams: https://www.plagiarism.org/.

22. Predatory Journals and Scam Conferences [online]. St. Ambrose University Library, 2017 [cited 2018-06-11]. Available: http://libguides.sau.edu/predatoryjournals

23. Rozenberga, Gita. Citēšanas principi Latvijas Universitātē : maģistra darbs. Rīga, 2013. 132 lp.

24. Scientific Information Literacy [online]. Napa Valley College, 2015 [cited 2018-06-1]. Available: www.napavalley.edu/Library/Pages/ScientificInformationLiteracy.aspx

25. 10 Types of Plagiarism (handout). European Network for Academic Integrity (ENAI). Pieejams: www.academicintegrity.eu/materials/23

26. Understanding Research Metrics: Journal-Level, Article-Level, and Author-Level [online]. Enago Academy, 2019 [skatīts 2020-05-21]. Available: https://www.enago.com/academy/what-are-different-research-metrics/

27. Using Social Media to Effectively Promote Your Research [online]. Enago Academy, 2019 [skatīts 2020-05-14]. Available: https://www.enago.com/academy/what-are-different-research-metrics/

28. Veikša, Ingrīda. Plaģiātisma atklāšana un novēršana studiju procesā [tiešsaiste]. No: Sabiedrība. Integrācija. Izglītība : starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2020. gada 22.-23. maijs. II daļa. Augstākā izglītība. Rēzekne : Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2020, 376.-390.lpp. Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29121267.pdf

29. Williams, R. B. Citation systems in the biosciences: A history, classification and descriptive terminology. Journal of Documentation [online], Vol.67, Nr.6, 2011, p.995-1014 [cited 2017-09-03]. Available: https://www.df.lu.lv/petnieciba/zinatniskas-publicesanass-politika/

30. Write Like a Scientist: A Guide to Scientific Communication [online]. Middlebury faculty, 2018 [cited 2018-05-23]. Available: http://sites.middlebury.edu/middsciwriting/by-genre/journal-article/

31. Zinātnieka ētikas kodekss [tiešsaiste]. Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome, [2017] [skatīts 2022-11-11]. Pieejams: https://www.lza.lv/par-mums/pamatdokumenti/64-zinatnieka-etikas-kodekss

32. Zinātniskā rakstīšana un pētījumu rezultātu izplatīšana / Kristīnes Mārtinsones un Anitas Piperes zinātniskajā redakcijā; autori: Uldis Berķis, Maija Dambrova, Inese Gobiņa [un vēl 9 autori]; Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte, 2018. 301 lpp. ISBN 9789934563386.

33. Zinātniskās publicēšanās politika [tiešsaiste]. Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte, 2017 [skatīts 2018-04-29]. Pieejams: https://www.df.lu.lv/petnieciba/zinatniskas-publicesanass-politika/