Rīga, mana Rīga - kāda Tu esi? Būvēta, dedzināta, apdziedāta un lādēta! Tavas vēstures gaitas soli pa solim, cauri gadsimtiem līdz šodienai, mēs izstaigājām veidojot izstādi "Bibliotheca Rigensis" - veltījumu Rīgas 800 gadu jubilejai. Kāda izskatījās Rīga un rīdzinieki bibliotēkā, un kāda pati bibliotēka Rīgā?
Pirmajos divos gadsimtos bibliotēkas fonds pieauga lēni. Grāmatas pārsvarā bija
reliģiska satura, galvenokārt latīņu valodā; bibliotēkā atradās viduslaiku
filozofu, antīko autoru darbi, kā arī grāmatas par medicīnu un vēsturi, ko tagad
varam uzskatīt par zinātniskās bibliotēkas pirmsākumu.
Veidojot izstādi, mēģināts parādīt katram gadsimtam raksturīgāko.
J. K. Broces pārzīmējumos mēs šodien varam redzēt pilsētu, tās ļaudis,
baznīcas, klosteru zīmogus un senus dokumentus.
Atsevišķos stendos Rīga parādīta starp pārējām Hanzas pilsētām: Lībeku,
Brēmeni, Hamburgu, Rostoku un citām.
"No 210 LAB saglabātajām inkunābulām (grāmatām, kas iespiestas līdz 1500.
gadam), eksponētas tikai dažas, jo parasti tie ir prāvi, apjomīgi sējumi ar ķēdi,
kas gandrīz katrs pretendē uz atsevišķu vitrīnu. Tāds ir, piemēram, 1476. gadā
Bāzelē izdotais Graciāna "Dekrētu" krājums. Pats vecākais inkunābulas
fragments Latvijā, kas saglabājies LAB, ir daļa no 1460. gada Maincā (domājams, vēl
paša Gūtenberga) iespiestā "Catholicon". [..], vienīgais pasaulē atrodamais
eksemplārs ir LAB saglabātā 1500. gadā Lībekā drukātā inkunābula "Missale
Viburgense", ko 1521. gadā savam Sv. Stefana altārim Pētera baznīcā pirka
latviešu tautības transportstrādnieki".
(O. Zanders)
Izstādē skatāms M. Lutera 1540. gadā uz Rīgu sūtītās vēstules oriģināls un
daudzi viņa darbu pirmizdevumi Vitenbergā.
Rīgas pilsētas saimniecisko un garīgo dzīvi 17. gadsimtā raksturo kalendāri, mācību grāmatas, ceļojumu albumi, filozofijas grāmatas, pirmā Rīgas avīze - "Rigische Novellen", amatu noteikumi, šrāgas.
Rit laiks, Rīga pārdzīvojusi vācu, poļu un zviedru valdīšanu,
pienākuši krievu laiki, bet paši rīdzinieki joprojām ceļ, veido un rūpējas par
savu pilsētu. Kas rūpējas par viņiem pašiem? Viens no apgaismības ideju paudējiem
ir mācītājs, pedagogs, literāts Johans Gotfrīds Herders, kura darbus izdevis
Hartknohu grāmatu apgāds - lielākais 18. gadsimtā Baltijā. Herdera laikabiedri ir
Garlībs Merķelis, Johans Kristofers Broce. Tieši K. J. Broces kolekcija
"Monumente" krāsās parāda aizgājušo laiku un cilvēkus tajā. 1782. gadā "Musses" mājā sāk darbu Rīgā pirmais teātris. Apliecinājums šī teātra darbībai ir afišu un programmu kolekcija (1782 - 1914), kura glabājas bibliotēkas fondos. Rīgā koncertē ievērojami mākslinieki. Rihards Vāgners no 1837. - 1839. gadam dzīvo un strādā Rīgā. Krāsaini zīmējumu albumi, attēli Rīgas kalendāros rāda pilsētas vizuālo veidolu. |
19. gadsimts ienāk Rīgā ar Rīgas Latviešu biedrības dibināšanu (1868), pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem un Baumaņu Kārļa - "Dievs, svētī Latviju". Tauta mostas. Rokrakstos saglabājušās kvēlās Ata Kronvalda runas un Krišjāņa Valdemāra viedās vēstules.
Pilsēta aug un būvējas. Savu darbu veicis Kristaps Bergs. Pilsētu un tās iedzīvotājus apraksta Augusts Deglavs savā romānā "Rīga". |
20. gadsimta svarīgākais notikums - 1918. gadā nodibina Latvijas valsti ar tās pirmo prezidentu Jāni Čaksti vadībā. |
1944. gadā Rīgas pilsētas bibliotēkai ierādīja jaunas telpas Vāgnera ielā, 1946. gadā bibliotēku nodeva Latvijas Zinātņu Akadēmijas pārziņā, to nosauca par Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fundamentālo bibliotēku, un tai pievienoja J.Misiņa bibliotēku.
Nākotne paliek par tagadni. Bibliotēka izdod savus pētījumus par grāmatniecības vēsturi un bibliogrāfiskus rādītājus. Datori atrod savu neaizstājamo vietu bibliotēkas darbā. Pati bibliotēka atrodas divās ēkās 1980. gadā celtajā ēkā Lielvārdes ielā 24 un Misiņa bibliotēka - Rūpniecības ielā 10.
"Bibliotēkas izprot savu jauno lomu sabiedrībā, savas iespējas un
perspektīvas. Galvenais - bibliotēkai jāpaliek pašai par sevi, nekautrējoties
saukties par bibliotēku un kultūras iestādi."
(LAB direktore Venta Kocere)
"Akadēmiskā bibliotēka ir Rīgas un Latvijas slaveno tradīciju
sastāvdaļa. Degdamas mūsu grāmatas nav sadegušas, un tās jāglabā tālāk
[..]"
( Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš)
Izstādes atklāšana : LAB direktore Venta Kocere, Arta Poriete un Ojārs Zanders