Savai tautai

28. augustā LAB atklātā izstāde “Dr. Alfreds Bīlmanis – diplomāts, vēsturnieks, publicists 1887-1948” stāsta par vienu no, līdztekus Z. A. Meirovicam, M. Valteram, K. Ulmanim, Latvijas valsts veidotājiem, A. Bīlmani.

Alfreda Bīlmaņa dzīves ceļš sākas Rīgā 1887. gada 2. februārī un noslēdzas 1948. gadā ASV Rehobotbīčā (Delavēras štats).

Pēc diezgan skopajām biogrāfiskajām ziņām var uzzināt, ka viņš 1911. gadā pabeidz Maskavas universitātes Vēstures nodaļu. Un 1925.gadā Viļņas universitātē (toreiz Polijā) filoloģijas doktora grādu (vēsturē).

A. Bīlmanis piedalās 1. pasaules karā, pēc tā beigām strādā par pasniedzēju Rovnā (toreiz Polijā).

1920. atgriežas Latvijā, kad sākas ražīgākais A. Bīlmaņa darbības posms. Tas ir darbs gan Ārlietu ministrijā: sākumā kā ministrijas Preses nodaļas sekretārs, tad kā šīs nodaļas vadītājs līdz 1932. gadam. Kopš 1932. gada viņš ir diplomātiskajā dienestā. Viņš pārstāv Latviju, visupirms PSRS (1932-1935), tad no 1935. gada līdz pat savai nāvei ASV.

A. Bīlmanis ir vairāku sadraudzības biedrību pārstāvis. Viņš ir arī prestižā starptautiskā PEN Latvijas nodaļas vadītājs, kā arī Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības loceklis. Bez tam viņš ir arī studentu korporācijas “Fraternita Livonia” dibinātājs (1926. g.)

Viņš aktīvi publicējas gan vietējos, gan ārvalstu preses izdevumos, raksta grāmatas kā latviešu, tā arī citās svešvalodās. Tie ir gan pētījumi Latvijas vēsturē, gan darbi par Latvijas avīžniecības vēsturi, grāmatas par ievērojamām personībām: Polijas dibinātāju J. Pilsudski (1929. g.) un F. Nansenu (kopā ar L. Slaucītāju) (1934. g.), ceļveži pa Latviju, kā arī darbi vēl citās jomās.

Bez minētajiem jāpiemin, ka viņš ņēmis līdzdalību nozīmīgākajos latviešu enciklopēdiskajos izdevumos: “Latviešu konversācijas vārdnīca” (1927-1940) un “Latvju mazā enciklopēdija” (1936-1937).

Bez rakstīšanas vēl viņš lieliski spēlē flautu un zīmē. Minētās prasmes viņš apguva pašmācības ceļā.

A. Bīlmanis ir vairāku Latvijas un ārvalstu apbalvojumu īpašnieks.

Izstādi atklāja LAB direktore Venta Kocere. Viņa izteica pateicību A. Bīlmaņa piemiņas fonda direktoram Ceronim Bīlmanim, LR Ārlietu ministrijai, LAB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītājai Guntai Jaunmuktānei.

A. Bīlmaņa piemiņas fonda direktors C. Bīlmanis pastāstīja par izstādes ieceres tapšanu, par piemiņas fonda veidošanas gaitu.

LR ĀM arhīva vadītāja Sarmīte Šāvēja pastāstīja par foto materiālu atlasi izstādei.

LAB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja G. Jaunmuktāne iepazīstināja ar atklājumiem veidojot izstādi. Tā ir A. Bīlmaņa darbības daudzveidība.

Klātesošie no viņas stāstītā uzzināja par A. Bīlmaņa un Misiņa bibliotēkas sadarbību starpkaru posmā. Proti, par A. Bīlmaņa dāvinājumu bibliotēkai 1932. gadā.

Bez tam vēl izstādes atklāšanā uzstājās korporācijas “Fraternita Livonia” pārstāvis Andris Tauriņš. Viņš iepazīstināja ar A. Bīlmaņa ieguldījumu korporācijas tapšanā.

Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies vēsturnieki, korporāciju pārstāvji un citi interesanti.

Izstāde LAB telpās (Rūpniecības 10) būs apskatāma līdz 28. septembrim.