Akadēmiskais centrsLU Akadēmiskās bibliotēkas digitālās kolekcijas līdz 15.10.2024.
JOHANS KRISTOFS BROCE (1742.12.09 (j.s.) Gerlica –1823. 04./16.09 (j.s) Rīga)
JOHANN CHRISTOPH BROTZE (1742.12.09 (n. St.) Görltz - 1823. 04. /.12. 09 (n.St.) Riga)
Johana Kristofa Broces manuskripts “Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente ...” (krāsaini sīkattēli)
Johana Kristofa Broces manuskripta “Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente ...” (1.-10.sējums) satura rādītājs (J.K. Broces rokraksts, 1819) / Brotze, Johann Christoph. Allgemeines Register über die von mir gesammleten X Bände LIVONICA. Handschrift. 1819.
Johana Kristofa Broces manuskripts 10 sējumos "Sammlung verschiedner Lieflandischer Monumente ..." (.pdf, melnbalti attēli)
1997. gadā Akadēmiskā bibliotēka īstenoja Sorosa fonda – Latvija un Open Society Institute atbalstīto projektu, izveidojot novadpētnieka Johana Kristofa Broces (1742–1823) nozīmīgākās un pieprasītākās kolekcijas “Monumente…” 10 sējumu (3130 lpp.) digitālo arhīvu un veicot bojāto sējumu restaurāciju. Augstas izšķirtspējas arhīvdatnes (600 dpi, krāsu dziļums 24 bit) nodrošina iespēju analizēt J. K. Broces fiksētos objektus daudzkārtējā palielinājumā, kā arī sniedz iespēju tipogrāfiski reproducēt oriģinālam ekvivalentas kopijas. 1999. gadā tika izveidota J. K. Broces tiešsaistes datubāze.
Johans Kristofs Broce dzimis Gerlicā, studējis Leipcigas un Vitenbergas universitātēs teoloģiju un filozofiju un apguvis tehnisko zīmēšanu. 1768. gadā J.K. Broce pārnāk uz Rīgu un strādā par mājskolotāju, bet no 1769. gada ir pedagogs Rīgas Ķeizariskajā licejā, kur nostrādā 46 gadus. J.K. Broce pieskaitāms vēlīnai humānisma virziena t.s. erudītu skolai un par savu galveno uzdevumu uzskatīja vēstures avotu vākšanu un apstrādāšanu. J.K. Broce krāja vēsturiskus materiālus, zīmēja visu, kas viņam likās nozīmīgs: cilvēkus, celtnes, monētas, ģerboņus, pilsētu plānus, tehniskus jaunievedumus utt., turklāt visu fiksēdams ar lielu precizitāti un zīmējumiem vienmēr pievienodams rakstītus paskaidrojumus, kas reizēm iekļaujas dažās rindās, bet reizēm aizņem vairākas lappuses. Daudzi no viņa zīmētajiem objektiem un dokumentiem laika gaitā gājuši bojā vai pazuduši, bet ziņas par tiem saglabājušās tikai J.K. Broces zīmējumos un aprakstos, kuri sakopoti viņa nozīmīgākajā darbā “Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente ...”, kas aptver 10 ādā iesietus sējumus (3246 lpp.; lapu formāts – 33 x 21 cm).
Izcilā novadpētnieka un vēsturnieka Johana Kristofa Broces 280. jubilejas gadā LU Akadēmiskās bibliotēkas digitālo kolekciju papildina trīs Broces (Brotze, 1742-1823) veidoti manuskripti, kas tapuši 18.gs. izskaņā un 19.gs. sākumgados. Digitalizētie rokraksti lielā apjomā prezentē mazāk zināmu Broces darbības jomu, kam viņš neatlaidīgi nodevies gadu desmitiem. Broce sistemātiski nodarbojās ar arhīvu studijām - Livonijas seno dokumentu meklējumiem, dokumentu norakstu pagatavošanu, tekstu transkribēšanu un tulkošanu. Broce strādāja pie Rīgas rātes Iekšējā un Ārējā arhīva dokumentu norakstu pagatavošanas Rīgas rātes pasūtījumā (1786-1807) un vienlaikus pie vairākiem izrakstu un norakstu apkopojumiem savai kolekcijai, kam izejmateriāli gūti arī Vidzemes bruņniecības arhīvā, privātkolekcijās, baznīcu un muižu dokumentu krājumos. Nereti Broces rokrakstos atrodami arī viņa korespondentu piegādātie materiāli, jo īpaši mācītāja Eduarda Filipa Kerbera (Körber, 1770-1750) sūtījumi no Igaunijas.
