2016. gada 17. maijā plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notiks dzejnieces Astrīdes Ivaskas (1926-2015) un dzejnieka, literatūrzinātnieka Ivara Ivaska (1927-1992) memoriālo istabu atklāšana.
LU Akadēmiskā bibliotēka no Astrīdes Ivaskas mantiniekiem saņēmusi dāvinājumā Ivasku milzīgo bibliotēku (apmēram 6000 sējumu), grāmatu plauktus, kabineta iekārtu, Ivara Ivaska un citu autoru mākslas darbus, piemiņas lietas un Astrīdes Ivaskas arhīvu (rokrakstus, dokumentus, korespondenci uc.). Dzejnieces arhīvā līdzās personiskās dzīves notikumiem atspoguļojas plaša 20. gadsimta otrās puses literatūras aina. Abi dzejnieki runāja un rakstīja latviešu, igauņu, vācu, somu, spāņu, franču un itāļu valodās, tādēļ viņu kultūras saskarsmju loks bija milzīgs.
To neapšaubāmi ietekmēja Ivara Ivaska izcilā vieta pasaules literatūrā, par ko Latvijā joprojām zināms maz. Viņš bija žurnāla Books Abroad (vēlāk World Literature Today) atbildīgais redaktors (1967-1991); žurnāla Books Abroad starptautiskās literārās balvas (vēlāk Nūstada balva - The Neustadt International Prize for Literature), ko dēvēja par „mazo nobeli”, dibinātājs un žūrijas priekšsēdis; Pjūterbau konferences (The Puterbaugh Conference on World Literature) aizsācējs un organizators. Viņa darbi tulkoti aptuveni piecpadsmit valodās.
Astrīde Ivaska bija dzejniece un atdzejotāja no angļu, igauņu, krievu, lietuviešu, franču, somu un spāņu valodām; literāru apceru un eseju autore; viņas dzeja un dzejproza atdzejota franču, igauņu, īru, islandiešu, itāļu, lietuviešu, rumāņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodās un Astrīdes Ivaskas raksti par latviešu un citu tautu literatūru publicēti vairākās valodās enciklopēdiskos, akadēmiskos un periodiskos izdevumos. Svarīga bija arī viņas loma kā tulkotājai I. Ivaska organizēto starptautisko literāro notikumu norisē.
Kultūras sakariem veltīto pētījumu lielākā daļa Latvijā tradicionāli tikusi veltīta cittautu kultūras ietekmei uz latviešu kultūru – ko veicinājuši mākslinieku un rakstnieku personiskie kontakti, estētiskie iespaidi un arī dažādu zemju tipoloģiskās līdzības, kas radījuši arī ideju un estētikas ziņā līdzīgu mākslu. Ivasku dzīve un literārais mantojums sniedz vienu piemēru tam, cik lielā mērā divi dzejnieki no Latvijas ietekmējuši citu zemju kultūru. Ivasku bibliotēka ir īpaša ar to, ka grāmatās ievietotas fotogrāfijas, korespondence ar attiecīgās grāmatas autoru vai citām personām, publikācijas par viņiem. Pašās grāmatās bieži ierakstīti autoru veltījumi Ivaskiem, sastopamas marginālijas, lapiņas ar Ivara Ivaska piezīmēm un citi nozīmīgi materiāli, būtībā – vēl viens arhīvs papildus Astrīdes Ivaskas rokrakstiem un korespondenci vairākās valodās. Abu Ivasku draugu lokā bija izcili Eiropas un Amerikas rakstnieki un mākslinieki: austrieši H. von Doderers un A. Lemdens, spānis H. Giljēns, grieķis O. Elitis, francūži R. Šārs, M. Butors, F. Žakotē, P. Lekvīrs, soms P. Hāviko, polis Č. Milošs, zviedrs T. Transtrēmers, kolumbietis G.G. Markess, argentīnietis H. Kortasārs un daudzi citi.
Ivasku arhīva sistematizēšana un kataloģizēšana nodrošinās šī unikālā, Austrumeiropā visplašākā starptautiski nozīmīgā arhīva pieejamību plašam pētnieku un interesentu lokam.
Pasākuma ietvaros tiks atklāta arī franču dzejnieka un ekskluzīvo grāmatu izdevēja Pjēra Lekvīra (Pierre Lecuire, 1922-2013) izdevumu un Ivara Ivaska mākslas darbu izstāde.
Gunta Jaunmuktāne, LU Akadēmiskā bibliotēka
