LU Bibliotēkas projekti līdz 15.10.2024.
Gads | Projekta nosaukums | Granta devējs |
2022-2024 | LibOCS | Erasmus+ |
2022-2023 | READ JAPAN PROJECT | |
2022-2023 | Digitalizācijas iniciatīvas studējošo iesaistei un studiju kvalitātes pilnveidei Latvijas Universitātē un projekta sadarbības partneru augstskolās | |
2018-2021 | OpenAIRE-Advance | Apvārsnis 2020 |
2021 | Zinātnieku nakts 2021 | |
2020 | Good Practice Exchange Programme of OpenAIRE | |
2012-2019 | Pēc septiņiem mirkļiem 100 gadi: LU vēsturei veltīts izstāžu cikls | |
2019 | Latvijas Universitāte Toma Grīnberga fotogrāfijās | |
2019 | 19. gs. Rīgas mēra savrupnama neatklātās lapaspuses | |
2019 | Valodnieka, etnogrāfa, folklorista un sinologa Pētera Šmita 150. gadadienas atzīmēšana | |
2018-2019 | European researchers "Night in Latvia 2018-2019" | |
2018 | Erasmus+ | |
2015-2018 | OpenAIRE 2020 | Eiropas Komisija |
2017 | Kultūras mantojuma satura digitalizācija |
LU Akadēmiskās bibliotēkas projekti līdz 15.10.2024.
LU Akadēmiskās bibliotēkas projekti līdz 15.10.2024.
Starpdisciplinārs starptautisks pētījumu projekts “Transformētā humanitāte”
Projekta termiņš: 2022 –
Projekta vadītāja: Dr. phil. Ineta Kivle (LU AB) , Dr. phil. Raivis Bičevskis (VFF FĒN)
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs (vad. Dr. phil. Ineta Kivle) un Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļa (vad. Dr. phil. Raivis Bičevskis) ir uzsākuši īstenot starpdisciplināru projektu “Transformētā humanitāte”, kurā ir iecerēts meklēt jaunas teorētiskas pieejas humanitātes izpratnei mūsdienu pasaulē. Vienotā kontekstā, skatot atšķirīgas cilvēka un cilvēcības izpratnes, no filosofijas, reliģijas, mākslas un ētikas skatpunktiem tiks analizētas individualitātes vērtības un to dekonstrukcija, un meklēts izskaidrojums jaunai humanitātei. Projekta ietvaros pirmā aktivitāte ir:
- Zinātnes un pētniecības centra Koper Filozofisko studiju institūta (Slovēnija) vadītāja Lenarta Škofa vieslekcija “Karš, bērna ontoloģija un miers” 2022. gada 9. decembrī, sākums plkst. 14:30, Aspazijas bulvārī 5, 503. auditorijā.
Sadarbības projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”
Projekta termiņš: 2021 – 2024
Projekta vadītāja: vadošā pētniece Dr.philol. Rita Grīnvalde (LU LFMI)
Izpildītāja: vadošā pētniece Dr. philol. Aija Taimiņa (LU AB)
Projekta mērķis ir dokumentēt un interpretēt mūsdienu stāstījumus par pilsētu, atklājot tos kā nozīmīgu pilsētas kultūras, vēstures un attīstības daļu. Izmantojot diferencētu metodoloģisko pieeju, lokālais urbānais mantojums un identitātes tiks izzināts, pētot pilsētu iedzīvotāju stāstītās pieredzes un sevis dokumentēšanu, kā arī vietējo kopienu kultūras prakses. Ģeogrāfiski projekta uzmanība pievērsta Pārdaugavai – Rīgas vēsturiskajam rajonam Daugavas kreisajā krastā, kas pēdējā laikā saskaras ar ievērojamām izmaiņām pilsētas attīstības un iedzīvotāju aktivitātes ziņā. Projekta laikā stāstījumi par pilsētu un kopienu kultūras prakses tiks apkopotas un dokumentētas gan ar kvalitatīvām, gan kvantitatīvām metodēm, veicot lauka pētījumu – daļēji strukturētas kvalitatīvās intervijas; etnogrāfiskās tiešsaistes aptaujas, izmantojot multimodālu digitālo anketēšanas platformu; arhīvu izpēti.