- “Livonijas svarīgāko dokumentu krājums” (Sylloge Diplomatum Livoniam illustrantium)
- “Livonijas dokumentu un rokrakstu paraugi no 1300 līdz 1561. gadam", Johana Kristofa Broces rūpīgi apkopoti un paskaidroti” (Proben von Schriftzügen…)
Brotze, Johann Christoph (1742-1823).
Helm, Jürgen (Helms, Helmes, Helmer, Georg, um 1603 - nach 1655).
Auszüge aus Einer alten geschriebenen Liefländ : CHRONICA von Jürgen Helms welche der Landrichter des Rigisch. Kreyßes H. v. Aderkas. besitzet u. die den Titel führt Warhafftige auß Copiae derre Lyfflandische Vndt Churlandische Chronnica Vndt Etzliche Geschichte so sich alhie begeben vndt zu getragenn haben Vohrnemblich zu Riga 1.) Von Erfindung, Erbavwung, Fruchtbarkeit, vnd dero ersten Regierung oderRegenten deß Landeß ist biß auff die Schwertbrüder 2) Vonn Ersten Herre Meister Teutsches Ordens, biß auff den Letzten pp 3.) Von dem Ersten Königen vnd Fürsten in Lyfflant vnd Churlant pp J.C.B.
Liefländische Alterthümer [2.-8. Lieferung]
Eduards Fīlips KERBERS (1770.17.VI Tori – 1850. 12.II Tartu) Eduard Philipp KÖRBER (1770.17.VI Tori – 1850. 12.II Tartu) garīdznieks, kolekcionārs, novadpētnieks (Igaunija) Vinnu (Wendau, tagad Võnnu, pie Tartu) draudzes mācītājs Eduards Fīlips Kerbers (Körber) dzimis Tori (Torgel, tagad Tori Pērnavas raj.) mācītājmuižā, mācītāja ģimenē. Tālāk mācījies Tallinas Domskolā, Pērnavas pilsētas skolā, tad studējis teoloģiju Kēnigsbergā (1789-1792) un Jēnā (1792-1794). Strādājis par mājskolotāju (1794-1796) Kiltsi (Ass, tagad Kiltsi, Mazmarjas (Väike-Maarja) pag. Viru raj.) un Ahja (Aya, tagad Ahja Tartu raj.) muižās. No 1796.gada līdz 1846.gadam – mācītājs Vinnu draudzē, stājies amatā, draudzi pārņemot no sava tēva. Miris 1850.g. 12. februārī, apglabāts Vinnu vecajos kapos. Kerbera aizraušanās un vaļasprieks bija vēsture un novadpētniecība, kolekcionēšana, zīmēšana. Apceļojis Igauniju un Vidzemes latviešu daļu, pētījis un zīmējis pilis, pilsdrupas, baznīcas, klosterus, ģerboņus, kapakmeņus, zīmogus, monētas un arheoloģisko izrakumu materiālus, ainavas, minerālus un pārakmeņojumus, vācis un pārrakstījis senus dokumentus. Kerbers apkopojis savus rokraksta materiālus un zīmējumus krājumos, ko vēlāk pārņēma Igaunijas Zinātņu biedrība (Estnische Gelehrte Gesellschaft). Tagad vairums Kerbera manuskriptu, ieskaitot visvērtīgāko -Vaterländische Merkwürdigkeiten (1.- 7. sēj.) atrodas Tartu, Igaunijas Literatūras muzejā (Eesti kirjandus muuseum), Igaunijas Zinātņu b-bas fondā (ÕES 56, 58, 60, 61, 63, 64, 192). Tur glabājas arī citi rokraksti no viņa kolekcijas, piem., senu Livonijas vēstures avotu noraksti, ko Kerbera pasūtījumā gatavojis Johans Kristofs Broce (1742-1823) Rīgā. 1799.gadā, 30 gadu vecumā Kerbers uzsāk saraksti ar Johanu Kristofu Broci un piedāvā mainīties ar ziņām par saviem atradumiem un zīmējumiem, sk. Kerbera vēstuli Brocem 1799.14.X (sk. Brotze J.Chr. Monumente 7, S.232a-b). Tā sākas abu pētnieku sadarbība Livonijas vēstures pētījumu laukā. 