| |
|
         Gevorgs Emins ir rakstījis : "Jau pagājuši tūkstoš seši simti gadu, kopš trīsdesmit sešu drosmīgu karavīru - armēņu alfabēta burtu - vienība aizsargā mūsu tautas savdabību." 2001. gada septembrī Armēniju apmeklēja Romas pāvests. Divu dienu vizītē Armēnijā, kur 90 procenti no tās trim miljoniem iedzīvotāju pieder armēņu baznīcai, pāvests sludināja samierināšanos dažādu kristiešu konfesiju vidū. |
"Armēņu sabiedrībai Latvijā šogad bija dubulti
svētki - kopā ar rīdziniekiem svinējām Rīgas astoņsimtgadi, savukārt Armēnija
atzīmēja 1700 gadus kopš tās kristianizācijas", tā izstādes "Armēnijas
ceļš" atklāšanā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā sacīja Aleksandrs
Geronjans, armēņu tautības žurnālists un rakstnieks. Armēnija ir pirmā valsts
pasaulē, kas jau 301. gadā pieņēma kristietību par valsts reliģiju. Izstādes
plakātā redzam hačkaru - akmens mežģinēm rotātus krustu, kāda nav nevienai citai
tautai pasaulē. Šāds Krustakmens ir novietots arī Basteja bulvārī, pieminot
1988.gada 7.decembra Armēnijas zemestrīces upurus un pateicoties latviešu tautai par
toreiz sniegto palīdzību. Sena armēņu leģenda vēsta :"Dievs, radīdams zemi un
ūdeņus, stāvējis mūsu kalnu virsotnēs. Pagatavoto maisījumu viņš sijājis caur
milzu sietu un tīro, mīksto zemi bēris uz vienu pusi, bet sietā palikušos akmeņus -
uz otru, uz tagadējo Armēniju." Tāpat kā Latvija, šis senais Bībeles novads
atrodas citu zemju krustcelēs. Unikālā zeme ar neparasti bagāto kultūras bagāžu un
traģisku likteni vienmēr ir piesaistījusi svešzemju iekarotājus. Armēņu dievnami ir
ārēji askētiski drūmi, lai nepievilinātu izlaupītājus. Karu un uzbrukumu laikā
armēņu ģimenes savā starpā sadalīja senos rokrakstus, lai tos pasargātu no
bojāejas. Tas viss arī raksturo armēņu tautas dvēseli. 396. gadā Mesrops Maštocs
radīja savu īpatnēju armēņu alfabētu.
|
  |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
