Donations

Rakstā ietverta informācija par visiem LU mācībspēku dāvinājumiem Centrālajai bibliotēkai, kas atrodami inventāra grāmatās. Sniegts īss ieskats par katru dāvinātāju un viņa dāvinājumu, kurš papildināts ar ilustratīviem materiāliem.

Latvijas Universitātes (LU) dibināšanai un darbības sākumposmam bija būtiska loma Latvijas zinātniskās domas veidošanā un attīstībā. Šajā pārskatā sniegta informācija par nozīmīgākajiem LU mācībspēku dāvinājumiem LU Centrālajai bibliotēkai 1920.-1940. gados. Dāvinājumu nozīmīgumu nosaka LU pastāvēšanas pirmie gadi jaunajā Latvijas Republikā: “Jaunā augstskola pulcināja latviešu izcelsmes mācībspēkus [..]. LU darbā tika pieaicināti arī daudzi nelatvieši, [..], taču lielākais guvums bija latviešu zinātnieku plejādes izaudzināšana vai piesaistīšana” (Prof. Jānis Stradiņš) [21].

LU mācībspēki dāvināja bibliotēkai, gan pašu sarakstītās grāmatas, piemēram, Pēteris Zālīte, Alfrēds Vītols, Roberts Krimbergs, Teodors Celms, Jānis Alberts Jansons, Ferdinands Neureiters, gan grāmatas no privātajām kolekcijām, piemēram, Jānis Asars, Karls Blachers, Kārlis Zalts.

Apjoma ziņā izceļas J. Asara dāvinājums – 472 dažāda satura izdevumi.

Dažās grāmatās ir autoru dāvinājuma ieraksti un personīgo bibliotēku zīmogi, kas šiem izdevumiem piešķir īpašu vērtību.

Pēteris Zālīte (1864-1939) – filozofs, publicists, LU filozofijas profesors, Latviešu Nacionālās Padomes loceklis (1917), 4. Saeimas deputāts (1930-1934), Latvijas Kanta biedrības priekšsēdētājs. Centrālajai bibliotēkai Pēteris Zālīte uzdāvināja šādas savas grāmatas:

• Vācu varas pastari Latvijā : kritisks-vēsturisks Latvijas neatkarības cīņu, Golca kara gājiena, Bermonta avanturas, niedrisma un vācu Latvijas kolonizacijas tieksmu apskats. Rīga : Raņķis, 1925. Grāmatā ir autora ieraksts par dāvinājumu. Šai grāmatai uz titullapas parādās divi dažādi bibliotēkas inventāra numuri. Tas nozīmē, ka šī grāmata kā Padomju laikā “neatļauta grāmata” bija izņemta no krājuma, un tai tika piešķirts bibliotēkas slēgtā fonda numurs.
• P. Zālītes Frensis Bekons, viņa dzīve un filozofija, sakarā ar grieķu filozofiju, viduslaiku sholastiku un renesansi. Rīga, 1926.

“Vērtējot P. Zālītes filosofisko darbību kopumā [..], man vēlreiz gribētos lietot terminu – filosofiskā propedeitika. Nule intelektuālo pilngadību praktizēt uzsākušas tautas ievads, ievadījums filosofijas vēsturē. Grubuļains, nelīdzens, kāds droši vien jaunības maksimālismā teiks, bet man kā vienam no Latvijas filosofisko ideju vēstures pētniekiem gribas teikt, ka negatīvs rezultāts zinātnē arī ir rezultāts. Tas norāda strupceļu, izliek brīdinājuma zīmi, un nekur taču nav teikts, ka mums ir jāmācās vienīgi no citu tautu domātāju kļūdām!” (LU asoc. profesore Aija Priedīte) [18].

Jānis Asars (1895-1978) – inženieris, radiotehnikas speciālists, LU ārkārtas profesors. Piedalījās Latvijas radiotelegrāfa tīkla veidošanā. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. 1935.-1936. gados Jānis Asars Centrālajai bibliotēkai uzdāvināja 472 grāmatu eksemplārus. Tas ir lielākais izvēlētā perioda LU pasniedzēja dāvinājums. Katram eksemplāram ir zīmogs “Ing. J. Asars”. Izdevumi pārsvarā ir vācu valodā, bet ir arī latviešu, krievu un franču valodās. Saturiski dāvinājums ir ļoti daudzveidīgs – medicīna, psiholoģija, eksaktās nozares, daiļliteratūra. Dāvinājuma klāstā īpaši izceļas 1839. gada izdevums latviešu valodā – Dziesmu un lūgšanu grāmata uz visiem laikiem un visām vajadzībām tiem mīļiem latviešiem par labu rakstos iespiesta. Jelgavā : Jānis Wridriks Steffenhagens un dēls, 1839.

Starp J. Asara uzdāvinātajām grāmatām ir daudzi Krievijas fiziķa un radiotehniķa Vladimira Ļebedinska privātās bibliotēkas izdevumi, ko apliecina grāmatu autoru veltījuma ieraksti (Vladimirs Ļebedinskis – Rīgas Politehniskā institūta profesors 1913. -1919. gados).

“Sākoties Pirmajam pasaules karam, J. Asars 1915. gadā iestājās Harkovas Aleksandra karaskolā, pēc kuras beigšanas 1916. gadā tika komandēts uz Virsnieku radio skolu, kuru beidza 1918. gadā. J. Asars piedalījās Latvijas brīvības cīņās kapteiņa dienesta pakāpē un bija armijas radiotelegrāfa priekšnieks. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā septembrī J. Asars ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur līdz 1966. gadam strādāja radio un televīzijas aparātu ražotnes laboratorijā” (Wikipedia) [9].

Karls Blachers (1867-1939) – ķīmiķis, LU profesors. Izstrādājis degošo izrakteņu klasifikāciju, uzlabojis kurtuvju ekspluatāciju, veicis siltumtehnisko procesu klasifikāciju. 1938. gadā K. Blahers tika apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Karls Balcers 1938. gadā uzdāvināja Centrālajai Bibliotēkai četras grāmatas:

• Божерянов, И. Историческiй очеркъ русскаго книгопечатнаго дѣла. С.-Петербургъ : Товарищество Общественная польза, 1895.
• Фегезак, А. Метеорологическiя наблюденiя опытной станцiи Балтiйскаго общества для поощренiя культуры болотъ Тома : съ 1-го ноября 1912-го года по 31-е октября 1913-го года. Юрьевъ : Типо-литографiя Г. Лаакманъ, 1914.
• Верховской, А. Отчетъ завѣдывающаго работами о результатахъ его наблюденій при изученіи желѣзныхъ дорогъ Западной Европы съ предложеніемъ возможнаго переустройства Рижскаго желѣзнодорожнаго узла. Рига : тип., фото-цинкографія и фототипія Г. Гемпель и Ко, 1903.
• Позднеев, А. Ламайские кумиры или статуи божеств. Санкт-Петербург: тип. В. Безобразова и К°, [1896].

“Ķīmijas tehnoloģijas metodikā ievērības cienīgi prof. K. Blachera darbi, kas iesākti 1897. g., bet noslēdzās jau Latvijas Universitātē ar technoloģiski pedagoģiskā ziņā ievērojamām monografijām par laboratorijas prakses piemērošanu siltumtechnikas studijām. Par klasisku rokas grāmatu uzskatāma arī K. Blachera monogrāfija par ūdeni tvaika- un siltumtechnikā” (Prof. J. Auškāps) [3].

Jānis Alberts Jansons (1892-1971) – folklorists, literatūrzinātnieks, LU profesors. Jānis Alberts Jansons 1934. gadā Centrālajai bibliotēkai uzdāvināja savu disertāciju “Die lettische Maskenumzuege” (Latviešu masku gājieni). Ar šo darbu viņš ieguva zinātnisko doktora grādu Ķelnes universitātē. Bibliotēka no autora saņēma arī monogrāfiju “Literatūras zinātne. Rīga, 1934”, kurā aplūkotas literatūrzinātnes nozares un palīgnozares, kā arī pētniecības metodes. Abās grāmatās ir autora dāvinājuma ieraksts.

“Ja [..] īsi rezumējam J. A. Jansona veikumu, tad jāatzīst, ka viņš: zinātniski asi formulēja latviešu literatūras teorijas, kritikas un literatūras vēstures uzdevumus un metodoloģiju; parādīja latviešu literatūras vēstures periodizācijas grūtības, līdz ar to mudinādams citus pētītājus šo jautājumu risināt tālāk; nosprauda stila vēsturi kā literatūrvēstures pētīšanas augstāko uzdevumu; aicināja tautas dzeju, tāpat kā visu periodu rakstu dzeju, iesaistīt vēsturiskās attīstības kopsakarā” (Literatūrkritiķis Jānis Andrups) [19].

Alfrēds Vītols (1878-1945) – hidromehānikas speciālists, Latvijā pirmais inženierzinātņu doktors, LU profesors, LU prorektors (1936-1940). Piedalījies universitātes inženieru fakultātes dibināšanā. Izvirzījis un pamatojis jaunas atziņas hidrodinamikā. 1931. gadā Vītols apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. AS Latvenergo un Latvijas Zinātņu akadēmija dibinājusi Gada balvu par labākajiem zinātniskajiem pētījumiem enerģētikā, un galvenajai balvai dots profesora Alfrēda Vītola vārds. 1926. gadā Alfrēds Vītols uzdāvināja Centrālajai bibliotēkai šādas savas grāmatas:

• Quelques remarques sur l'infiltration des aux superficielles. Rīga, 1926.
• Calcul Cinematique des canaux de flottage. Rīga, 1926. Grāmatā ir autora ieraksts par dāvinājumu – “Universitātes Centrālai bibliotēkai no autora”.

Par prof. A. Vītola iecerētās jaunās, vispārinātās hidraulikas pamatprincipiem prof. J. Stradiņš raksta: “[..] diemžēl līdz Otrā pasaules kara sākumam un savai negaidītai bojāejai Upsalā 1945. gadā A. Vītols nepaguva šos pētījumus un to galvenos rezultātus pilnā mērā darīt pieejamus pasaules speciālistu aprindām. Tas būtu varējis kļūt par vienu no izcilākajiem Latvijas Republikas zinātnes sasniegumiem” [12].

Teodors Celms (1893-1989) – ievērojamākais latviešu filozofs, esejists, LU profesors.Fenomenoloģijas virziena aizsācējs un attīstītājs Latvijā. 1935. gadā Teodors Celms Centrālajai bibliotēkai uzdāvināja piecas grāmatas, no kurām četras ir viņa paša darbi:

• Celms, T. El Idealismo fenomenológico de Husserl. Madrid : Revista de Occidente, 1931 (tulkojums no vācu valodas grāmatas “Der phänomenologische Idealismus Husserls”).
• Celms, T. Vom Wesen der Philosophie : eine Reflexion ueber die Eigenart der philosophischen Erkenntnis. Regensburg : Habbel, 1930.
• Celms. T. Lebensumgebung und Lebensprojektion (raksta atsevišķs nospiedums).
• Augstkalns, Alvils. Pirmie latviešu teksti un grāmatas. Rīga : Literatura, 1935 (raksta atsevišķs nospiedums).
• Celms. T. Tagadnes problēmas. Rīga : Valters un Rapa, 1934.

“Eiropas fenomenoloģijas vēstures grāmatās kā T. Celma lielākais nopelns tiek minēts tas, ka viņš pirmais Huserla fenomenoloģijas agrīnajā mācībā (kas tiecās būt stingra zinātne) ir saskatījis vēsturisma un dzīves pasaules motīvus, kas atklājās kā spēcīgs domas impulss Huserla mācības vēlākajā posmā” (LU prof., Dr. Phil. Maija Kūle) [13].

“Teodors Celms was our best philosopher, ” Kule explains. “He has had a lasting impact on Latvian philosophy and our students continue to study him” [16].

Ferdinands Neureiters (1893-1946) – patologs, tiesu medicīnas speciālists, LU Medicīnas fakultātes (1923-1937) docētājs. Izstrādājis īpašu kriminālbioloģisku izmeklēšanas shēmu, kas tajā laikā saukta par Beļģijas-Latvijas shēmu. F. Neureiters uzdāvināja bibliotēkai šādas savas grāmatas:

• Norādījumi par tiesas resp. policijas obdukcijām. Rīga : Latvijas Universitātes Stud. Pad. Grāmatnīcas apgāds, 1925.
• Die Geschichte der Rigali Stadt-Zuchthauses : (1679 - 1789). Riga : Plates, 1934.

“Ar Ferdinandu Neireiteru Latvijas medicīna ieguva ne tikai izcilu zinātnieku, tiesu medicīnas skolas pamatlicēju Latvijā, bet arī spožu kultūras personību, kas daudz darījusi latviešu kultūras atpazīstamībai pasaulē” (Rita Grāvere, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste) [7].

Roberts Krimbergs (1874-1941) – fiziologs, bioķīmiķis, LU profesors, LU Medicīnas fakultātes pirmais vēlētais dekāns. 1905. gadā Roberts Krimbergs izolējis karnitīnu, mūsdienu bioķīmijai ļoti nozīmīgu vielu, un noskaidrojis tā struktūrformulu. Roberts Krimbergs 1926. gadā dāvināja Centrālajai bibliotēkai šādas savas grāmatas:

• Par vairoga dziedzera aktīvo vielu un viņas iedarbības veidu.
• Weitere Untersuchungen über den Einfluss der sogenannten Carnosinfraktion des Fleischextraktes auf die Sekretion der Magendrüsen. Berlin: Springer, 1926.
• Über den Einfluss des Carnosins auf die Sekretionsarbeit der Magendrüsen. Berlin: Springer, 1926.
• Einsicheres Verfahren zur Anlegung der Oesophagusfistel. 1926.

“L-karnitīns pirmo reizi tika izdalīts no muskuļaudu ekstraktiem 1905. gadā. Īpaši jāatzīmē, ka to paveica latviešu fiziologs un bioķīmiķis profesors Roberts Krimbergs”

(M. Dambrova, E. Liepiņš, J. Kūka, R. Medne) [5].

Kārlis Zalts (1885-1953) – matemātiķis, mehāniķis, folkloras pētnieks. Vadījis seminārus augstākajā matemātikā LU Inženierzinātņu fakultātē. 1940. gadā Kārlis Zalts uzdāvināja LU Bibliotēkai 65 grāmatas. Tajās ir viņa privātais zīmogs un arī īpaši izveidots dāvinājuma zīmogs ar tekstu “Docenta K. Zalta dāvinājums Latvijas Universitātei”.

“Zalts had many publications during the 1920's and 1930's not only in mathematics but also in folklore, education, and philosophy, and he was also actively involved in the writing of the Latvian Encyclopedia. In the Soviet time all those sources were on a list of literature not accessible to the general public, except with special permission. Because of this, Zalts became an “unwelcome person” which meant that he could not publish the results of his research, attend scientific conferences, nor be promoted, even though he was allowed to continue to lecture at the University of Latvia” (Daina Taimina, Cornell University with writing input by Ingrida Henina, University of Latvia) [22].