1800.gadā vien Kerbers piesūtījis Brocem 12 rūpīgi veidotas burtnīcas ar zīmējumiem, plāniem, vēsturiskiem aprakstiem un arī pats saņēmis Broces sūtītos attēlus, aprakstus dokumentu un senu rokrakstu norakstus. Kerbera un Broces sarakste liecina, ka abi pētnieki savstarpēji apmainījušies ar saviem materiāliem gandrīz astoņpadsmit gadus. Vairākkārt Kerbers un Broce viens otram nodeva izskatīšanai uz ilgāku laiku - apm. pusgadu savu rokrakstu (Vaterländische Merkwürdigkeiten vai Monumente) sējumus, ko pēc tam saņēma atpakaļ. Klātienē Broce un Kerbers nav sastapušies, Kerbera Rīgas apmeklējuma laikā 1810. 4. IX Broce bijis izbraucis (sk. Ms. 930, S.355). Daļu no piesūtītajiem Kerbera oriģinālzīmējumiem, akvareļiem un aprakstiem Broce iekļāvis savā kolekcijā: Monumente 8. un 9. sējumā, arī 2. un 10. sējumā, Sylloge dyplomatum 2. sējumā. Visai bieži Broce pats pārzīmējis Kerbera zīmējumus un pārrakstījis aprakstus. Parasti Broce norādījis, ka materiāls nācis no Kerbera, to Broce uzsvēris arī Monumente 8. sējuma ievadā (kur uzskaita 21 Kerbera oriģinālattēlu), bet nereti pie oriģinālattēla vai Broces nozīmējuma šādas norādes trūkst. Tomēr Kerbers ir uzskatāms par autoru daudz vairāk Broces kolekcijā atrodamajiem attēliem un aprakstiem kā līdz šim domāts, Kerbera zīmējum skaits varētu tuvoties 90 vai 100. Rokrakstam pievienots Word.doc dokuments ar tā paskaidrojumiem un saturu
Lietotāju interese un nepilnīgā informācija katalogos un kartotēkās bija galvenā motivācija Akadēmiskās bibliotēkas projektam “Baltijas vietu attēlu digitālais arhīvs” (Latvijas Kultūras fonda atbalsts 2000. gadā). Projektā tika veikta krājuma izpēte, atlasīti un skenēti Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsētu un apdzīvotu vietu attēli.
Digitālais arhīvs pieejams LU Akadēmiskajā bibliotēkā un tiek papildināts
Personu un vietu attēlu datu bāze-I
Personu un vietu attēlu datu bāze-II
2003. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu mērķprogrammas “Bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbības projektu digitālā vidē atbalsts” ietvaros, izmantojot Cīrihes Tehniskās augstskolas attēlu datubāzes „E-Pics” projekta pieredzi, tika uzsākts Akadēmiskās bibliotēkas un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja kopprojekts - tiešsaistes „Personu un vietu attēlu datu bāze”. Datu bāzē pieejami 5000 Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgi attēli - zinātnieku, politiķu, kultūras, izglītības un saimniecisko darbinieku, kā arī pilsētu un apdzīvotu vietu fotogrāfijas un zīmējumi. Datu bāze veidota sadarbībā ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru (AKKA-LAA), konsultējoties un pērkot licences aģentūras pārstāvēto autoru darbu pieejamībai tiešsaistē.
