Latvijas karogs pasaules jūrās

001.jpg (3146 bytes)002.jpg (4159 bytes)003.jpg (5205 bytes)

Katrai tautai ir sava vēsture, un latviešu tautas vēsture nav iedomājama bez mūsu tālajiem, senajiem un nesenajiem senčiem - jūrasbraucējiem, kaut vai tāpēc vien, ka Latvijas jūras robeža stiepjas piecsimt kilometru garumā. Šī jūras krasta dēļ jau kopš izseniem laikiem mūsu zemīti ir skauduši un iekārojuši daudzi jo daudzi. Par šo krastu ir cīnījušies un dzelmei savas dzīvības atdevuši kurši, lībieši un mūsu kaimiņi igauņi. Un ne tikai vāci mūs ir lādējuši un vikingi savas sāgas sacerējuši...

E. Līvs

004.jpg (3786 bytes)005.jpg (6126 bytes)006.jpg (4308 bytes)

Latvijas Republikas krasta līnijas kopgarums ir 494 km, t.sk. ar Baltijas jūru 243 km, bet ar Rīgas līci - 251 km.
007.jpg (4589 bytes)008.jpg (5094 bytes)009.jpg (4486 bytes)010.jpg (3500 bytes)

No Vāczemes uz Liepāju
Vedu naudu pār jūriņu.
Nebūt’ ostu sasnieguši,
Nebūt’ nauda Aizputē.

Tdz.
Meties jūra kaudzītē
Sedzies baltu villainīti,
Tik līdzens mans celiņš,
Kā notrīta galodiņa.

Tdz.

 

011.jpg (4381 bytes)012.jpg (4563 bytes)

Kuģa vēsture ir tikpat veca, kā pašas cilvēces vēsture. Kuģa rašanās ir miglā tīta. Par to varam tikai iedomāties. Ideju kuģim droši vien devusi pati daba. Pieķēries vajadzības brīdī peldošam koka stumbram, cilvēks atrada ka peldēt kopā ar stumbru ir vieglāki, nekā bez tā.

V. Šmulders, Kuģniecības Gada Grāmata 1930./31.

013.jpg (5344 bytes)014.jpg (4999 bytes)015.jpg (6027 bytes)016.jpg (3920 bytes)

Viņš tikai Kristus dēļ, vienīgi lai sludinātu, ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, jo vācu tirgotāji, ko ar līviem saistīja draudzības saites, mēdza bieži, braukdami kuģos pa Daugavas upi, apmeklēt Līvzemi.”

Indriķa hronika. R., 1993.

018.jpg (6250 bytes)017.jpg (11774 bytes)
019.jpg (5801 bytes)
Calendarium - Novimberg, 1476.
Pirmā osta izveidojās 12. gadsimtā un tā atradās Daugavas attekā Rīdziņas upītē - tagadējās 13. janvāra ielas rajonā.
Rīga 13. gs.b. iestājās Hanzas savienībā un palika tās locekle līdz 16. gs. vidum. Kaut arī vairākkārt mainījās Rīgas saimnieki, Rīgas osta kļuva arvien nozīmīgāka, tajā ienāca arvien vairāk kuģu.

020.jpg (6184 bytes)021.jpg (5039 bytes)

 

SVEIKA, JŪRAS ZVAIGZNE,
spožā Dieva Māte;
vienmēr tīra, svēta
mirdzi debess mājās!

