Gleznotāja Alfrēda Blūma piemiņas izstāde


2001. gada februārī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā bija skatāma gleznotāja Alfrēda Blūma darbu izstāde.

02.jpg (3792 bytes)01.jpg (4197 bytes)
Turpmākā teksta autors- mākslinieks Jurģis Skulme

Gleznotājs Alfrēds Blūms dzimis 1934.g. 3. februārī Jelgavas apriņķa Vadakstes pagasta "Lejas Sibaros" zemnieku ģimenē. Miris 1997.g. 1. oktobrī, apbedīts Cēsu rajonā Āraišu Vanagu kapos.
No 1942. g. mācās Vadakstes septiņgadīgajā skolā. Otrā Pasaules kara beigu posmā vācu armija atkāpjoties nodedzina visas dzimto māju "Lejas Sibaru" ēkas. Pārdzīvotā ietekmē tēvs smagi saslimst un drīz nomirst. Abus dēlus uzaudzina māte. 1949. gadā A. Blūms pabeidz Vadakstes pamatskolu, tad iestājas Rīgas 2. poligrāfijas mākslas arodskolā. Pirmie ierosinājumi glezniecībā no skolotāja Nikolaja Karagodina.

10.jpg (3213 bytes) 12.jpg (3623 bytes) 16.jpg (3606 bytes)14.jpg (3260 bytes)

Skolu pabeidz 1953. gadā, strādā par burtlici RRT 60. tipogrāfijā Rīgā (1954. -1955.). Izvairoties no iesaukuma padomju armijā, A. Blūms apmēram septiņus gadus dzīvo puslegāli. Darbu poligrāfijā pārtrauc, apgūst kurpnieka amatu, maina uzturēšanās vietas. Iztiku nopelna, iztirgojot pagatavotos apavus komisijas veikalos. Nodibina ģimeni, kas izirst. 1963.-1965. strādā Tukuma tipogrāfijā, tad īsāku laiku Cēsu tipogrāfijā. Glezno akvarelī. 1965. gadā nodibina jaunu ģimeni un pārceļas uz Rīgu. Neilgi strādā "Cīņas" tipogrāfijā. 1966. -1973. ir Sojuztorgreklamas vecākais tehniskais, pēc tam mākslinieciskais redaktors. Šajā laikā nopietnāk pievēršas glezniecībai, īpaši pastelim.

18.jpg (5536 bytes)20.jpg (5371 bytes)22.jpg (5284 bytes)17.jpg (5414 bytes)

Lai iegūtu vairāk brīva laika gleznošanai, kursos apgūst gāzes katlu mašīnista - kurinātāja profesiju. No 1973. gada sāk maiņu darbu siltumtīklu uzņēmumā "Siltums". Lai izkoptu ainavu gleznotāja spējas, A.Blūms cenšas ilgstošāk atrasties brīvā dabā. Plenērā strādā pasteļtehnikā. Viņš ir arī aizrautīgs makšķemieks. Nepieciešamo pasteļkrāsu sagāde ir apgrūtinoša, tādēļ viņš sāk tās gatavot pašizraudzītā tehnoloģijā un ārējā veidolā. No 1981. gada strādā par maiņu kurinātāju kombinātā "Māksla", Iīdztekus komunālo pakalpojumu kombinātā "Varavīksne". No 1994.g. - pensijā.
Glezniecībā ražīgākais posms 1980. -1994. Raksturīgs atraisīts, brīvs pasteļkrāsu uzliciens, neieslīgstot sīkdaļās. Tieksme uzsvērt krāsainību. Gleznojis galvenokārt Vidzemē (Dzērbenē, Lodē, leriķos). lecienītākais gada laiks - rudens.

1981 .g. piedalās Vidzemes novada mākslas izstādē Cēsīs.
1997. g. jūnijā - personālizstāde galerijā "Stūris" Cēsīs.
Literatūra: Daina Konošonoka "Ainavas pastelī". Cēsu raj. laikraksts "Druva", 1997. g.jūlijā.