Projekta zinātniskie rezultāti (starptautiski recenzēti akadēmiskie raksti un prezentācijas starptautiskās konferencēs) tiks likti lietā, lai sniegtu ieguldījumu akadēmiskajos pētījumos par pilsētas jēdziena daudzveidību. Citi projekta rezultāti (izstāde, interaktīva tiešsaistes stāstu karte un populārzinātniskas publikācijas) ar iegūtajām zināšanām iepazīstinās plašāku sabiedrību un jo sevišķi vietējās kopienas, nodrošinās instrumentus daudzkultūru izglītībai un būs noderīgs avots kultūrizglītībai, ilgtspējīgai pilsētvides plānošanai un lokālajam tūrismam.
LZP FLPP
Starpdisciplinārs starptautisks projekts: “Klausīšanās un polifonija: fenomenoloģija, ētika un antropoloģija”
Projekta termiņš: 2020 - 2022
Divpusējs pētniecības projekts, kuru īsteno zinātnes un pētniecības centrs “Koper” Slovēnijā sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpdisciplināro pētniecības centru. Projektā tiek pētīta klausīšanās un polifonija no fenomenoloģijas, ētikas un antropoloģijas aspektiem. Projekta tematiskais aptvērums iekļauj aktuālus jautājumus sabiedrībā, kultūrā un izglītībā, bibliotēku un grāmatu starpdisciplinārajā pētniecībā: a) skaņas fenomenoloģija un hermeneitika; b) balss un valodas skaniskums; c) klausīšanās māksla; d) uztvere; e) klausīšanās polifonija kā atvērtība un citādā saprašana; f) klausīšanās, lasīšana un intersubjektīvā ētika. Projekts paredz diskusijas, konferences, publikācijas.
Projekta vadītāji:
Dr. Maja Bjelica, Zinātnes un pētniecības centrs “Koper”
Dr. Ineta Kivle, LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs
Sadarbības projekts “RIGA LITERATA”: Rīgas humānistu neolatīniskais mantojums Eiropas “Respublica Literaria” ietvarā
Projekta termiņš: 2019 - 2023
Projekta vadītājs: Dr. philol. prof. Ojārs Lāms (LU HZF)
Izpildītāji: vadošā pētniece Dr. philol. Aija Taimiņa (LU AB)
Kristīne Plostniece (LU AB)
Projektā “RIGA LITERATA: Rīgas humānistu neolatīniskais mantojums Eiropas “Respublica Literaria” ietvarā” tiek pētīts un reaktualizēts 16. un 17. gadsimta Rīgas humānistu neolatīniskais kultūrmantojums. Galvenais projekta mērķis ir maz pētīto Rīgas humānistu darbību un veikumu iekļaut plašākā Rietumeiropas agro jaunlaiku Zinību valstības (Respublica Literaria) kontekstā. Tādējādi tiktu radīta Rīgas un Baltijas humānisma atpazīstamība Latvijā un pasaulē. Sasniedzot projekta mērķi, tiks atklātas Rīgas humānisma saiknes ar plašākiem agro jaunlaiku kultūras procesiem, izceļot Latvijas neolatīniskā kultūrmantojuma nozīmi attiecīgā laikmeta kontekstā, kā arī eiropeisko vērtību un identitātes recepciju Latvijas teritorijā. Humānisma mantojumam ir nozīmīga loma Latvijas un Eiropas kulturālo un ģeopolitisko robežu identificēšanā gan vēsturiski, gan mūsdienās.