Personu attēlu digitālais arhīvs tiek papildināts un pieejams LU Akadēmiskajā bibliotēkā
LU Bibliotēkas digitālās kolekcijas līdz 15.10.2024.
LU Bibliotēkas digitālās kolekcijas līdz 15.10.2024.
Digitalizētie manuskripti aptver plašu spektru rokraksta materiālu gan laika robežās, gan tematikā – no Tridentas koncila Katehisma rokraksta sējuma ar 1614. gada datējumu līdz nepublicētajam LU docentes Marijas Taujas autorizētajam tulkojumam no franču valodas R.J. Gotrē tehniskajai rokasgrāmatai par augu audu kultūrām XX gadsimta četrdesmitajos gados. No mācībspēku gatavoto lekciju u.c. materiālu rokrakstiem, īpaši plaši pārstāvēti Jēkaba Lautenbaha manuskripti.
Tiešsaistē skatāmi arī Jāņa Cimzes no 1844. līdz 1881. gadam rakstīto vēstuļu noraksti, Valmieras mācītājmuižas pagasta tiesas protokolu grāmata (1850-1877), operu un baletu repertuārs Rīgas pilsētas Vācu teātrī no 1888. līdz 1914. gadam, Jura Alunāna Dziesmiņu manuskripts, tapis 1859. gadā, kā arī dažādi rokraksta materiāli likumdošanas, vēstures, bioloģijas u.c. jomās.
Gravīras no Napoleona dibinātā Eģiptoloģijas institūta izdotās unikālās oriģinālgravīru kolekcijas "Ēģiptes apraksts vai piezīmju kolekcija, kura veidota Ēģiptē Francijas armijas ekspedīcijas laikā" ("Description de l'Égypte ou Recueil de observations et des recherches qui ont été faites en Égypte pendant l'éxpédition de l'armée française") 2. izdevuma, kas izdots Parīzē 19. gadsimta 20. gados. Lielformāta gravīru kolekciju veidojuši franču zinātnieki Napoleona Ēģiptes ekspedīcijas laikā no 1798. līdz 1801. gadam. Gravīrās attēlotas piramīdas, tempļi, skulptūras un bareljefi, hieroglifu raksti, augi, dzīvnieki, pilsētas un to kartes.
Promocijas darbi ir nozīmīga LU intelektuālā īpašuma daļa un vērtīgs informācijas avots studiju un pētniecības procesam, īpaši vēsturiskā skatījumā. Kolekcijā ir LU izstrādātie un aizstāvētie promocijas darbi, kā arī ārvalstīs izstrādāto LU mācībspēku un pētnieku disertācijas. Šie unikālie materiāli tiek glabāti LU bibliotēkas krājumā un digitālā kolekcija ir viens no veidiem kā ne tikai nodrošināt dokumentu mūžsaglabāšanu, bet arī sniegt iespēju ikvienam interesentam iepazīties ar LU zinātniskajiem pētījumiem.
Laikā no 14. līdz 17. gadsimtam tapuši pergamenti - gan atsevišķi dokumenti, gan grāmatu fragmenti, kur izmantoti dažādi rakstības veidi. Arī pergamenta lapu izmēri ir dažādi, sākot ar oktāvas formāta kabatas grāmatiņām un beidzot ar lielizmēra iesējumiem folio formātā. Tie ir laicīgie un liturģiskie teksti latīņu, vācu un spāņu valodā. LU bibliotēkas pergamentu kolekcijā kopā ir 9 liturģiska un 8 laicīga satura teksti.