15. - 16. gadsimtā Rīgu pirmoreiz apmeklēja Nīderlandes jūrnieki un tirgotāji, jo pilsēta bija viena no attīstītākajām Hanzas savienības loceklēm. Tā, piem., 15. gs. otrajā pusē Rīgas galvenās eksportpreces bija vasks, zvērādas, lini un kaņepāji; savukārt, ieveda sāli, siļķes, audumus, metālus, stiklu, papīru. Laikā no 1591. - 1597. gadam no Rīgas uz rietumiem gadā vidēji izgāja vairāk nekā 300 kuģi, galvenokārt uz Lībeku u.c. Vācijas ostām. Arī ienākušo kuģu skaits pārsniedza trijus simtus un piem., 1591.g. ostu apmeklēja 391 kuģis, t.sk. 82 no Lībekas

J. Štrauhmanis, Latvijas ostas. R., 2000.
022.jpg (4819 bytes)

Tirgoņu nolīgtie kuģi, no dažādām pasaules malām
Bangainās jūrās kas brauc, beidzot patiešām ir klāt:
Bargais un negantais spānis un manīgais beļģis, un anglis,
Saksietis, dānis un zviedrs - Baltijas ceļotājs katrs.

Bazilija Plīnijs Slavas dziesma Rīgai 1595, R., 1997.

 

Tai bākā, kuru par Kurzemi
sauc, kāda krāsa, kurai hercogs
Jēkabs vārdā.
Bet svarīgākais nav hercogs,
svarīgākais ir Jēkabs, viens kārtīgs
kuģinieka vārds, viens kārtīgs kuģa
vārds.

V. Ļūdēns

 023.jpg (5064 bytes)
024.jpg (4639 bytes)025.jpg (4542 bytes)026.jpg (4566 bytes)027.jpg (4799 bytes)

17. gs. kuģu būve attīstījās Kurzemes hercogistē, īpaši hercoga Jēkaba (troņmantnieks no 1633, hercogs 1642 - 1682) valdīšanas laikā. Kurzemē izveidoja 6 kuģu būvētavas. Ventspilī hercoga Jēkaba valdīšanas laikā uzbūvēja vairāk nekā 40 kara kuģus un ap 80 tirdzniecības kuģiem.

029.jpg (5002 bytes)030.jpg (5009 bytes)031.jpg (5423 bytes)028.jpg (4671 bytes)032.jpg (4845 bytes)

033.jpg (6828 bytes)034.jpg (6685 bytes)035.jpg (5833 bytes)

Kuģis senatnīgs
Tuvāk peld, un redzu tam iesarkanā flagā
Vēzis melns un līks.
Vai no Gambijas tev braukt, vai Tabago krastiem
Hercogs Jēkabs liek,
Burām piepūstām, žuburainiem mastiem,
Cēlais kurzemniek?

V. Strēlerte, dz. “Parādība Ventspils ostā”

Par Rīgas reidu un iebraukšanu Rīgā. Nākot no jūras, vispirms ierauga Rīgas torņus, kuru ir trīs. Divi ir vienāda augstuma, bet trešais mazliet zemāks. Jākuģo tā, lai zemākais atrastos starp abiem augstākiem torņiem. Tā turas līdz 8,10 vai 12 asu dziļumā. Ja grib doties tālāk, tad jāzina, ka grīva turpinās austrumu dienvidaustrumu virzienā. Ceļš apzīmēts ar piecām mucām. Vispirms jādodas starp abām pirmajām. Tad vienu mucu atstāj bekborda pusē, bet abas pārējās apbrauc gar vienu vai otru pusi, jo tās atrodas tieši dziļumā.

J. Monsons 1644.g., IMM, 1935., Nr. 3

036.jpg (4385 bytes)037.jpg (6678 bytes)

1672. gadā iekārtoja pirmo kuģu būvētavu Kundziņsalā pie Rīgas, bet 1680. gadā to atpirka Zviedrijas valdība un nodarbināja 200 personu.
038.jpg (5974 bytes)039.jpg (6828 bytes) 17. gs.b. nelielas kuģu būvētavas darbojās arī Rīgā, piem. no Amsterdamas ieceļojušā tirgotāja E. Metsi fon Dannenšterna kuģu būvētava. 1695. gadā viņam piederēja 10 kuģi.