LZP FLPP
Starptautisksprojekts “Nikolausa fon Himzeļa ceļojumu aprakstu digitalizācija, tulkošana, zinātniskā apstrāde un faksimila izdošana ar komentāriem”
Sadarbības partneris: biedrība “Laikmets”
Projekta vadītāja LUAB: Aija Taimiņa
Projekta termiņš: 2015–2023
Finansētājs: Valsts kultūrkapitāla fonds
Starptautisks starpdisciplinārs projekts: “Ļaut lietām būt! Starpdisciplinārā fenomenoloģija – inovatīvas pētniecības izaicinājums”
Projekta termiņš: 2020 - 2021
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs, Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļa sadarbībā ar Sanktpēterburgas Valsts universitāti gatavo kopīgu žurnāla “HORIZON. Studies in phenomenology” starpdisciplināriem pētījumiem veltītu numuru “Ļaut lietām būt! Starpdisciplinārā fenomenoloģija – inovatīvas pētniecības izaicinājums.” Žurnālā publicētie raksti tiek indeksēti citējamības datubāzēs: Scopus, WoS u.c. Žurnāla numura (Vol. 10, No. 1, 2021) saturu galvenokārt veido Latvijas Universitātes pētnieki.
Projekta vadītāji, zinātniskie redaktori:
Dr. Ineta Kivle (Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs)
Dr. Raivis Bičevskis (Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte. Filozofijas un ētikas nodaļa)
Vairāk informācijas: “Horizon. Studies in Phenomenology” http://www.horizon.spb.ru
Starptautisks starpdisciplinārs projekts: “Māksla un estētika pandēmijas laikā”
Projekta termiņš: 2020 - 2021
Latvijas Universitātes Starpnozaru pētniecības centrs sadarbībā ar Jagaiļa Universitāti Krakovā gatavo kopīgu žurnāla “The Polish Journal of Aesthetics” numuru (61) veltītu mākslas, kultūras un estētikas pastāvēšanai globālas krīzes situācijās.
Covid-19 izraisītā ārkārtas situācija ir izmainījusi ikviena dzīvi un nopietni ietekmē ekonomiku un kultūras norises. Kā mainās mākslas formas un funkcijas, kādu lomu ieņem mākslinieks un kādu skatītājs globālas krīzes situācijās? Kā veidojas komunikācija intersubjektīvajā sociālajā telpā, ja estētiskajām un kultūras vērtībām jāatkāpjas no tradicionālām izpausmēm un jāmeklē jaunas pastāvēšanas formas? Par šiem un citiem jautājumiem aicināti izteikties dažādu nozaru zinātnieki. Žurnāls indeksēts citējamības datu bāzēs: DOAJ, EBSCO, ERIH PLUS u.c.
Projekta vadītāji, zinātniskie redaktori:
Dr.phil. Ineta Kivle (Latvijas Universitāte, LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs)
Dr. Dominika Czakon (Jagaiļa Univeritāte Krakovā)
Dr. Natalia Anna Michna (Jagaiļa Universitāte Krakovā)
Vairāk informācijas: The Polish Journal of Aesthetics http://pjaesthetics.uj.edu.pl/
Bibliotēka starpnozaru attīstībai: inovācijas domāšanā un vērtību izpratne
Projekta vadītājs: Dr.phil. Ineta Kivle (LUAB)
Projekts plānots kā pētniecisku, informatīvu un publicistisku pasākumu kopums, kurā Bibliotēkas kultūrvēsturiskais krājums tiek inovatīvi interpretēts konceptuālās izstādēs, diskusijās un konferencēs.
Projekta īstenošana:
- Veicina starpnozaru pētniecības attīstību vairākās formās: konceptuālās izstādēs, diskusijās un konferencēs, zinātniskos pētījumos un publikācijās.
- Attīsta starpnozaru pētniecības metodoloģija, kas izmantojama atmiņas institūciju krājuma pētniecībā un popularizēšanā.
- Krājuma interpretācijās izmanto 21. gadsimta pētnieciskās tendences un komunikācijas veidus, kas vieno kultūrvēsturiskas liecības ar laikmetam atbilstošu vizuālu un māksliniecisku izpildījumu.
- Veic inovatīva, interaktīva, starpnozaru Letonikas pētniecību, iesaistot studentus un LU akadēmisko personālu.
- Integrējas LU akadēmiskajos un zinātniskajos procesos, nodrošina LU studentiem prakses iespējas konceptuālu izstāžu veidošanā, pētniecībā un pasākumu organizēšanā.
Projekta aktivitātes:
- 2017. gada rudens. Bibliotēkas konferenču zāles IKT bāzes atjaunošana un modernizēšana.
- 2017. gada 15. septembris. Starptautiska zinātniska konference Kārļa Egles – 130gadei “... ja Tu vari priecāties par darbu, … tad tā ir Tava paradīze”.
- 2017. gada 29. septembris. Zinātnieku nakts pasākums: diskusija LU Akadēmiskajā bibliotēkā “Inovācijas domāšanā”.
- LU 76. Starptautiskās zinātniskas konferences ietvaros, LU Akadēmiskās bibliotēkas sekcija “Saprašanās māksla”.
Starptautisks projekts „Medienpraktiken der Aufklärung”
Sadarbības partneri: LU VFF, LNB, Tartu, Potsdamas un Bordo universitātes
Projekta vadītāja: Aija Taimiņa
Projekta termiņš: 2016-2019
ES finansējums
Sadarbības projekts - Kalendārs “Polijas atspulgi Latvijā senajās liecībās: No Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma” 2017
Projekta termiņš: 2016
Projekta vadītāja: Dr,h.c.philol. Venta Kocere (LU AB)
Izpildītāji: Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Dr.philol.Aija Taimiņa, Kristīne Plostniece, Valdis Mazulis, Edīte Muižniece (LU AB)
Polijas Republikas vēstniecība Latvijā
Finansētājs: Apdrošināšanas sabiedrība “Balta”
Valsts ilgtermiņa programma Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka “Letonika”: Latvijā svešvalodās izdotās periodikas digitalizācija
Sadarbības partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Projekta vadītājs LUAB: Valdis Mazulis
Projekta termiņš: 2010–2018
Finansētājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Eiropas Reģionālās attīstības fonds
“Dzejnieku Astrīdes Ivaskas (1926–2015) un Ivara Ivaska (1927–1992) arhīva digitalizācija”
Sadarbības partneris: Anita Rožkalne
Projekta vadītājs LUAB: Valdis Mazulis
Projekta termiņš: 2016–2017
Finansētājs: Valsts kultūrkapitāla fonds
Starptautisks projekts “Latvijā izdoto periodisko izdevumu poļu valodā digitalizācija”
Sadarbības partneris: Polijas Nacionālā bibliotēka
Projekta vadītājs LUAB: Valdis Mazulis
Projekta termiņš: 2014–2016
Finansētājs: Polijas kultūras ministrija
Sadarbības projekts - kalendārs “Zviedrija un Latvija cauri gadsimtiem: No Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma” 2021
Projekta termiņš: 2020
Projekta vadītāja: Dr. h.c.philol. Venta Kocere (LU AB)
Izpildītāji: Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Dr.philol. Aija Taimiņa, Kristīne Plostniece, Valdis Mazulis, Inguna Mīlgrāve (LU AB)
Zviedrijas vēstniecība Latvijā
Finansētājs: Zviedrijas vēstniecība Latvijā
Sadarbības projekts “Latvija Granadā un Granada Latvijā”
Projekta termiņš: 2019
Projekta vadītājas: Dr.h.c.philol. Venta Kocere (LU AB), Alla Placinska (LU HZF)
Granadas Universitāte
Latvijas vēstniecība Spānijā
24. oktobrī Granadas Universitātes Modernās māksla centrā “Lamadrasa” Venta Kocere uzstājās ar priekšlasījumu “Granada un Latvija: kultūrvēsturiskie un literārie sakari”, kurā viņa iepazīstināja klātesošos ar Latvijas un Granadas attiecību daudzveidību un dažādiem interesantiem faktiem no kultūras un literārajiem sakariem
25. oktobrī notika Latvijas delegācijas tikšanās ar Granadas Universitātes rektori Pilaru Arandu Ramiresu (Pilar Aranda Ramirez). Granadas Universitāte (dibināta 1531. gadā Spānijas karaļa Kārļa V valdīšanas laikā) ir viena no lielākajām un prestižākajām valsts augstskolām Spānijā, kurā studē vairāk nekā 88 000 studentu un strādā 3641 mācībspēku. Sarunu laikā tika pieminēta Granadas Universitātes un LU sadarbības līguma ietvaros notiekošās studentu apmaiņas jautājumi, iezīmētas sadarbības paplašināšanas iespējas informātikas, ķīmijas un biotehnoloģijas jomā. Granadas Universitāte ir pazīstama Spānijā un pasaulē informācijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta pētniecības jomā, tās zinātniskie institūti un tehnoloģiskais parks sekmē zinātnes un ražošanas mijiedarbību. Vēstniece aicināja pievērst uzmanību baltu valodu pētniecībai un studijām Granadas Universitātē.
