Akadēmiskais centrs
2018.gada 1. martā Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro un sociālo zinātņu centra konferenču zālē Kalpaka bulvārī 4 notika LU 76. starptautiskās zinātniskās konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija. To organizēja LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa sadarbībā ar LU Bibliotēku.
Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija bija organizēta divās apakšsekcijās, kuras vadīja LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča un SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja, docente Dr.philol. Daina Pakalna. Kopumā sekcijas laikā nolasīti 13 referāti un ziņojumi.
Sekcijas pirmie četri ziņojumi bija veltīti LU Bibliotēkas sniegto pakalpojumu analīzei.
LU Bibliotēkas Lietotāju apkalpošanas departamenta vadītāja Aldona Volkova ziņojumā “LU Bibliotēkas pieredze informācijpratības veicināšanā” uzsvēra, ka viens no Bibliotēkas pienākumiem ir veicināt lietotāju informācijpratības attīstību. To iespējams panākt gan nodrošinot LU Bibliotēkas speciālistu konsultācijas un apmācības atbilstoši mērķauditorijas vajadzībām, gan arī paaugstinot LU Bibliotēkas darbinieku pedagoģisko kompetenci. Atbilstoši statistikas datiem 2017. gadā vairāk nekā 3,5 tūkst. lietotāji apmeklējuši 253 LU Bibliotēkas vadītās informācijpratības nodarbības.
LU Bibliotēkas Lietotāju apkalpošanas departamenta galvenā bibliotekāre Ilona Vēliņa- Švilpe iepazīstināja ar LU Bibliotēkas rīkotās fokusgrupu diskusijas "LU Bibliotēkas atbalsts studiju informacionālajā nodrošinājumā” rezultātiem. Fokusgrupu diskusijas bija noslēdzošais posms LU Bibliotēkas apjomīgajam pētījumam "Studiju programmu informacionālais nodrošinājums LU Bibliotēkā", kurās piedalījās gan akadēmiskais personāls, gan studentu pārstāvji no trīs galvenajām zinātņu nozarēm. Abu diskusiju laikā klātesošie meklēja optimālākos risinājumus dažādiem ar studiju programmu nodrošināšanu saistītiem jautājumiem, t.sk. kā panākt, lai studiju kursos tiktu izmantota jaunākā, aktuālākā mācību literatūra un tā būtu pieejama LU Bibliotēkas krājumā. Diskusiju gaitā atklājās gan problēmsituācijas, gan arī tika apkopoti ieteikumi situācijas uzlabošanai.
Savukārt LU Bibliotēkas Lietotāju apkalpošanas departamenta bibliotekāre Asnāte Pūcēna, raksturojot LU Bibliotēkas lietotāju paradumus Dabaszinātņu bibliotēkā laikā no plkst. 18.00 līdz 8.00, uzsvēra, ka minēto bibliotēku studenti izmanto kā studiju vietu, izmantojot iepriekš Bibliotēkā izņemtas grāmatas un savus materiālus. Vienlaikus lietotāji ir pateicīgi par iespēju izmantot bibliotēku 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.
LU Bibliotēkas Lietotāju apkalpošanas departamenta bibliotekāra Emīla Mārtiņa Riekstiņa pētījuma “LU Bibliotēkas pakalpojumi - ārvalstu studentu redzējums” rezultāti liecina, ka LU Bibliotēka ir izvēlējusies pareizo stratēģiju demokrātiskas vides veidošanā un attīstībā. Vienlaikus LU Bibliotēkai ir jāstiprina sadarbība ar apmaiņas studiju koordinatoriem, lai detalizētāk informētu par Bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem.
SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas lektore Dr.phil. Sandra Cīrule iepazīstināja ar bibliotekāra darba īpatnībām nelielā kopienā, norādot, ka darbu nelielās apdzīvotās vietās ietekmē vietējie apstākļi. Lektores veiktās nelielās aptaujas (aptaujātas četru novadu bibliotēkas) rezultāti liecina, ka bibliotekāra darbs kopienā ir ļoti personisks, kurā nav iespējams formāli veikt savus pienākumus, jo individuāli jāstrādā ar katru konkrētu cilvēku. Būtiskākie bibliotekāra darba atslēgvārdi - uzklausi, iedziļinies, izproti, iesaisties, sadarbojies, palīdzi.
Attiecīgi SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas asociētā profesore Baiba Holma informēja par galvenajiem izaicinājumiem ikdienas informācijpratības apguvē, meklējot atbildes uz jautājumiem par to, kā mūsdienu tehnoloģijas var palīdzēt atvieglot ikdienas dzīvi. B.Holma uzsvēra, ka šobrīd informācijpratības apguvē galvenais akcents ir uz digitālo pratību.