041.jpg (4932 bytes)042.jpg (6257 bytes)040.jpg (7213 bytes)043.jpg (4800 bytes)


Rīgā skat gar tiltmalu
Piesieti daudz peldoņu,
Jauki, glīti taisīti,
Karogiem tie pušķoti;
Cits no kuģiem garš un plats
Zelta rakstiem izrotāts;
Cits svelpj tvaika garaiņus,
Citam iekškrauj lādiņus.

Kr. Dinsbergs, 1874.

Dubultos kas tikt grib iekšā,
Var vēl mierā apsēsties,
Ēst un dzert, un iztērzēties,
Kamēr damflaiva it aši
Upes straumi skalda knaši.

Rīga, jeb ziņģe par Rīgu

1795. gadā visa Baltija - arī Latvija ar jūras ostām Rīgu, Liepāju un Ventspili - tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Visas trīs Latvijas ostas aktīvi piedalījās starptautiskajā tirdzniecībā.

044.jpg (5604 bytes) - Kas esi tu, nekautrīgo puisi,
kas klauvē pie laika vārtiem?
- Latvietis Krišjānis Valdemārs.

V. Ļūdēns

047.jpg (5171 bytes)048.jpg (4048 bytes)045.jpg (5210 bytes)046.jpg (4703 bytes)

049.jpg (5066 bytes)050.jpg (4367 bytes)

Lai sveicam kuģniecību!
Lai sveicam kuģniekus!
Ka vīra spēks un dūša
Šķir viļņus putošus.

Fr. Brīvzemnieks, dzej. “Uz jūru”

Jūra ir tā visauglīgākā druva priekš tiem, kas to prot art un ecēt ar derīgiem ieročiem; šī druva pieder katram, kas to grib un prot apstrādāt, un tādēļ tā ir visiem brīvības un garīgas gaismas nesēja.

Kr. Valdemārs

Pirmo Navigācijas skolu Latvijas teritorijā nodibināja 1789. gadā Rīgā.

Uz jūru ieti gribas, aud, māsiņ, karogu!
Kad zelts būs krājies pūrā un dārgi gabali,
Kad vecajie mīļi krasti man uzsmaidīs dzimtenē;
Uz jūru ieti man gribas, rakst, māsiņ, karogu!

Auseklis

 051.jpg (4227 bytes)

Līdz 19.gs. 20. gadu beigām vairums kuģu bija burinieki. Pirmais tvaikonis (zviedru tvaikonis “Oskar”) Daugavā ienāca 1830. gadā. 30. un 40. gados Rīgas biržas komitejas un atsevišķu Rīgas tirgotāju īpašumā jau bija vairāki tvaikoņi, kuri bija būvēti Anglijā un kurus galvenokārt izmantoja satiksmes uzturēšanai starp Rīgu un Lībeku.

052.jpg (4621 bytes)053.jpg (4306 bytes)054.jpg (6274 bytes)055.jpg (7698 bytes)056.jpg (5353 bytes)

057.jpg (5930 bytes)058.jpg (5048 bytes)059.jpg (4414 bytes)060.jpg (5622 bytes)

061.jpg (4399 bytes)		 1864. g. 23. novembrī turīgā Ainažu zemnieka Jura Veides kalpu mājā uzsāka darbu jūrskola, kas ievadīja jaunu posmu tirdzniecības flotes kadru sagatavošanā Krievijā. Sākumā tā bija I jeb zemākās kategorijas jūrskola ar divām klasēm - sagatavošanas un speciālo. Iestājoties skolā, vajadzēja prast lasīt un rakstīt.

Tvaikoņu satiksmes pirmsākumi Rīgā un tās apkārtnē 19. gs. vidū saistīti ar bagātāko iedzīvotāju vēlēšanos ērti nokļūt populārajā un prestižajā Jūrmalas peldvietā, kuras centrs tolaik atradās Dubultos. Taču tvaikoņa iegādāšanas tikai šim ar noteiktu sezonu saistītajam nolūkam likās finansiāli neizdevīga, tādēļ tika nolemts iegādāties kuģi, kas būtu piemērots arī burinieku vilkšanai Daugavā, respektīvi, varētu kalpot arī par ostas velkoni. Jāņem vērā, ka štīmeru jeb tvaika laivu laikmets Rīgā bija sācies tikai 1830. g.

