Akadēmiskais centrs
2017. gada 10. martā Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) tika atklāta Reformācijas 500 gadu jubilejai veltīta izstāde “Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16. gadsimta pirmavotos no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma”.
Izstādes “Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16.gadsimta pirmavotos no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma” autore ir LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Dr. philol. Aija Taimiņa.
Rokraksti, grāmatas, gravīras apliecina LU Akadēmisko bibliotēku kā unikālu Eiropas mēroga kultūrvēsturisku vērtību krātuvi. Šeit ir teksti, kas radīja un veidoja Reformāciju un kas pārdzīvoja Reformāciju. LU Akadēmiskajai bibliotēkai Reformācijas gads ir īpaši nozīmīgs. Bibliotēku, tolaik ar nosaukumu “Bibliotheca Rigensis”, dibināja 1524. gadā pēc Mārtiņa Lutera ierosmes. Bibliotēkas krājumā nonāca unikāli kultūrvēsturiski dokumenti un vēsturiskās liecības, kas apliecināja Rīgas piederību kopīgai Eiropas kultūras telpai.
Vācijas un Livonijas pirmo reformatoru darbi, Mārtiņa Lutera uzsaukumu jeb polemisko darbu pirmizdevumu kolekcija LU Akadēmiskajā bibliotēkā ir iespaidīga - vairāk nekā 40 nosaukumi, kuru vidū agrīnie (1517 - 1518) M. Lutera darbu izdevumi. Izstādē skatāmi sensacionālie un ietekmīgie M. Lutera sacerējumi: “Par atlaidēm un žēlastību” (1518), “Par kristīga cilvēka brīvību” (1520), “Pāvests ēzelis un mūks teļš” (1523), “Par baznīcām un konciliem” (1534), “Par laulību” (1525), turku un ebreju jautājumiem veltītie M. Lutera sacerējumi, virkne sprediķu. Izstādē ir apskatāmi darbi, kuros pausta Lutera kritika par katoļu baznīcu greznību, viņa sprediķi par izglītības, skolu un laicīgās varas jautājumiem. Īpaša uzmanība tiek atvēlēta Livonijai adresētajiem Lutera darbiem (1524-1525).
Līdzās M. Lutera darbiem, ir iespēja iepazīties ar M. Lutera drauga un līdzgaitnieka Filipa Melanhtona devumu, kas veido evaņģēliskās teoloģijas pamatus (Corpus doctrinae; Loci communes). Eksponētie M. Lutera un F. Melanhtona rokraksti vērtējami kā kultūrvēsturiskas relikvijas, kas apliecina Reformācijas recepciju Livonijas un Vācijas vēsturē, atklājot vērtīgāko avotu – hroniku un aprakstu repertuāru. Izstādes tematiskais un konceptuālais aptvērums ļauj iepazīt arī Reformāciju citviet Eiropā. Tam piemērs ir Šveices reformatoru Teodora Bezas un Ulriha Cvingli darbu pirmizdevumi.
Livonijas reformācijai svarīgs ir Lutera līdzgaitnieku Johana Bugenhāgena, Johana Brīsmana devums, tāpat radikālo strāvojumu pārstāvja Melhiora Hofmaņa ietekme. Izstādē īpaši izcelts ir viens no Reformācijas aizsācējiem Rīgā – Andreass Knopke, “kurš pirmais Evaņģēlija gaismu Livonijas pusē izplatīja” un viņa līdzgaitnieks Silvestrs Tegetmeijers. Rīgas virsmācītājs Pauls Oderborns 1591. gadā tēlainā līdzībā izteicies: “Nelaiķis Andreasa Knopkes kungs, šādi sākdams, ir iesējis Rīgā un Livonijā Svētā Evaņģēlija sinepju graudiņu. Un to ir aplējis viņa Apollo un uzticamais palīgs Silvestrs Tegetmeijera kungs, kas Hamburgā dzimis, un no turienes atnācis uz Rīgu. Un dārznieks Jēzus licis tam pieņemties un ļāvis ieaugt”. Izstādē ir skatāmi trīs dažādi Knopkes “Komentāru Pāvila vēstulei romiešiem “ izdevumi (1524–1525), tāpat arī grāmatas ar garu un sarežģītu biogrāfiju, kurās autogrāfi un ieraksti liecina par piederību 16. gadsimta rīdziniekiem – pirmajiem Rīgas luterāņu mācītājiem un evaņģēliskās rātes pārstāvjiem.
Izstādē eksponētais unikālais dokumentu un rokrakstu kopojums, kas atrasts Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa lodē, 136 metru augstumā, datējams ar laika posmu no 1491. līdz 1578. gadam. Rīgas literāta Burharda Valdisa māceklis, alvas kalējs Ciriaks Klints uz pergamenta lapas kaligrāfiski uzrakstīja Livonijas un Rīgas Reformācijas vēsturi, izgatavoja greznu alvas lādīti, kurus ievietoja torņa bumbā. Minētās vēsturiskās liecības tur glabājās līdz pat 18. gadsimtas vidum. Pēc 200 gadiem šajā izstādē uz brīdi satiksies dokumenti no LU Akadēmiskās bibliotēkas krājuma un lādīte no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas.
Izstādes atklāšanā ar uzrunām klātesošos sveica Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, Rīgas Sv. Pētera baznīcas draudzes mācītājs Atis Vaickovskis, LU asociētā profesore Aīda Krūze, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs akadēmiķis Tālavs Jundzis, Jelgavas bīskaps Jānis Sičevskis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktors Uldis Zariņš.