Granadas Universitātes bibliotēkai svinīgi tika pasniegts LU Akadēmiskās bibliotēkas sagatavotais Latvijas zinātnisko grāmatu dāvinājums (35 vienības). Dāvinājuma mērķis ir popularizēt zināšanas par Latvijas valsti, vēsturi, kultūru un latviešu valodu. Grāmatas tika sarūpētas sadarbībā ar LU Akadēmisko apgādu un citām Latvijas izdevniecībām un apgādiem. Īpaša dāvana bija LU Akadēmiskajā apgādā 2017. gadā izdotais Andreja Pumpura eposa “Lāčpēsis” latviešu-spāņu bilingvālais izdevums.
Modernās mākslas centrā “Lamadrasa” literāro pasākumu atklāja vēstniece A.Daudze ar ievadrunu, kurā izcēla Latvijas valsts un Latvijas Universitātes simtgadi, kā arī uzsvēra kultūras sakaru kopšanas nozīmi Latvijas un Spānijas attiecību padziļināšanā. Vēstniece uzteica abu universitāšu sadarbību, kas aizsākās 1993. gadā parakstot sadarbības līgumu un izteica vēlējumu, ka nākotnē līdzīgu pasākumu varētu rīkot Latvijas Universitātē Rīgā.
Vizītes laikā Granadas Universitātē, Latvijas delegācija apmeklēja arī Filozofijas un filoloģijas fakultāti, tās bibliotēku un tikās ar Literatūras teorijas un sastatāmās literatūras katedras vadītāju, akadēmiķi un profesoru Antonio Čičarro Čamorro (Antonio Chicharro Chamorro). Vēlāk notika tikšanās ar fakultātes Ārējo sakaru un starptautiskās mobilitātes nodaļas vadītāju Čelo Peresu Okanjo (Chelo Perez Okano). Tikšanās laikā tika pārrunāta abu universitāšu starptautiskā sadarbība un Erasmus mobilitāte, tās attīstības perspektīvas.
Sadarbības projekts “Latvieši Lielbritānijā. Virtuālā izstāde”
Projekta termiņš: 2019 – 2020
Projekta vadītāja: Māra Sprūdža (Latvijas Nacionālais arhīvs)
Projekta izpildītāji: Dr.h.c.philol Venta Kocere , Gunta Jaunmuktāne, Vija France (LU AB)
Latvijas Nacionālais arhīva, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopdarbs.
Izstādes galvenā uzmanība vērsta uz laika posmu no 1947.gada, kad pēc Otrā pasaules kara Lielbritānijā no Vācijas bēgļu nometnēm ieradās vairāki tūkstoši latviešu. Latviešu dzīve Lielbritānijā atspoguļota vairākās izstādes tēmās – ieceļošanas sākums, organizācijas, sabiedriskie īpašumi, sabiedriskā dzīve, kultūra un politiskās aktivitātes -, aptverot laiku līdz pat 90.gadu vidum, kad beidzās pēckara politiskā trimda.