Pirmās apakšsekcijas noslēgumā SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja, docente Dr.philol. Daina Pakalna iepazīstināja ar Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā aizstāvētajiem studentu pētnieciskajiem darbiem. Kopumā laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam aizstāvēti 89 noslēguma darbi, kuriem ir ļoti plašs tematiskais aptvērums. Analīze liecina, ka uzlabojies studentu teorētisko zināšanu līmenis, izmantotas dažādas pētniecības metodes.
Otrā apakšsekcija iesākās ar bijušās SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas studentes Santas Lozdas referātu “Patentu informācijas lietotājprasme”, kas tapis, balstoties uz 2017. gadā aizstāvētā maģistra darba pamata. Kopumā patentu informācija ir nozīmīgs resurss pētniekiem, izgudrotājiem, uzņēmējiem, jo palīdz izvērtēt sava izgudrojuma patentspēju, atrast sadarbības partnerus un apzināt konkurentus. Lai veicinātu interesentu lietotājprasmi patentu informācijas jautājumos, Latvijā pakāpeniski attīstās patentu informācijas tīkls, plānots izveidot plašākas apmācību programmas, pielāgojot tās dažādām mērķauditorijām.
Savukārt pašreizējā SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas maģistra studiju programmas studente Rita Kurele savā ziņojumā iepazīstināja ar bakalaura darba ietvaros veikto pētījumu par daiļliteratūras lasīšanu drukātā un elektroniskā formātā. Saskaņā ar to, lietotāji vienlīdz labi uztver gan drukāto, gan elektronisko saturu, nav arī būtiskas atšķirības lasīšanas ilgumā. Vienlaikus respondenti pozitīvi vērtē drukāto grāmatu, uztverot to kā vērtību.
Pievēršoties vēsturiskiem pētījumiem, profesors Viesturs Zanders klātesošos iepazīstināja ar “Latvju enciklopēdijas” (1950-1962): tapšanu un atbalsīm. V.Zanders uzsvēra, ka minētais izdevums ir pirmā reģionālā enciklopēdija, kas trīs sējumos publicēta ārpus Latvijas un kurai ir sava vieta uzziņu literatūras klāstā.
Savukārt otrās apakšsekcijas beidzamie trīs ziņojumi bija veltīti LU profesora Jēkaba Lautenbaha atstātajam mantojumam.
LU Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs, Dr.philol. Ojārs Lāms iepazīstināja ar Jēkabu Lautenbahu un akadēmiskās latvistikas sākotni, atzīstot, ka J.Lautenbahs bija viens no pirmajiem profesoriem LU humanitārajā jomā. J.Lautenbahs bijis pazīstams arī kā dzejnieks, literatūrzinātnieks un folklorists.
Analizējot J. Lautenbaha atstāto mantojumu, LU Bibliotēkas Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta eksperte Ilga Mantiniece iepazīstināja ar LU Bibliotēkas krājumā esošiem Jēkaba Lautenbaha manuskriptiem. Kopumā LU Bibliotēka 1929. gadā dāvinājumā saņēma 433 J. Lautenbaha grāmatu kolekcijas sējumus un vairāk kā 200 vienību manuskriptu - lekciju materiālus, akadēmisko un polemisko rakstu manuskriptus, personīgos dokumentus, arī atsevišķus priekšmetus.
Apzinot LU Bibliotēkas krājumā esošo Jēkaba Lautenbaha kolekciju, kontstatēts, ka J. Lautenbaham dāvinātajās grāmatās ir dažādi tolaik sabiedrībā zināmu rakstnieku un dzejnieku (A. Lerha-Puškaiša, Pavasaru Jāņa, Jēkaba Jančevska, Vensku Edvarta) un citu latviešu personību veltījuma ieraksti. Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta eksperte Vēsma Klūga pētīja šos ierakstus, jo tie bieži vien var sniegt jaunus faktus par konkrētas personas personiskajām un formālajām attiecībām. Vienkopus savākti ieraksti par noteiktu laika posmu ir nozīmīgs laikmeta vēstures, literārās un sadzīves kultūras aspektu izpētes avots, tiem ir kultūrvēsturiska nozīme.
Apakšsekcijas noslēgumā LU Bibliotēkas eksperte Vēsma Klūga atklāja LU Bibliotēkas izstādi “LU profesora Jēkaba Lautenbaha mantojums”. Izstādi LU Bibliotēka organizēja sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju.