2016. gada 21. jūnijā plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notiks Zigmunda Freida rakstu krājuma „Kultūra un sabiedrība” atvēršanas svētki un tikšanās ar grāmatas tulkotāju, filozofu LU profesoru Igoru Šuvajevu.
Rakstu krājumā apkopoti psihoanalīzes pamatlicēja Zigmunda Freida (1856-1939) raksti “Kultūra un sabiedrība”, kurā aplūkoti dažādi jautājumi – un maldās tas, kurš uzskata šos rakstus par novecojušiem. Sevis izpēte, kas vienlaikus ir arī sabiedrības izpēte un analīze, ir viens no stūrakmeņiem Z. Freida darbos – un lasītājs atskārtīs, ka to rūpīga lasīšana nenoliedzami nozīmē arī darbu pašam ar sevi, nevis tikai psiholoģijas, antropoloģijas, politoloģijas, literatūrzinātnes un filozofijas „sakņu” izpēti. “Savā ziņā var teikt, ka Freids raksta par cilvēkbūšanu un dažādām nebūšanām,” pirmās daļas priekšvārdā atzīst grāmatas sastādītājs un tulkotājs Igors Šuvajevs.
I. Šuvajevs ievadā raksta: “Freids aplūko dažādas dzīves jeb eksistences tehnikas, likdams pamatus turpmākajām eksistences, patības, politikas, pārvaldības tehnoloģiju analīzēm. Taču Freids ir nozīmīgs un aktuāls ne tikai kā šāds pamatu licējs. Freids norāda uz eksistences tehnikām, ar kuru palīdzību cilvēks iedomājas sasniegt laimi. Modernais cilvēks pat ir laimes tirānijas varā – viņš nemitīgi dzenas pēc laimes, kaut gan lielākoties kļūst tikai nelaimīgāks. Freida atbilde ir skaudri atskurbinoša – laime nav ietverta radīšanas plānā. Laime ir kļuvusi pārejoša, tā ir pārtapusi par labsajūtu, un cilvēkam neatliek nekas cits kā kļūt par laimīguma kolekcionāru vai arhivāru.”
Cilvēki dzenas pēc laimes, bet kļūst aizvien nelaimīgāki un īgnāki. Kādi ir īdzīguma un sapīkuma cēloņi un mēģinājumi to pārvarēt mūsdienu masas sabiedrībā? Cik piemērots cilvēks ir kultūrai? Kā kultūrliekulība izvēršas agresivitātē? Vai karu ir iespējams novērst? Kāpēc masas nespēj iztikt bez vadoņa? Kādi totēmi un tabu ir pastāvējuši un joprojām pastāv? Kāpēc valdoņi un politiķi izraisa skaudību un vienlaikus arī riebumu? Kā mūsdienu cilvēks spēj būt primitīvāks par arhaisko cilvēku? Ko reliģija dara ar cilvēku ikdienā? Kā domu visvarenība atspēlējas cilvēkam?
Ievadot otro daļu, I. Šuvajevs vērš uzmanību uz to, ka Freids tiecas saprast dvēselisko, nereducējot to uz naturālām vai spirituālām norisēm. “Un ir jautājums, vai cilvēks dvēselē ir pats vai arī viņš mitinās veidojumā “miteklis”, ko laikam jau iluzori dēvē par dvēseli,” viņš saka.
Tulkojumu papildina I. Šuvajeva komentāri, iezīmējot risinājumu kontekstu un aktualitāti. Par darbiem psihoanalīzē un Freida darbu tulkojumiem I. Šuvajevs apbalvots ar Austrijas Goda krustu zinātnē un mākslā.
Rakstu krājumu „Kultūra un sabiedrība” izdevis apgāds „Zvaigzne ABC” un pasākumu organizē LU Akadēmiskās bibliotēkas Austrijas bibliotēka un apgāds „Zvaigzne ABC” sadarbībā ar Austrijas vēstniecību Latvijā.
Ņina Kočetkova, LU Akadēmiskā bibliotēka