Starptautisks projekts “Literatūrvēsturnieka un valodnieka Kārļa Draviņa publikāciju un nepublicēto darbu digitalizācija”
Sadarbības partneris: Dainis Draviņš
Projekta vadītājs LUAB: Valdis Mazulis
Projekta termiņš: 2015–2016
Finansētājs: Dainis Draviņš (Zviedrija)
Starptautisks projekts “Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde”
Sadarbības partneris: Rīgas Jūgendstila muzejs
Projekta vadītāja: Aija Taimiņa
Projekta termiņš: 2016
Finansētājs: Rīgas Dome
Literatūrzinātnieces Ingrīdas Kiršentāles darbu bibliogrāfijas sastādīšana
(LU pētniecības programmas 2015.-2020. gadam ietvaros)
Projekta vadītāja LUAB: Inguna Mīlgrāve
Projekta termiņš: 2015–2016
Finansētājs: Valsts Kultūrkapitāla fonds
FLPP projekts: “Transformētā humanitāte no individuālā prāta līdz konstruētai racionalitātei: Apgaismības ideju dekonstrukcija hipermodernā laikā”
Projekta vadītāja LU AB: Dr. phil. Ineta Kivle
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs (vad. Dr.phil. Ineta Kivle) sadrabībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu (projekta sadarbības partneris Dr. Inguna Skadiņa) un Latvijas Universitaters Filozofijas un vēstures nodaļu (vad. Dr.phil. Raivis Bičevskis) sagatavoja un iesniedza FLPP konkursam starpdisciplināru projektu “Transformētā humanitāte no individuālā prāta līdz konstruētai racionalitātei: Apgaismības ideju dekonstrukcija hipermodernā laikā”.
Projekta mērķis ir veikt transdisciplināru filozofisku pētījumu un meklēt jaunas teorētiskas pieejas humanitātes izpratnei mūsdienu pasaulē, vienotā kontekstā skatot vācbaltiešu apgaismības idejas (Kants, Herders, Hāmanis) ar apgaismības kritiku (Adorno, Horkheimers) un postmoderno cilvēka izpratni (Liotārs, Bodrijārs, Delēzs, Gvatari). Šīs filozofiskās pieejas tiks analizētas perspektīvā no individualitātes vērtības, kurā individuālais prāts nosaka cilvēka spēju un zināšanu robežas, līdz individualitātes dekonstrukcijai, jaunas humanitātes veidošanai konstruētās racionalitātes laikmetā. Parādot gan individualitātes pašpietiekamības analīzi apgaismības tekstos, gan postmodernitātes dekonstruktīvo pieeju, projekts koncentrējas ne tikai uz jēdzienu (individualitāte, cilvēks un prāts) nozīmju maiņu, bet arī parāda jēdzienu transformācijas procesu kā filozofijai imanenti piemītošu funkciju.
FLPP projekts: “Transformētās vērtības: Viduslaiku manuskripti un Apgaismības idejas fluīdā sabiedrībā”
Projekta vadītāja LU AB: Dr. phil. Ineta Kivle
Ņemot vērā pēdējo gadu desmitu zinātņu nozaru attīstību, idejas un perspektīvas, vērtības darbojas kā vienojošs koncepts, atklājot ideju vēstures, filosofijas, indivīda-sabiedrības un kultūras mantojuma kopīgās norises. Par to liecina centieni izskaidrot mūsdienu fluīdos procesus un to iespējamos attīstības scenārijus, izmantojot vēsturiskajā atmiņā saturētos kultūrvēsturiskos artefaktus, kuri mūsdienu sabiedrībā iegūst jaunas transformatīvas formas. Pētījums parādīs, kā viduslaiku kanonizētais mantojums manuskriptos un apgaismības idejas Eiropas un Baltijas kultūrtelpas tekstos veido references uz mūsdienu fluīdo sabiedrību. Kā pirmavoti tiks izmantoti Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (dibināta 1524. gadā) glabātie vēsturiskie teksti, kas apliecina gan aizmirsto, gan atcerēto un apliecina vērtību transformācijas sabiedrībā. Šāda pieeja ir ne tikai koncepta, fakta vai teksta bet arī procesu un transformācijas pētniecība, kuru komplicētā un dinamiskā būtība, semantiskais noslāņojums un mainība nosaka nepieciešamību atrast vispiemērotāko metožu sinerģiju, kuru lielā mērā iespējams identificēt tikai veicot pašu pētījumu. Pētījums atklāj transformēto vērtību nozīmi indivīda dzīves un mūsdienu sabiedrības procesu norisēs izpratnē.
