2015. gada 25.novembrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10), atzīmējot rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja Kārļa Štrāla 135. jubileju, notiks K. Štrāla daiļradei veltīti literārie lasījumi, atklājot jau aizmirstas lappuses latviešu literātu un gleznotāju pasaulē 20. gadsimta sākumā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies literatūrzinātnieki Anita Rožkalne, Dace Lūse, Ilgonis Bērsons , mākslas zinātniece Kristiāna Ābele, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un rakstnieka mazmeita Kamena Kaidaka.

Autora jubilejas dienā savu atvēršanu piedzīvos  arī K. Štrāla romāns „Karš”, kas ir viens no patiesākajiem Pirmā pasaules kara tēlojumiem ne tikai latviešu literatūrā. Pirmo reizi visas trīs romāna daļas (arī nepabeigtā trešā daļa) ir publicētas vienā grāmatā, ignorējot cenzūras strīpojumus. Grāmatu bagātina Aleksandra Štrāla ilustrācijas.

Šodien reti kurš no lasītājiem zina Štrāla vārdu, un vēl retākas ir to rindas, kas lasījuši romānu „Karš”. Tomēr tieši šobrīd, kad sajūsmināmies par savas valsts 100. gadadienu, kas tuvojas, vēl jo godīgāk ir atcerēties tos, kas ir domājuši par Latvijas tapšanu un to veidojuši, daudzi arī ar savām asinīm un dzīvību. Traģiska sakritība – literārais kara tēlojums ir atkal Eiropas ikdiena. Cilvēce nav tapusi gudrāka.

Romānā „Karš” autors apraksta paša pieredzēto frontē, cīņu neprātu, kara bezjēdzību un šausmas, kādas tās redz arī paši karotāji. Romāns ir kā literārs dokuments par Pirmā pasaules kara 1914. un 1915. gadu, jo tā tēlojumā ir patiesi notikumi un reāli personāži. Galvenais varonis – jauns literāts, kas kā virsnieks dodas uz fronti, atstājot Latvijā sev tuvus draugus māksliniekus un ģimeni. Spilgta un plaša ir romānā tēloto personāžu galerija – Rīgas mākslinieku sabiedrība, mīlamas un mīlošas sievietes, krievu armijas virsnieki, ierindas karotāji, frontes un aizmugures ārsti un māsas, Pēterburga un Maskava kara dienās, arī Nikolajs II uz mirkli nostājas lasītāja acu priekšā. Laikmeta elpa, cilvēku tikumi un netikumi, galvenā varoņa domu un jūtu ceļš – tajā mūs ved Kārlis Štrāls.

Karam nav beigu; ne Kārļa Štrāla romānam „Karš”, ne tam, kas drebina pasauli. Zeme turpina murgot. Romāna galvenais varonis, karš simts gados nav novecojis, vecuma nespēks to nav skāris, arī viedums ne, tas nemainās savā būtībā, varbūt tik vien, cik izskatā un manierēs, bet būtībā – ne, tāpat kā mēs, cilvēki.

Karš nav vienīgi karalaukā – viņa draudu pilnie spārni izplešas pār milzu plašumiem. Esmu varējis notēlot tikai vienu viņa stūrīti. Bet esmu darījis to pēc sirdsapziņas, patiesīgi. /K. Štrāls/

Kārlis Štrāls – dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs.

Kārļa Štrāla literāta ceļš sākas 20. gadsimta sākumā. Rūdolfs Blaumanis iedrošina K. Štrālu pievērsties nopietni rakstniecībai un līdz pat mūža beigām ir literārais padomdevējs un tuvs draugs. Brāļu Štrālu  (Aleksandrs Štrāls – gleznotājs) dzīvoklis Rīgā ir mājvieta radošo ļaužu disputiem. Sākoties Pirmajam pasaules karam, jauno literātu Kārli Štrālu iesauc cariskās Krievijas armijā. Kā virsnieks K. Štrāls cīnījies senajā rietumukraiņu zemē Galīcijā. Cīņās 1915. gadā divas reizes ievainots. Otro reizi tik smagi, ka dienestu vairs neturpina. Ārstējies Pēterburgā un Maskavā. Par cīņām K. Štrāls 1916. gadā saņēmis Svētā Vladimira ordeni. No bēgļu gaitām Kubaņā, kur bija kopā ar ģimeni, 1920. gadā atgriezies Rīgā, uzsāk ļoti aktīvu literāro darbību kā dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs. 1930. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā Kārlis Štrāls apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Kārlis Štrāls atdusas Bāra kalna kapos Pļaviņās.

Kamena Kaidaka