A. Pope, Rīgas osta deviņos gadsimtos, R., 2000.

062.jpg (6102 bytes)063.jpg (7001 bytes)064.jpg (5493 bytes)065.jpg (5904 bytes)066.jpg (4874 bytes)

068.jpg (8044 bytes)067.jpg (6239 bytes)

Latviešu kuģīpašnieki un jūrnieki, ejot pa sava dižā tautieša Krišjāņa Valdemāra norādīto ceļu, sasniedza materiālu patstāvību un līdz ar to deva lielu ieguldījumu latviešu nācijas izveidošanā, tās neatkarībā no vācu muižniecības un buržuāzijas.

A. Pope

069.jpg (4933 bytes)

Pirmais Pasaules karš gandrīz pilnīgi iznīcināja Latvijas jūras transportu. Baltijas jūras ostas pārtrauca darbību. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas tika bloķētas, ieejas tajās mīnētas un izbeigta navigācija. Kara gados Latvijas tirdzniecības flote zaudēja ap 230 burinieku.

1918. gada 18. novembrī tika proklamēta neatkarīgā Latvijas Republika. Pirmais kuģis, uz kura 1918. gada decembrī pacēla Latvijas karogu bija tvaikonis “Maiga”, nākošais “Saratow”, ar kuru 1919. gada jūlijā no Liepājas Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.

070.jpg (6144 bytes)071.jpg (5709 bytes)072.jpg (6874 bytes)073.jpg (5768 bytes)


Latvijas spēks ir Latvijas zemē, bet Latvijas varenība ir uz jūras. Mums būtu aizvien jāsaka, ka Latvija sastāv no zemes un jūras. Ja kāds gribētu teikt, ka Latvijas teritorija ir maza, tas būtu pratis saskatīt tikai mūsu valsts vienu daļu - visā neizmērojamā jūras plašumā ir Latvija līdzdalībniece. Kas šinī druvā sācis art un sēt - tā darbībai nav šauri vilktu robežu.

J. Volmārs, Jūrniecības departamenta vicedirektors
074.jpg (5940 bytes)075.jpg (6606 bytes)076.jpg (6625 bytes)077.jpg (7269 bytes)078.jpg (5719 bytes)
079.jpg (4765 bytes)080.jpg (4764 bytes)081.jpg (6929 bytes)082.jpg (5672 bytes)

Latvijas brīvvalsts tirdzniecības flotes likvidācija sākās 1940 gada jūnijā. Padomju Savienībai okupējot Latviju, daļa tvaikoņu atradās Latvijā un tika nacionalizēti, citi palika ārzemju ostās un nekad vairs neatgriezās Rīgā, Ventspilī vai Liepājā, vēl citi, nonākuši dažādu PSRS resoru pakļautībā, pazuda “plašajā padomju dzimtenē”. Procesu vēl paātrināja PSRS un Vācijas karš. Vairums kādreizējo latviešu kuģu karā gāja bojā, bet pārējie, kas palika ekspluatācijā vēlāk izklīda pa visu pasauli.

Grām.: Latvijas Republikas tirdzniecības flote un tās traģiskais liktenis 1940 - 1945, R., 1994.

 

083.jpg (6185 bytes)084.jpg (6791 bytes) 085.jpg (5234 bytes)Bet mums jātiek pāri...

 

086.jpg (5099 bytes)087.jpg (5051 bytes)088.jpg (3798 bytes) 089.jpg (6430 bytes)090.jpg (6228 bytes)
Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skola. Darbību sāka 1920. gada 28. novembrī. Liepājas jūrskola dibināta 1843.g.