Viena no būtiskākajām digitālajām kolekcijām ir Latvijas Universitātes Rakstu kolekcija, kurā ietverti LU veidoto zinātnisko rakstu krājumi dažādās zinātņu nozarēs. Kolekciju veido vairāk nekā 930 sējumi, sākot ar pirmo "Latvijas Augstskolas rakstu" numuru, kas izdots 1921.gadā. Lielākā daļa no tiem (650 sējumi) ir digitalizēti.
Izdevumu nosaukumi mainījušies atbilstoši situācijai Latvijas valstī un "Alma Mater" nosaukuma maiņām: "Latvijas Augstskolas Raksti" (1921-1923), "Latvijas Universitātes Raksti" (1923-1929), "Latvijas Universitātes Raksti" ar papildus dalījumu 20 fakultāšu un institūtu sērijās (1929-1940), "Latvijas Valsts universitātes Zinātniskie raksti" (1941). Otrā pasaules kara laikā LU Rakstu izdošana bija apgrūtināta un vienīgi 1943. gadā iznāca "Universitāte Rīgā. Zinātniskie raksti", ar dalījumu fakultāšu sērijās. Līdz 1949. gadam Universitātes raksti neiznāca.
Izdošana atjaunojās kā "Latvijas Valsts universitātes Zinātniskie raksti", 1958. gadā notika kārtējā nosaukuma maiņa - "Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Zinātniskie raksti". No 1976. gada Latvijas Valsts Universitātes rakstu krājumu izdeva bez numerācijas un sērijas nosaukuma. Ar 1990.gadu LU Rakstu sērija atguva agrāko nosaukumu un tika iedalīti tematiskās sērijās, kas nebija saistītas ar konkrētu fakultāti. Pēdējo gadu izdevumi tiek izdoti vairāk kā 20 tematiskos blokos drukātā un elektroniskā veidā.
LU Rakstos publicējušās daudzas Latvijā un Latvijas Universitātē nozīmīgas personības, akadēmiskā un studentu vidē atzīti mācībspēki un zinātnieki. Publicētajos rakstos apkopoti zinātniskās pētniecības rezultāti, kā arī raksturotas laikmeta aktuālās problēmas un to sniegti to risinājumi. LU Rakstu krājumi ir ieguvuši popularitāti ārvalstīs un ir atrodami daudzu ārzemju augstskolu un vadošo pasaules bibliotēku krājumos.
Līdz šim LU e-resursu repozitārijā iekļauti digitalizētie Latvijas Augstskolas Raksti (1921-1923), Latvijas Universitātes Raksti (1923-1943), Latvijas Valsts universitātes Zinātniskie raksti (1949-1976); kā arī Latvijas Universitātes Rakstu elektroniskās versijas, kas izdotas sākot no 2004. gada.
Kolekcijas materiāli sniedz iespēju gūt padziļinātu ieskatu ne tikai Latvijas lielākās augstskolas zinātniski pētnieciskās darbības aktualitātēs, bet ļauj izsekot līdzi Latvijas zinātniskās domas veidošanās un attīstības posmiem dažādos laika periodos un ir nenovērtējams pētnieciskais un izziņas avots. Jebkuram interesentam LU Rakstu krājumi un to saturs ir pieejams LU e-resursu repozitorijā.
Digitālajā kolekcijā pieejami lekciju apkopojumi grāmatās, konspekti, litografētie rokraksti, kā arī mācību kursu programmas. Lekciju tematika skar plašu nozaru loku: tiesību zinātnes, tautsaimniecību, inženierzinātnes, mehāniku un arhitektūru, dabaszinātnes, ķīmiju, medicīnu, mikrobioloģiju un veterinārmedicīnu.
Visplašāk pārstāvēti ir Nikolaja Kohanovska lekciju kursi tiesību zinātnē un ekonomikā, matemātikā un dabaszinātnēs - LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmā dekāna profesora Edgara Lejnieka un fakultātes privātdocenta Emanuela Grinberga lekciju kursi algebrā un ģeometrijā. Kolekcijā skatāmi vairāki LU Mehānikas fakultātes docenta Alfreda Vītola lekciju kursi, kā arī Arhitektūras fakultātes docenta Jēkaba Kalniņa lekciju kurss.
