Akadēmiskais centrs
Bibliotēkas krājumā ir vērtīga Reto izdevumu un rokrakstu kolekcija, ko veido grāmatas, kas izdotas līdz 1801. gadam (svešvalodās), līdz 1830. gadam (latviešu valodā, izdotas Latvijā), līdz 1855. gadam (latviešu valodā, izdotas ārzemēs). Tās uzskatāmas par nozīmīgu pētniecisko materiālu plašam zinātnieku un interesentu lokam, it sevišķi vēsturniekiem, teologiem, ģeogrāfiem, kā arī humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem.
Kolekcijā līdzās citām ietilpst arī antīkās literatūras grāmatas, kas saturiski aptver laika posmu no Homēra laika 8. gs. p.m.ē. līdz pat Romas impērijas sabrukumam, tādējādi padarot šo kolekcijas daļu vērtīgu gan no saturiskā, gan no bibliogrāfiski vēsturiskā viedokļa.
Kolekcijā atrodami dažādu antīkās literatūras žanru paraugi – eposs, lirikas paveidi, drāma (traģēdija un komēdija), oratorproza, filozofiskā, satīriskā, vēsturiskā, ģeogrāfiskā un lietišķā satura proza.
Vēsturiskā proza
Visaptverošāk kolekcijā pārstāvēta vēsturiskā proza, tās pazīstamākie pārstāvji kolekcijā ir antīko biogrāfiju autors grieķis Plūtarhs (Πλούταρχος, 46.–120.g.m.ē.) un romietis Svetonijs (Svetonius, 69/75.-130.g.m.ē.), kā arī romiešu vēsturnieks Sallustijs (Sallustius, 86.-35.g.p.m.ē.) un traktāta „Par zemkopību” (De agri cultura) autors, romiešu lietišķās prozas pamatlicējs Katons Vecākais (Cato Maior, 234.-149.g.p.m.ē.). Kolekcijā atrodami grieķu autoru Hērodota (Ἡρόδοτος, 484.-425. g.p.m.ē.), Tukidīda (Θουκυδίδης, 460.-395.g.p.m.ē.) un Polībija (Πολύβιος, 200.-118.g.p.m.ē.) sniegtie Grieķijas vēstures aprakstu fragmenti, tāpat romiešu autoru Tita Līvija (Titus Livius, 59.g.p.m.ē-17.g.m.ē.), Velleja Paterkula (Marcus Velleius Paterculus, 19.g.p.m.ē.-31.g.m.ē.) un Tacita (Tacitus, 56.-117.g.m.ē.) aprakstītās Romas vēstures fragmenti.
Literārie žanri
Dažādus literāros žanrus kolekcijā pārstāv liels antīko autoru skaits. Epiku pārstāv grieķi Homērs (Ὅμηρος, 8.gs.p.m.ē.) un Hēsiods (Ἡσίοδος, 8.gs.p.m.ē.) un romieši.
Filozofiskā proza
Vergīlijs (Publius Vergilius Maro, 70.-19. g.p.m.ē.) un Stacijs (Publius Papinius Statius, 45.-96.g.m.ē.), drāmu - Plauts (Plautus, 254.–184.g.p.m.ē.) ar komēdiju izlasi un Seneka (Seneca, 4.g.p.m.ē.-65.g.m.ē.) ar slavenāko traģēdiju izlasi. Satīras žanrs ir plaši pārstāvēts ar Marciāla (Martialis, 38/41.-102/104.g.m.ē.) epigrammu izlasēm, Petronija (Petronius, 27.-66.g.m.ē.) satīrisko romānu „Satirikons” (Satiricon), Valērija Maksima (Valerius Maximus, 14.-37.g.m.ē.) vēsturisko anekdošu izlasi un Aula Persija Flakka (Aulus Persius Flaccus, 34.-62.g.m.ē.) satīrām. Kolekcijā ir atrodami vairāki Horācija (Horatius, 65.-8.g.p.mē.) darbi – gan teorētiskais „Par dzejas mākslu” (De ars poetica), gan dažas dzejas izlases, tāpat slavenā dzejnieka Ovīdija (Ovidius, 43.g.p.m.ē.-17/18.g.m.ē.) darbi „Metamorfozes” (Metamorphoses) un „Fāsti” (Fasti), Vergīlija dzejas izlase. Koru liriku kolekcijā pārstāv Pindara (Πίνδαρος, 522.-443.g.p.m.ē.) epinīkiji. Vēl pieminams fabulu autors Ēzops (Αἴσωπος, 620.-564.g.p.m.ē.), kā arī kolekcijā atrodamas vairākas „Attikas nakšu” (Noctes Atticae) autora gramatiķa Aula Gellija (Aulus Gellius, 125.-180.g.m.ē.) grāmatas un par saturiski vērtīgu uzskatāmā 10. gs. bizantiešu enciklopēdiskā „Svīdas” vārdnīca.
Kolekcijā ar dažādiem filozofiskās prozas žanra darbiem pārstāvēti grieķu filozofi Platons (Πλάτων, 424/423.-348/347.g.p.m.ē.), Plūtarhs (Πλούταρχος, 46.-120.g.m.ē.), stoiķis Epiktēts (Ἐπίκτητος, 55.-135.g.m.ē.) un Diogēns Laertietis (Διογένης Λαέρτιος, 3. gs. m.ē.), no romiešu filozofiem kolekcijas darbu autoru vidū atrodama Senekas (4.g.p.m.ē.-65.g.m.ē.) filozofisko darbu izlase, Longīna (Λογγῖνος, 1./3. gs. m.ē.) darbs „Par cildeno” (Περὶ ὕψους) un romiešu imperatora Marka Aurēlija (Marcus Aurelius, 121.-180.g.m.ē.) darbs „Pārdomas”.
Oratorprozas žanrā izceļami romiešu autori Cicerons (Cicero, 106.-43.g.p.m.ē.) ar vairākām viņa darbu izlasēm, Kvintiliāns (Quintilianus, 35.-100.g.p.m.ē.) un grieķu retoriķis Isokrāts (Ἰσοκράτης, 436.-338.g.p.m.ē.).
Pētniekiem vērtīgie tā laika komentāri ir atrodami gandrīz visās minētajās grāmatās, tie pārsvarā ir latīņu, vācu un franču, kā arī itāliešu valodā. Tāpat grāmatās iekļauti arī dažādi saturiski tuvi pielikumi, kā arī antīko autoru biogrāfijas un grāmatas redaktoru, izdevēju un komentētāju sniegtais atbilstošā laika vēsturiskās un politiskās situācijas raksturojums.
Antīkās vēstures periods no Homēra laika 8. gs. p.m.ē. līdz Romas impērijas sabrukumam niansēs atklāts tā laika literatūrā, kur gadsimtu gaitā veidojušies antīkās literatūras žanri savā daudzveidībā ļauj pētīt Senās Grieķijas un Romas vēsturisko, ģeogrāfisko, politisko, reliģisko un poētisko diskursu.
Antīkās literatūras darbi atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē, Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā, saņemšanai Bibliotēkā Raiņa bulvārī.
A. Uzula. Antīkās literatūras darbi LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā 