Francija “ienāk” Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā

Kā apliecinājums Francijas – Latvijas draudzībai ir 21. martā sākušais festivāls “ Francijas pavasaris” , kura uzdevums ar plašu programmu (izstādes, koncerti, izrādes, kino pasākumi) parādīt Franciju tās daudzveidībā un, tas turpināsies līdz pat 21. jūnijam.

Festivāls “Francijas pavasaris” ir atbildes gājiens 2005. gada rudenī Francijā notikušajam festivālam “Pārsteidzošā Latvija”.

Un 2007. gada 26. martā Latvijas Akadēmiskā bibliotēkā (tālāk – LAB) atklātā izstāde: “ Latvija – Francija: kultūrvēsturiskās saiknes” ir tikai viens no šīs plašās festivāla programmas pasākumiem.

Izstādi atklāja: LAB direktore Venta Kocere, Francijas vēstnieks Latvijā Andrē Žans Liburels (Andre Jean Libourel), LR Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts valodas politikas departamenta direktors Leonīds Mankovs, izstādes veidotāja LAB galvenā bibliogrāfe Arta Poriete, mākslinieki Juris un Agnija Ģērmaņi, Andrejs Severetņikovs.

V. Kocere savā uzstāšanā uzsvēra ilggadīgo sadarbību ar Francijas vēstniecību, it īpaši pagājušajā gadā bibliotēkai no vēstniecības saņemto lielo dāvinājumu vairāk nekā 4500 grāmatu franču valodā.

A. Ž. Liburels arī atzinīgi novērtēja izveidojušos sadarbību ar bibliotēku. It īpaši viņš pieminēja, ka izstādē redzami tādi retumi ar, kādiem varētu lepoties jebkura bibliotēka, kā 16. gs. inkunābulas, Napoleona autogrāfs, Hektora Berlioza koncerta Rīgā afiša. Bez tam vēstnieks ieminējās, arī par jaunu Francijas – Latvijas projektu, tās ietvaros paredzēts izdot nozīmīgus Latvijas un Francijas autoru darbus. Projekts aizsāksies ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas “ Trejādas saules” izdevumu franču valodā.

LR Izglītības un zinātnes pārstāvis L. Mankovs līdzīgi uzsvēra auglīgo sadarbību, kāda izveidojusies starp ministriju un Francijas vēstniecību un Francijas Kultūras centru.

Savukārt, gleznotāji Agnija un Juris Ģērmaņi dalījās ar iespaidiem Parīzē un uzsvēra, ka katra mākslinieka pienākums ir kaut reizi pabūt Francijā, jo citādi tas nav īsts mākslinieks.

Izstāde dod pārskatu par Latvijas – Francijas kultūras saiknēm nepilnu sešu gadu simteņu garumā. Vienlaicīgi tas ir arī ceļojums grāmatas un grāmatniecības vēsturē.

Vissenākie izstādē apskatāmie darbi vienlaikus ir pieskaitāmi kā pie grāmatu, tā mākslas šedevriem. Pie tiem pieder 15. – 16. gs. lūgšanu grāmatas, enciklopēdista Viktora Bovē darbi ar smalkām miniatūrām, franču apgaismotāju izdotās “Enciklopēdijas” oriģināls, Voltēra dzīves laikā izdotie darbi u.c. seni izdevumi. Bibliotēka glabā arī valdnieku (Luija XIV un XV, Napoleona I) autogrāfus, kas ir apskatāmi izstādē.

Izstādes lielākā daļa gan atvēlēta netik seniem laikiem un mūsdienām: 19. – 21. gs.

Tematiski izstādē aplūkojamo var sagrupēt šādi: Literatūra par Latviju franču valodā un Francijas – Latvijas un Latvijas – Francijas sakari dažādās jomās; Literatūra par Franciju latviešu valodā.

Tieši sakari starp Latviju un Franciju pastāv jau vairāk nekā divsimt gadus. Vērts pieminēt, ka Latvijā trimdas laikā divkārt ir uzturējies nākamais Francijas karalis Luijs XVIII, gan arī pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona un viņa ģimenes saiknes ar Franciju. Ar latviešiem attiecības ir jaunākas, tomēr tām arī ir jau vairāk kā simts gadu. Visciešākās saiknes ir bijušas mākslinieku starpā, par ko liecina izstādes materiāli. Jau kopš 1909. laika Latvijā laiku pa laikam ir notikušas Francijas mākslinieku izstādes. (Izstādē apskatāms Rīgas Mākslas muzejā 1909./1910. gadu mijā notikušās izstādes buklets)

Sena ir zinātnieku savstarpējā sadarbība, viena no vecākajām to liecībām ir L. Pastēra vēstule latviešu baktereologam K. Helmanim (1885. g.).

Starpkaru posmā, tika izdoti vairāki apjomīgi darbi par Latviju: “Lettonie Ornament” (“Latvju Raksti”), latviešu mitoloģiskās dziesmas u.c. izdevumi, kā arī tika tulkoti Raiņa, Ed. Virzas u.c. latviešu autoru darbi.

Viskuplāk izstādē pārstāvēti franču autoru darbu izdevumi, sākot jau no 19. gs. 2. puses.

Noslēdzošo tematisko loku izstādē veido literatūra par Franciju latviski. Vissenākie paraugi ir jau no 1863. gada. Izstādē apskatāms ir arī viens no pirmajiem latvieša Francijas apmeklējuma aprakstiem – 1893. gadā izdotās Aleksandra Ventera (1891. g. ) ceļojuma uz Parīzi ar kājām atmiņas.

Latviešiem vienmēr ir bijusi tuva franču mūzika, ko apstiprina izstādē apskatāmie audio ieraksti (30. – 70. gadu skaņu plates), kā arī dažādu gadu franču mākslinieku koncertafišas.

Izstādi spilgtina Jura un Agnijas Ģērmaņu un Andreja Severetņikova Parīzes impresijas.