Viens no nozīmīgākajiem programmu izdevumiem ir “Programma tautas gara mantu krājējiem”, ko sastādījis Eduards Volters (Eduard Wolter) 1892. gadā.
Digitālā izstāde, kas veltīta Latvijas Ģeogrāfijas biedrības dibināšanas vēsturei, ietver dokumentus par biedrības izveidi, lekciju materiālus un citus izdevumus, kā arī personāliju uzskaitījumu no biedrības pirmsākumiem līdz mūsdienām. Biedrības darbību raksturo vairāku sekciju un komisiju izveide. Biedrības pirmajos gados aktīvi darbojās pedagogi. Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedri lielu ieguldījumu sniedza Latviešu konversācijas vārdnīcas sagatavošanā.
LU bibliotēkas izstāde Pēc mirkļa 100 gadi: LU Sports tapusi, sagaidot augstskolas 100. jubileju 2019. gadā. Šajā izstādē atspoguļota LU sporta attīstība no LU dibināšanas 1919. gadā līdz 2018.gadam. Izstādē sniegts ieskats 12 komandu un individuālo disciplīnu sporta veidu attīstībā gandrīz 100 gadu pastāvēšanas laikā, atspoguļojot būtiskākos sasniegumus un ievērojamākos sportistus, kuri LU un Latvijas vārdu nesuši pasaulē vairākos sporta veidos.
Žurnāls “Ceļš” pirmoreiz iznācis 1935. gadā, veltīts reliģijai un gara dzīvei, atjaunots 1988. gadā, ir LU Teoloģijas fakultātes recenzēts periodisks, starpdisciplinārs izdevums, turpina publicēt teoloģijai un reliģijpētniecības problemātikai veltītus rakstus starptautiskā kontekstā, īpaši pievēršoties reliģiskās dzīves analīzei Latvijā un Baltijā. Tā interešu lokā ir gan reliģijas socioloģija un vēsture, gan socioantropoloģija, kultūra un citas ar teoloģiju un reliģiju izpēti saistītas disciplīnas.
Kolekcijā iekļauti izdevumi no 1935.gada un to izdevējs ir Latvijas Evanģeliski luteriskā Baznīcas virsvalde, bet no 1992. gada LU Teoloģijas fakultātes izdevniecība.
Digitālajā kolekcijā iekļauti izglītības darbam veltīti izdevumi. Žurnālā “Pirmsskolā”, kas adresēts pirmsskolām un skolām var iepazīt aktuālāko informāciju, kas saistīta ar izglītību līdz skolas gaitu sākšanai, speciālistu viedokļus un ieteikumus, diskusijas par Latvijas un ārvalstu kolēģu pieredzi, ar jaunākajām mācību metodēm, mācību materiāliem, spēlēm, ko praktiski var pielietot ikviens pedagogs savā darbā. Īpaši vērība uzsākot mācības, veltīta bērnu psiholoģiskajai gatavībai.
“Skolas Vārds” - žurnāls izglītības profesionāļiem ietver aktualitātes izglītības darba organizēšanā, profesionālā darba novērtēšanas kārtību, jaunākās izmaiņas likumdošanā. Tajā apkopoti skolu pedagogu pieredzes stāsti, projektu realizācija skolās un metodiskie materiāli. Digitālajā kolekcijā iekļauti žurnāla numuri no 2012. gada.
Žurnālā “Skolas Pedagoģija” tiek aplūkoti jautājumi par emocionālo vidi un attiecībām skolā. Par saskarsmi un komunikāciju starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Par bērnu uzvedību un skolotāja darbu, sevis iepazīšanu, apzināšanu un izprašanu. Dažādās nozarēs strādājošie psihologi, izaugsmes treneri, lektori un citi speciālisti atbild un skaidro aktuālus skolas emocionālās vides jautājumus. Žurnālā var iepazīties ar praktiski izmantojamām tehnikām un metodēm. Izdevums īpaši noderīgs skolu psihologiem un klašu audzinātājiem. Žurnāls iznāk kopš 2015. gada.