Jau tumst, un piekrastes līnija izzūd gaisā, kamēr beidzot visapkārt tikai zaļi pelēkais miklums un sāļais gaiss. Pa kreisi paspīd kāda nedroša dziestoša uguns, un pilnīgi satumstot, rajonā pret Užavas bāku, pie apvāršņa pamirdz vairākas baltas uguntiņas - no zvejnieku flotes pie jūrā izmestiem un pa straumi peldošiem reņģu tīkliem, kuru galā piesējusies zvejnieku laiva.

M. Sams

091.jpg (5718 bytes)092.jpg (4449 bytes)093.jpg (5792 bytes)094.jpg (5857 bytes)095.jpg (5393 bytes)


Zvejniekam grūts amats, nav vis nekāda kungu dzīve. Cik reižu dzīvība nekarājas, kā saka, mata galā. Bet ja nāk reiz peļņa, tad arī ir, ko redzēt. Ja padodas laba zveja, pāri stundās nopelni vairāk nekā zemi rušinādams visu gadu.

V. Plūdons

096.jpg (6991 bytes)097.jpg (6212 bytes)098.jpg (6806 bytes)099.jpg (7702 bytes)100.jpg (6116 bytes)

Pērkot sev vakariņām žāvētu zivi, es sarunājos pagalmā ar divām vecām zvejnieku sievām. Viņu grumbainās iedzeltenās sejas man likās kā divas lapas puses bībelē vai dziesmu grāmatā, kuras man bija atvērušās launaga saulē. Tur varēja lasīt zvejnieka grūto dzīves stāstu... Bet pār to staroja gaiša pieticība un laipnība.

K. Skalbe, Jaunākās Ziņas, 1939., nr. 186.

Jūras krastā
Mūsu mājas,
Jūras krastā
Mūsu tauta.

V. Ļūdēns

Cik lūgšanu tā nav dzirdējusi vētras laikā kā barga, nežēlīga dievība! Kā nabaga zvejnieks nav mēģinājis viņu pielabināt, - jūra dzied, kā viņa dziedājusi priekš daudz tūkstošu gadiem.

K. Skalbe , Jaunākās Ziņas, 1939., nr.186.

 

101.jpg (6818 bytes)102.jpg (6766 bytes)103.jpg (6426 bytes)104.jpg (6426 bytes)

Valdi, Neptūn, baltās bangas,
rimsti, vētra pūst!
Šūpo, sirmā Atlantija,
pretī lomiem mūs!

A. Krūklis


Viena laiva mums
visiem nolemta
jūrā mainīgi
nemainīgajā -
latvju Latvija,
līvu Latvija.

V. Ļūdēns

Latvijas Kara Flotes devīze: “Mūs vieno Latvijas svētais vārds”.

105.jpg (6766 bytes)

Par Kara Flotes dibināšanas dienu pieņēma 1919. gada 10. augustu, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā (1918 - 1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara Floti. Kara darbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.

1931. gadā admirāli A. Keizerlingu atvaļināja un par komandieri iecēla jūras kapteini Teodoru Spādi. A. Keizerlings nodibināja Latvijas kaara floti, bet T. Spāde tajā nostiprināja latvisko garu.

106.jpg (7792 bytes)107.jpg (7724 bytes)108.jpg (4341 bytes)109.jpg (5672 bytes)

Es esmu latvietis -
Man dzīslās kuršu asins rit,
Es esmu latvietis -
Cik skaisti zināt to ikbrīd’.

T. Spāde

110.jpg (4611 bytes)111.jpg (3731 bytes)

Teodors Spāde - kara flotes komandieris,
admirālis (1891. - 1970.)

112.jpg (6245 bytes)113.jpg (4767 bytes)114.jpg (5588 bytes)

Kara flotes galvenie uzdevumi bija - aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašinām, torpēdām un ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem nelieliem ātrgaitas kara kuģiem. Latvijas kara flotes bojā eja sākās 1940. gada vasarā pēc Latvijas varmācīgas iekļaušanas PSRS satāvā. Lielākā daļa Latvijas kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā.

