Satiksimies tur, kur satiekas tautas, satiekas kultūras un satiekas mīlestība. Satiksimies uz Zīda ceļa. |
Izstādes atklāšanā par Tibetu, tās kultūru un notiekošo stāstija latviešu budists no Nepālas Uldis Balodis, tibetietis - mūks no Kopanas klostera Nepālā un Latvijas Saeimas deputāts Pēteris Apinis. | ||
Pirmās ziņas par Tibetu parādās latviešu presē 19. g.s. beigās.
"Latviešu Avīzes" (1876.), "Tēvija" (1900.), "Mājas
Viesis" (1904.) publicē ceļojumu aprakstus un pārdomas par budistu augsto
priesteri. Tibeta ārzemniekiem oficiāli bija slēgta zeme, izņemot dažus, kuriem
izdeva īpašas atļaujas. Savus ceļojumu iespaidus grāmatās aprakstījuši: burjats Gombožabs Cibikovs (1873 - 1930) - bijis Tibetā 1899. - 1902. g., ticies ar XIII Dalailamu; zviedru ģeogrāfs Svens Hedins (1865 - 1952),- Lielo Tibetas ceļojumu veicis 1906. - 1908 g.; pirmā Rietumu sieviete, kas nokļuvusi Dievu pilsētā bija francūziete Aleksandra Deivida Nīla - 1923. gadā. Savas pārdomas par Tibetu un Himalaju gleznojumus radījis Nikolajs Rērihs(1874 - 1947). |
Pirmais Budas priesteris Latvijā bija Kārlis Augusts Tenisons (1873 - 1962), kurš 1924. gadā Rīgā, Āgenskalnā, Baložu ielā 8 atvēra budistu templi. | ||
20. gs. 30 - tos gados N. Gudkova izdevniecība, izdevniecība "Uguns" u.c. daudz drukāja joga Ramačarakas, S. Vivekanandas, N. Rēriha, kā arī dažāda satura austrumu filofijas apcerējumus. | |||
Bilbliotēkā ir plašs grāmatu klāsts latviski un svešvalodās par Austrumu filozofiskās domas atklāsmi, budisma, lamaisma izplatību pasaulē. |
Kāda Tibeta ir šodien, varam lasīt lietuviešu rakstnieces Jurgas
Ivanauskaites un latvieša Ulda Tīrona grāmatās. Izstādi papildināja U. Tīrona fotogrāfijas, ļaujot ieskatīties tibetiešu sejās, plandošajās lūgšanu karodziņu liesmiņās, liekot sajust cieņu un bijību pret šo tālo tautu. |