Laikraksts “Izglītība un Kultūra” – profesionāls iknedēļas laikraksts, kurā apkopotas aktuālas izglītības un kultūras ziņas. Digitālajā kolekcijā iekļauti pēdējo trīs gadu laikraksta numuri.
Lai iepazīstinātu plašāku interesentu loku ar LU rektoru, profesoru dzīvi, zinātnisko un sabiedrisko darbību, bibliotēka ir izveidojusi digitālo kolekciju ,,LU rektori”.
Juridiskās literatūras grāmatas latviešu valodā un svešvalodās - likumu krājumi, tiesību vēstures apskati, kā arī izdevumi par dažādiem tiesību veidiem: civiltiesības, krimināltiesības, starptautiskās tiesības u.c.
Viena no Latvijas tiesu vēstures izcilākajām personībām ir Latvijas Universitātes profesors Dr.iur. Vladimirs Bukovskis (1867-1937). V. Bukovskis ir bijis visu Latvijas Civillikuma izstrādāšanas darba grupu vadītājs, kā arī izdevuma "Civīlprocesa mācības grāmata" autors. Minētā autora 1933.gadā izdotā grāmata ir pieejama digitālajā juridiskās literatūras kolekcijā.
Juridiskā literatūra latviešu valodā un svešvalodās (1864-1934)
Digitālā kolekcijā iekļauti LU pētījumi zemes zinātnēs, to skaitā diplomdarbi, maģistra darbi un kandidāta darbi.
Kolekcijā var iepazīties ar pētījumiem, kas nav zaudējuši nozīmi arī mūsdienās. LU e-repozitārijā ievietots Baltijas jūras Latvijas piekrastes ģeoloģiskās attīstības un Latvijas kvartāra segas pētnieka Eduarda Grīnberga kandidāta darbs "Pētījumi par postglaciālajām līmeņu svārstībām Kurzemē" (1934), LU mācībspēka, mineraloga Otto Meļļa kandidāta darbs "Beitrag zur Kenntnis der optischen Eigenschaften des gesteinsbildenden Chondrodits von Pargas" jeb "Pargasa salas chondrodita optiskās īpašības"(1927), kas ir izpelnījies ievērību arī ārzemju zinātniskajās aprindās.
Pētījumi zemes zinātnēs (1926-1944)
Digitālā kolekcijā iekļauti pieci Latvijas Ģeogrāfijas biedrības veidotā izdevuma "Ģeogrāfiskie raksti" sējumi, kuros iekļauti pētījumi par kartogrāfiju, ģeoloģiju, ģeogrāfiju, Baltijas jūru, ezeriem, floru, faunu, lauksaimniecību, dzelzceļa tīklu, derīgiem izrakteņiem u.c.
Latvijas Ģeogrāfijas biedrības izdotajos "Ģeogrāfiskos rakstos" publicētie materiāli pieder pie pašiem nozīmīgākajiem, kas Latvijā ģeogrāfijas jomā publicēti 20. gadsimta 30. gados. Piemēram, profesora Ģederta Ramana (1889-1964) darbs "Latvijas teritorijas ģeogrāfiskie reģioni", Jāņa Vītiņa "Latvijas augšņu ģeogrāfija", profesora Pētera Nomala (1876-1949) "Latvijas purvi". Vairums "Ģeogrāfiskajos rakstos" publicēto darbu ir Latvijas Ģeogrāfijas konferencēs nolasīto referātu teksti, kā arī pārskati par Latvijas Ģeogrāfijas biedrības darbību, par ģeogrāfijas attīstību LU un ģeogrāfiskajām aktivitātēm pasaulē.