Rīgas Jahtklubs - dibināts 1878. gada 6. augustā. Šis gads uzskatāms arī par zēģelēšanas sporta pirmsākumiem Latvijā. Pirmā regate notika 1879. gada 19. augustā Daugavā.

115.jpg (4709 bytes)116.jpg (6997 bytes)117.jpg (5119 bytes)118.jpg (5086 bytes)119.jpg (4182 bytes)

1927. gada janvārī Rīgas Jahtklubs, Vidzemes Jahtklubs un Liepājas Jahtklubs “Nord” nodibināja Latvijas Zēģelētāju savienību, kurā tā paša gada jūnijā iestājās Latvijas Jahtklubs un Iekšējo ūdeņu jahtklubs.

120.jpg (6170 bytes)121.jpg (3686 bytes)122.jpg (7259 bytes)123.jpg (6569 bytes)

1993. gada 15. janvārī savu darbību atsāka vecākais Latvijas jahtklubs.
124.jpg (5005 bytes)125.jpg (4379 bytes)126.jpg (5079 bytes)127.jpg (6662 bytes)

Es stāvu Daugavas krastā
Starp vējiem un smagām nastām,
Ko kuģi drīz aizvedīs.

A. Čaks

128.jpg (5349 bytes)129.jpg (6322 bytes)130.jpg (7105 bytes)131.jpg (7425 bytes)

132.jpg (5002 bytes)

Darva un sāls - tie simtām reizu saistās ar jūras darbu. No sālītā ūdens ņemtās zivis atkal jāsāla. Vienkārša, bet dziļa patiesība. [..]
Darva un sāls. Bez tiem nav jūrmalā neviena ciemnieka, nav jūrmalas kāpu, kurās paslēptas no jūras vējiem zvejnieku mājas, nameļi, mazmājas, istabas, būdas un ciemi. Darva un sāls - jūras darba simboli arī Liepājā.

M. Sams.

Tur kuģi, velkoņi un laivas slīd,
Kauc sirēnas - cik rosmes pilna osta!

K. Dziļleja, dz. “Ventspilī”

 133.jpg (5198 bytes)134.jpg (4227 bytes)

135.jpg (7961 bytes)137.jpg (5858 bytes)

Dus ledū tverti lielo laivu stāvi,
Un melni burenieki drūmi klus,
Un izkrāsotie velkoņi, kā pāvi,
Starp laivām lepni paceļ skursteņus.

H. Vīka, dz. “Aizsalušā osta”

140.jpg (4991 bytes)138.jpg (7349 bytes)139.jpg (7116 bytes)141.jpg (6508 bytes)142.jpg (6253 bytes)

Neviena valsts nav maza, kuras krastus apskalo jūra, jo viņai atvērta visa pasaule.

K. Ulmanis

143.jpg (6269 bytes)144.jpg (4834 bytes)145.jpg (6715 bytes)146.jpg (7472 bytes)147.jpg (5702 bytes)

1989. gada 3. novembrī izveidojās Latvijas Jūrniecības savienība. Tās mērķis bija atjaunot Latvijas slavu pasaules jūrās, lai Latvijas kuģu mastos plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs, lai uz tiem atkal skanētu latviešu valoda.


148.jpg (5672 bytes)149.jpg (6239 bytes)150.jpg (2945 bytes)151.jpg (5841 bytes)152.jpg (5857 bytes)


Kāds lepnums ir redzēt savām gara acīm tālos okeānos Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, cīnoties ar bangām un negaisu; kāds lepnums rodas redzot to sasveicinamies ar citu nāciju lepniem jūras šķēlējiem.

J. Volmārs, Jūrniecības departamenta vicedirektors, 1939.

153.jpg (5205 bytes)154.jpg (5586 bytes)155.jpg (4321 bytes)156.jpg (5936 bytes)157.jpg (5277 bytes)

158.jpg (6786 bytes)159.jpg (5164 bytes)160.jpg (4493 bytes)161.jpg (3673 bytes)162.jpg (4075 bytes)