Ķīnas (Taivānas) zīmogu izstāde


04.jpg (5461 bytes) 03.jpg (6999 bytes) 01.jpg (4859 bytes)
2001. gada oktobrī Taipejas Misija Latvijā un Latvijas Akadēmiskā bibliotēka piedāvāja apskatei Ķīnas (Taivānas) zīmogu izstādi. Izstādes eksponāti pārstāvēja seno Ķīnas bronzas zīmogu mākslu un bija atvesti no Taivānas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijas. Daļa eksponātu bija autentiski senie kvadrātiskie zīmogi, daļa mūsdienu Taivānas mākslinieku darbi. Izstādes mērķis bija iepazīstināt ar ķīniešu zīmoggriešanas mākslu, padarīt latviešu skatītājiem saprotamāku šo seno amatu un mākslas veidu.
07a.jpg (7670 bytes) 15a.jpg (4660 bytes) 08a.jpg (6993 bytes)
Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, Taipejas Misijas pārstāvji Latvijā un Taivānas Nacionālā vēstures muzeja darbinieki izstādes atklāšanā 2001. gada 9. oktobrī
03a.jpg (6011 bytes) 02.jpg (6946 bytes) 08.jpg (8356 bytes)
Zīmogu izgatavošana ir viena no ķīniešu mākslas daudzveidīgajām formām, kurā ir apvienotas zināšanas par akmeņiem, griešanas tehnikām un dizainu. Perfekti izstrādāts zīmoggriezums ir ne tikai kaligrāfijas, skulptūras un glezniecības mākslas darbs, bet arī literatūras paraugs un autora domu izteicējs.
05.jpg (6901 bytes) 06.jpg (6233 bytes) 10.jpg (5360 bytes)
Zīmogu izgatavošanai izmantoja visdažādākos materiālus, tas kļuva par sabiedriskā stāvokļa rādītāju. Imperatora zīmogus "hsi" izgatavoja no nefrīta, prinča, premjerministra un ģenerāļa zīmogus izgatavoja no zelta, imperatora cenzoru zīmogus - no sudraba. Ierēdņi, zemāki par cenzoriem, drīkstēja lietot bronzas, koka, dzintara, ahāta, akmens zīmogus.
07.jpg (5527 bytes) 16.jpg (4201 bytes)
Ilgu gadu gaitā zīmogu griešana no amata pārvērtās mākslā. Cingu dinastijas laikā zīmogi kļuva par politiskās varas simboliem. Oficiālā zīmoga "hsi" galvenais uzdevums ir parādīt cilvēka sociālo statusu. Parastie zīmogi ir kļuvuši par ķīniešu kaligrāfijas un glezniecības sastāvdaļu. Mākslas cienītāji un kolekcionāri lieto zīmogus kā atzīšanas zīmi un īpašumtiesības apstiprinošu zīmi.
12.jpg (7330 bytes) 13.jpg (6780 bytes) 18.jpg (6751 bytes)
Savas cietības un skaisto krāsu dēļ, zīmogu griešanai bronzas un nefrīta vietā sāka lietot akmeņus. Kaligrāfijas meistari ķīniešu hieroglifos apslēptās domas atklāja ar nazi, nevis otu. Zīmoggriezēji pilnveidoja mākslinieciskās griešanas tehniku tiktāl, ka spēja pilnībā atklāt hieroglifu skaistumu. Perfektās tehnikas, mākslinieciskās izjūtas un dzīves pieredzes rezultātā zīmoggriešana izveidojās par patstāvīgu mākslas nozari, kas vienlaicīgi apvieno sevī kaligrāfiju un gleznošanu
19.jpg (6406 bytes) 11.jpg (6141 bytes)
Līnijas ir svarīgākā zīmoga satāvdaļa : tās var būt regulāras, kompozicionāli simetriskas, vai arī brīvas plūstošas, asimetriski izvietotas. Mākslinieku fantāzijai zīmogu izgatavošanā nav ierobežojumu. Māksliniekam, kurš izgatavo zīmogus, jāpārzin senās zīmoggriešanas tradīcijas, hieroglifu zīmēšanas (kaligrāfijas) māksla un jābūt ekspertam griešanas tehnikās. Zīmogi laika gaitā ir attīstījušies no vienkāršiem funkcionāliem priekšmetiem par mākslas darbiem. To māksliniecisko vērtību nosaka gan materiāls, gan tehniskā meistarība, gan kaligrāfija un saturs.
14.jpg (8179 bytes) Taivānas mākslas un ķīniešu valodas mācību grāmatas - Taipejas Misijas Latvijā dāvinājums Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai.
Izstādes atklāšanā 2001. gada 9. oktobrī Nacionālā vēstures muzeja darbinieks Abe Tsai, Yao Ching izgrieza zīmogu par godu šim notikumam.
44a.jpg (4854 bytes) 28a.jpg (3670 bytes) 23a.jpg (4432 bytes) 40a.jpg (5318 bytes)
Zīmoga izgriešanas un zīmogošanas rituāls
47a.jpg (7967 bytes) 49a.jpg (6241 bytes)
Mākslinieks izdara ierakstu bibliotēkas viesu grāmatā un apstiprina notikušo ar zīmogu