Virtuālā izstāde „Kopsolī ar Latviju” veltīta Latvijas Republikas 94. proklamēšanas gadadienai un Latvijas Universitātes (LU) 93. gadadienai, sniedzot vispārēju ieskatu Latvijas valsts vēstures un LU vēstures notikumos, laika posmā no 1918. gada līdz 2012. gadam. Izstāde sagatavota Latvijas Universitātes bibliotēkas un M. Dragomanova v.n. Ukrainas Nacionālās Pedagoģiskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas sadarbības līguma ietvaros.
Izstādē izceltie Latvijas valsts vēstures un LU vēstures notikumi sakārtoti hronoloģiski un papildināti ar fotogrāfijām. Virtuālās izstādes lappusēs apkopota informācija arī par Latvijas Republikas un LU simboliku, Latvijas valsts augstākajām amatpersonām – prezidentiem, un LU vadītājiem – rektoriem.
Izstādes teksts pieejams latviešu un ukraiņu valodā.
Dr. prof. Helmuts Vinters (Dr. prof. Helmut Winter) - literatūrzinātnieks, rakstnieks, kritiķis, filantrops, mākslas un mūzikas cienītājs un pazinējs, kaislīgs pianists.
H. Vinters ir dzimis 1935. gadā Štralsundā (Stralsund). Viņš studējis Greisvaldes (Universität Greifswald) un Berlīnes (Freie Universität Berlin) universitātēs, mācījies Bonnas seminārā (Studienseminar Bonn), bet doktora grādu ieguvis Gīzenas (Universität Gießen) Universitātē. Strādājis par vācu literatūras profesoru Bristoles, Ņujorkas, Buenosairesas, Ceilonas un citās universitātēs un augstskolās pasaulē. Pēdējos dzīves gados Vinters darbojās kā vieslektors Latvijas Universitātē, viņš strādāja Moderno valodu fakultātes (tagad Humanitāro zinātņu fakultātes) Ģermānistikas nodaļā un Literatūras un kultūras nodaļā.
H. Vinters 35 gadus darbojās laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung, kur viņš veidojis sleju par angļu literatūru, sniedzot lasītājiem ieskatu literatūras pasaulē. Savu darbību šajā laikrakstā Vinters sāka kā jauns akadēmiķis, salīdzinot indiāņa tēlu E.M. Forstera un Hermana Hesses darbos. Viņš darbojās kā angļu literatūras komentētājs, savā slejā rakstīja par Fitdžeraldu, Faulkneru, K. Mansfieldi, Trollopi, Šteinbeku, D. Lessingu, H. Pinteru un daudziem citiem autoriem un viņu darbiem. H. Vinters regulāri rakstīja arī literatūras apskatus laikrakstos "Neue Zürcher Zeitung" un "Süddeutsche Zeitung".
Virtuālā izstāde "LU goda doktora H. Vintera publikācijas" apkopo H. Vintera rakstus no dažādiem laikrakstiem, kas LU Bibliotēkā tika digitalizēti 2012. gadā.
H. Vintera publikācijas:
- Akadēmisko grāmatu recenzijas
- Raksti par rakstniekiem
- Citu grāmatu recenzijas:
- Jauno grāmatu recenzijas
- Jauno izdevumu recenzijas
LU Bibliotēka izsaka pateicību LU vieslektorei Sandra Johannai Langer par palīdzību izstādes veidošanā.
Žurnāls “Zvaigžņotā Debess” ir Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta kopīgi veidots populārzinātnisks gadalaiku žurnāls, kas iznāk kopš 1958.gada. Žurnāls atspoguļo jaunākos sasniegumus astronomijā un kosmonautikā.
Izdevuma saturu atklāj vairākas sadaļas : vēsturisks atskats par žurnāla pirmajiem numuriem, jauni atklājumi kosmosa pētniecībā un tā apgūšana, filozofiskas pārdomas un atziņas par Visumu, ievērojamu LU mācību spēku, Latvijas zinātnieku dzīvesstāsti un sasniegumi un citu ievērojamu pētnieku devums kosmosa noslēpumu izzināšanā, uzdevumi skolu jaunatnei un amatieriem. Digitālā kolekcija ietver 164 žurnāla numurus.