FLPP projekts: „Ritms fenomenoloģijā un psihosomatikā: cilvēka un sabiedrības veselības starpdisciplinārs pētījums”
Projekta vadītāja LU AB: Dr. phil. Ineta Kivle
Projekts izstrādāts LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centram sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļu un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīniku. Tas atkārtoti (2019. un 2020.) tika iesniegts Latvijas Zinātnes padomes izsludinātajā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā un saņēma starptautisko ekspertu augsto virssliekšņa novērtējumu. FLPP konkursam pieteiktā kopējā projekta pieteikuma summa – 300 000 EUR
Projekts fokusējas uz ritmu kā vienojošu konceptu un metodoloģisku rīku, tādējādi nosakot gan fenomenoloģiskās izpētes tematisko aptvērumu, kas atsakās no dalījuma ķermenis/apziņa un cilvēku uzlūko kā apziņas-ķermeņa vienību, gan psihosomatisko pētniecību, kas cilvēka fizisko veselību saista ar emocionālo stāvokli un psihiskās izpausmes - ar ķermeņa veselību. Lai sasniegtu šo mērķi, projektā ir izvirzīti noteikti savstarpēji saistīti uzdevumi, kas aptver mijiedarbībā esošu fenomenu un procesu loku: apziņas-ķermeņa ritma struktūras dinamika un modifikācijas, tās elementi un izpausmes; ritma vardarbīgās izpausmes un destruktuējošās funkcijas un sekas - ritma laušana; ritma dziedinošā funkcija – noteiktu psihes, emociju, apziņas un ķermeņa ritmu ietekme uz cilvēka un sabiedrības salutoģenēzi. Līdz ar starpdisciplināru ritma un sabiedrības veselības izpēti katra pētījumā iekļautā zinātņu nozare gūs rezultātus gan metodoloģijas pilnveidē, gan valodas korpusa attīstībā, gan attīstības perspektīvā, un veicinās zinātņu savstarpējo, komplekso problēmu risinājumu.
Projekta pieteikuma pilns teksts pieejams angliski šeit
Eiropas Savienības finanšu instrumenta projekts: „Kultūras mantojums kustībā: kustamā kultūras mantojuma recepcija un uztvere es un mēs perspektīvā”
Projekta vadītājs:
LU VFF: Dr. phil. Andris Levāns
LU AB: Dr.phil. Ineta Kivle
Eiropas Savienības programmas “Kultūras mantojums, identitāte un perspektīvas” ietvaros Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte un Akadēmiskā bibliotēka sadarbībā ar partneriem Bulgārijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izstrādāja projekta pieteikumu "CoRale" jeb “Kultūras mantojums kustībā: kustamā kultūras mantojuma recepcija un uztvere es un mēs perspektīvā”. Eiropas Komisijas konkursam pieteiktā kopējā projekta pieteikuma summa - 674 881 EUR, kur LU Vēstures un filozofijas fakultātes un LU Akadēmiskās bibliotēkas aktivitātes īstenojamas 299 992 EUR apmērā.
Projekta “CoRale” mērķis ir radīt jaunu jēdziena “kustamais kultūras mantojums” izpratni un paplašināt to, ietverot materiālos aspektus un sociālās nozīmes, ko piedēvē kultūras mantojumam. Ar padziļinātas izpētes, socioloģisko aptauju, likumdošanas un multidisciplināras datu analīzes un digitālas izstādes palīdzību projekta gaitā iecerēts pilnveidot kustamā kultūras mantojuma izpratni, tā noteikšanu un aizsardzību Eiropas kontekstā. Projektā paredzēta autentiskā kustamā kultūras mantojuma pētniecība, kurā viens no izpētes segmentiem ir LU Akadēmiskās bibliotēkas kultūrvēsturiskā krājuma daļa: rokrakstu jeb manuskriptu grupa, kas veidojusies sociāli vēsturisko procesu ceļā vēlajos viduslaikos un agrajos jaunajos laikos.