“Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls” ir anonīmi recenzēts vēstures žurnāls, kurā publicēto zinātnisko rakstu mērķis ir paplašināt un padziļināt zināšanas par procesiem un notikumiem, kas norisinājušies no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kā arī ietekmējuši norises Latvijas un pārējo Baltijas valstu teritorijā, vai notikuši ārpus tās, bet ir saistīti ar Latvijas un Baltijas reģiona pagātni. Žurnāls dibināts 1936. gadā, pastāvējis līdz 1940. gadam, atjaunots no 1991. gada.

“Latvijas Vēstures Institūta žurnāls” iekļauts šadās datubāzēs: EBSCO, “Academic Search Ultimate” (no 2012. gada), SCOPUS (no 2021. gada).

Jaunākajā “Latvijas Vēstures institūta žurnālā 2023/1” numurā publicēti četri zinātniskie raksti, kas veltīti dažādiem vēstures posmiem un tematikai.

Gunita Zariņa, Vanda Visocka, Dardega Legzdiņa, Aija Ceriņa, Eduards Plankājs un Janta Meža rakstā “Vēlā neolīta un bronzas laikmeta iztikas stratēģijas Latvijas teritorijā Lubāna mitrājā un Daugavas lejtecē” tiek izvērtētas un salīdzinātas uztura nodrošināšanas prakses no vēlā neolīta līdzvēlajam bronzas laikmetam divās dažādās ekosistēmās – Daugavas lejtecē un Lubāna mitrājā. Darbā tika izmantoti zooarheoloģiskie, paleobotāniskie un kaulu materiāla stabilo izotopu dati. Iegūtie rezultāti liecina, ka Latvijā ražojošās saimniecības aizsākumi vērojami vēlā neolīta periodā, īpaši auklas keramikas kultūras iedzīvotājiem. Tomēr šajā periodā saglabājas arī nozīmīga saldūdens zivju izmantošana uzturā. Ražotājsaimniecība kā galvenā uztura nodrošināšanas forma nostiprinās Latvijā bronzas laikmeta vidū. Austrumbaltija, vēlais neolīts, bronzas laikmets, zooarheoloģija, paleobotānika, stabilo izotopu analīze.

Edvards Seliška sava rakstā “Konfesionālās piederības nozīmes augstāko un stārastu amatu sadalē Pārdaugavas hercogistē (1582–1629)” analīze Pārdaugavas hercogistes augstāko amatu amatpersonu (komisāri, zemes tiesas tiesneši, vojevodas, kastelāni) un stārasta amata (kroņa īpašumu pārvaldnieki) raksturojums konfesionālā piederība pretreformācijas apstākļos Stefana Batorija un Sigismunda III valdīšanas laikā (1582–1629). Raksta mērķis izanalizēt Romas Katoļu baznīcai nepiederošo kristiešu (protestanti un pareizticīgie) proporciju hercogistes pārvaldes struktūrās un kādi faktori to ietekmēja.

Imants Frederiks Ozols savā rakstā “Koloniālisms un koloniālā situācija Latvijā kā potenciāla vēstures pētniecības un literatūrzinātnes problēma” aplūko marginālās koloniālās un postkoloniālās literatūras virzienu Latvijas literatūrzinātnē. Rakstā iztirzāti atsevišķi postkoloniālisma studiju aspekti Augusta Deglava triloģijas “Rīga” piemērā, kā arī tiek rosināta plašāka diskusija par to, kā uztverama latviešu tautas pieredze dažādos vēstures periodos.

Anastasija Miņenkova. Sociālistisko ieražu konceptualizācija padomju Latvijā 20. gadsimta 60.–80. Gados. Rakstā tiek aplūkota specifiska padomju kultūrpolitikas joma – sociālistisko ieražu ieviešana, kas veidoja alternatīvu reliģisko rituālu praksei Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Padomju vara veicināja sociālistisko ieražu izplatīšanos, lai mazinātu sabiedrības pievēršanos reliģiskajiem rituāliem. Raksts sniedz ieskatu sociālistisko ieražu konceptualizācijas procesā Latvijas teritorijā 20. gadsimta 60.–80. gados, atklājot, kādā veidā padomju vara pamatoja un nodrošināja sociālistisko ieražu ieviešanu, kā veidojās to saturs un mākslinieciskais veidols. Tiek ieskicēti šīs parādības attīstības apstākļi PSRS un Latvijas PSR līmenī. Uzmanība tiek veltīta sociālistisko ieražu ieviešanā iesaistītajām institūcijām un amatpersonām un ieražu izplatīšanas mehānismiem. Tiek raksturota sociālistisko ieražu ideoloģiskā argumentācija un to koncepcijas specifika Latvijas PSR. Atslēgas vārdi: reliģiskie rituāli, Latvijas PSR, sociālistiskās ieražas, padomju kultūrpolitika.

Sadaļā “Vēstures avoti” Ernests Vasiļausks iepazīstina ar Kurzemes un Zemgales hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas 1585. gada robežām. Karte sniedz informāciju par robežu izmaiņām pēc Livonijas kara 1583. gadā un strīdiem par to. Norādīta strīdīgā teritorija starp Nogailenas (Aužeļu) pilskalnu pie Mēmeles un Svitenes upi. Tāpat karte sniedz papildu informāciju par sākotnējo Grothusu Bērsteles muižas atrašanās vietu 16. gadsimtā.

Sadaļā “Polemika” Jānis Šiliņš savā rakstā “Dažas domas par Krievijas vēsturi”, sniedz pārskatu par 2022. gada 3. un 4. novembrī Latvijas Kara muzejā notikušo starptautisko zinātnisko konferenci “Karš, ideoloģija un vara: Krievijas ekspansija Eiropā vēstures gaitā”. Tajā bija pārstāvēti Latvijas, Igaunijas, Somijas, Polijas un Ukrainas vēsturnieki, kuri runāja par dažādiem (galvenokārt militāri politiskiem) Krievijas un mūsu reģiona mijiedarbības aspektiem.

Kaspars Zellis sagatavojis recenziju par Profesora Aivara Strangas grāmatu “Latvija: Neatkarības pēdējais cēliens. 1939. gada 23. augusts – 1940. gada 17. jūnijs” ir veltīta nepilna gada notikumiem Latvijas vēsturē, kas izrādījās liktenīgi gan Latvijas valstiskumam, gan Kārļa Ulmaņa režīmam, gan arī visai sabiedrībai.

Žurnāla “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2023/1” pilnteksts un pārējie žurnāla numuri ir pieejami elektroniski LU Repozitorijā.

Dalīties