Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes bibliotēkas Sociālo zinātņu bibliotēkā (Lauvas ielā 4) līdz 28.decembrim apskatāma Baltijas valstu neatkarības aizstāvim Oto Hābsburgam veltīta izstāde "Oto fon Hābsburgs (1912.g. 20.nov.-2011.g. 4.jūl.): dzīvesgājums un mantojums".
Trešdien, 27. novembrī, plkst.16.00 izstādi uz īsu vizīti apmeklēs Ungārijas vēstnieks V.E. Ģerģs Urkuti. Uz izstādi un tikšanos laipni aicināti LU studenti, mācībspēki un darbinieki, kā arī citi interesenti.
Oto fon Hābsburgs ir ievērojams ar savu nepagurstošo cīņu pret totalitārismu un atbalstu tautu brīvībai, īpaši Baltijas valstīm. Viņa pārliecība par vienotas un demokrātiskas Eiropas nākotni kļuva par pamatu viņa rīcībai, vēršoties pret nacistisko un padomju režīmu. Erchercogs aktīvi iestājās par Baltijas valstu neatkarības ideju, skaidri norādot, ka tās vēsturiski pieder Rietumu kultūrai un ir neatņemama Eiropas kopienas daļa.
Hābsburga politiskā darbība Eiropas Parlamentā bija īpaši nozīmīga. Viņš veicināja Baltijas valstu neatkarības atzīšanu, iesniedzot priekšlikumus, kas uzsvēra padomju okupācijas nosodījumu un Baltijas dekolonizācijas nepieciešamību. Viņa iniciatīvas, piemēram, tukša krēsla simbols Eiropas Parlamentā, atgādināja par šo valstu apspiestību un motivēja starptautisku rīcību. Turklāt Hābsburgs panāca finansiālu un politisku atbalstu Baltijas valstu ekonomiskajai un demokrātiskajai attīstībai pēc neatkarības atgūšanas.
Ar saviem darbiem un viedokļiem Hābsburgs ne tikai atbalstīja Baltijas valstu cīņu par brīvību, bet arī veicināja to integrāciju NATO un Eiropas Savienībā. Viņa mantojums apliecina viņa vīziju par vienotu un stipru Eiropu, kurā mazās valstis var pastāvēt brīvi un neatkarīgi.
LU bibliotēkas Sociālo zinātņu bibliotēka ir viens no Latvijā plašākajiem specializēto informācijas resursu centriem politikas zinātnē, socioloģijā un komunikācijas zinātnē. Bibliotēkā pieejami arī informācijas resursi informācijas un bibliotēkzinātnes, sociālā darba un sociālās un kultūras antropoloģijas jomās. Tās krājumā ir gandrīz 20 tūkstoši drukāto iespieddarbu, kuri pieejami arī LU bibliotēkas e-resursos.
