2015.gada 19.maijā plkst.15 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tiks atklāta izstāde „Pareizticīgo dievkalpojumam latviešu valodā – 170”, kura tapusi LU Akadēmiskajai bibliotēkai sadarbojoties ar Latvijas Pareizticīgo Baznīcu.
„Indriķa hronika” vēsta, ka pareizticību bija pieņēmuši Jersikas ķēniņš Visvaldis, Kokneses ķēniņš Vetseke un Tālavas vecākais Tālivaldis ar saviem dēliem. 12.gadsimta beigās pareizticīgo baznīcas bija uzceltas Jersikā un Koknesē.
Pirmā plašākā latviešu pāriešana pareizticībā notika Vidzemē 19.gs. 40 gados, kad vairāki desmiti tūkstoši luterticīgo pieslējās „cara ticībai”. Lai gan joprojām nav vienota skaidrojuma par tās iemesliem, vēsturnieku vidū pastāv trīs versijas:
• Konversija saistāma ar vairākiem neražas un bada gadiem, pēc kuriem izmisušie zemnieki bija gatavi darīt jebko, lai uzlabotu materiālo stāvokli.
• Latvieši nav gribējuši pamest savu ticību, bet ir kļuvuši par pareizticīgo priesteru aģitācijas upuriem. Tolaik tautā patiesi mēļoja, ka pareizticīgie latvieši būs cara tētiņam tīkamāki un par savu drosmīgo soli saņems pabalstu vai zemi kādā no Iekškrievijas guberņām.
• Latvieši pārgājuši pareizticībā no brīvas gribas, jo uzskatījuši, ka tās rituāli ir spēcīgāki.
Vieni no pirmajiem, kas pārgāja pareizticībā, bija hernhūtieši – pirmā latviešu inteliģence.
Tiešs grūdiens, lai sāktos latviešu un igauņu zemnieku pāriešana pareizticībā, bija 1845.gada 27.februārī Rīgas hernhūtiešu draudzes (101 cilvēks ar ģimenēm), kuru vadīja Dāvids Balodis (Dāvis Balodis; 1806-1864), iesniegums Rīgas bīskapam Filaretam ar lūgumu uzņemt viņus Pareizticībā.
Pirmais Pareizticīgo dievkalpojums latviešu valodā notika 1845.gada 29.aprīlī Rīgas Dievmātes Patvēruma baznīcā, kuru vadīja Jēkabs Mihailovs (1803-1860).
Lielu ieguldījumu turpmāko dievkalpojumu noturēšanā latviešu valodā devis virspriesteris Andrejs Kangers.
Izstādē aplūkojama pareizticīgā literatūra no 1843.gada līdz mūsdienām – tās ir vairāk nekā 300 vienības grāmatu, kalendāru, žurnālu un citi materiāli.
Senākā latviešu valodā izdotā pareizticīgo grāmata ir Tērbatā 1843.gadā izdotā – „Kārta tās Svētas un Dievišķas Liturģijas, kā tā ir Lielā baznīcā un uz Svētu kalnu”.
Maz iepazītas ir dažādās pareizticīgo lūgšanas grāmatas, Katķismi, mācības grāmatas „priekš Īstenas ticības biedriem”, „izskaidrošanas tās Pareizticīgas Dievkalpošanas”, dziesmu grāmatas, pareizticīgo garīgās dziesmas ar notīm, Akatisti jeb slavas un teikšanas dziesmas un daudzas citas.
Interesantas ir Sludināšanas, Apsolīšanas u.c. ziņojumu lapas par kārtību kādā 1845. un 1846.gadā latvieši varēja pāriet pareizticībā.
Materiālu klāstā par Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcu aplūkojama gan grāmata par pirmās pareizticīgo latviešu draudzes vēsturi, gan grezna Rīgas Debesbraukšanas baznīcas Zelta grāmata, gan arī oriģināla 1845./1847. gadā kristīto personu uzskaites grāmata no Rīgas Debesbraukšanas baznīcas arhīva.
Bez bibliotēkas grāmatām, izstādē redzamas arī dažas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas īpašuma agrāko gadu grāmatas.
Izstādi bagātina plašs dažādu attēlu klāsts.
Pareizticība vienmēr uzskatīta par ļoti spēcīgu, turklāt ir neskaitāmas iedarbīgas lūgšanas slimībās, nelaimēs un visdažādākajās dzīves situācijās, tāpēc arī citu konfesiju ticīgie pareizticīgajiem taujā pēc konkrētām lūgšanām un grib zināt, kuram svētajam lūgties viņa situācijā. Pareizticīgo dziedājumi fascinē ar savu skanējumu.
Arhibīskaps Jānis (Pommers): „Caur labdarību cilvēki var pavairot tā laika vērtību, kurš cilvēkam dots, lai atrastu tikumiskos, neiznīcīgos dārgumus. Caur mīlestību laicīgā un materiālā vērtība pārtop garīgajā un mūžīgajā.”
Izstāde būs skatāma līdz 2015.gada 15.jūlijam
Gunta Jaunmuktāne, LU Akadēmiskā bibliotēka