2015. gada vasarā Latvijas Universitātes Bibliotēkas (LU) īpašumā nonāca filozofijas zinātņu doktora un LU mācībspēka Viļņa Zariņa (1930-2014) dzimtas dāvinājums: V. Zariņa darbu manuskripti, vēstules, fotogrāfijas u.c. dokumenti. Saņemtais mantojums tika apstrādāts, lai darītu to pieejamu plašai sabiedrībai.

V. Zariņš dzimis 1930. gada 24. maijā Jūrmalas pilsētā. No 1949. līdz 1953. gadam studē Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Vēstures fakultātē, iegūstot vidusskolas vēstures skolotāja kvalifikāciju. Pēc institūta beigšanas Vilni Zariņu norīko darbā uz Neretu par rajona izglītības nodaļas vadītāju un vēstures skolotāju. 1958. gada otrajā pusē Vilnis Zariņš sāk strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Arheoloģijas sektorā, tā paša gada decembrī pāriet darbā Partijas vēstures institūtā.

Laikā no 1964. līdz 1967. gadam V. Zariņš mācās aspirantūrā filozofijas vēstures specialitātē Latvijas Universitātē (LU). Pēc aspirantūras beigšanas līdz 1985. gadam LU kā pilnas slodzes pasniedzējs lasa lekcijas filozofijas vēsturē un kultūras vēsturē, pēc tam šos kursus līdz 1992. gadam lasa kā stundu pasniedzējs. Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūtā kā pētnieks strādā no 1985. gada. 1971. gadā V. Zariņš aizstāv zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu “Vācu imperiālisma austrumu ekspansijas ideoloģija fašisma periodā un tās izpausmes Latvijā”, kas 1992. gadā nostrificēta kā filozofijas doktora grāds.

V. Zariņš piedalījies Latvijas neatkarības atjaunošanā, Valsts un Rīgas kultūras un politiskajā dzīvē. Viņš bija Latvijas Tautas frontes dalībnieks, Rīgas domes deputāts, Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas loceklis, Rīgas Latviešu biedrības padomes loceklis, kā arī Latvijas Gētes biedrības biedrs. Vilnis Zariņš bija arī Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis. Viņš ir Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks - 1995. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru un apbalvots arī ar Barikāžu piemiņas zīmi. Paralēli pasniedzēja pienākumiem V. Zariņš darbojies rakstniecībā - viņš strādājis publicistikā, tulkojis, rakstījis un rediģējis zinātniskos tekstus. Publicistikā V. Zariņš aplūko sabiedrībai svarīgus jautājumus par valsts brīvību un demokrātiju, kultūru, valodu, izglītību un audzināšanu, reliģiju.

V.  Zariņš latviski tulkojis filozofijas klasiķu darbus galvenokārt no franču valodas, bet zinātniskajā darbā prasmīgi izmantojis arī vācu, angļu un krievu valodas zināšanas. Savus tulkojumus papildinājis ar tulkotāja priekšvārdiem un zinātniskajām piezīmēm. Kopumā izdošanai latviešu valodā V. Zariņš sagatavojis vai piedalījies izdevuma sagatavošanā ap 25 pagātnes filozofu Laodzi, Platona, Aristoteļa, Roterdamas Erasma, Mišela de Monteņa, Frānsisa Bēkona, Renē Dekarta, Benedikta Spinozas, Fransuā de Larošfuko, Džordža Bērklija, Šarla Luija de Moteskjē, Voltēra, Denī Didro, Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa un citu autoru darbus. 2006. gadā par mūža ieguldījumu filozofijas attīstībā Latvijā, tulkojumiem un klasisko darbu sērijas “Avots” iedibināšanu apbalvots ar Lielo Fēliksa balvu.

V. Zariņš miris 2014. gada 30. janvārī, apglabāts Asaru kapos.

Dāvinājuma raksturojums

2015. gada vasarā LU Bibliotēka no filozofijas zinātņu doktora un LU mācībspēka Viļņa Zariņa ģimenes saņēma dāvinājumu: V. Zariņa personīgos dokumentus, oriģināldarbu un tulkojumu manuskriptus, vēstules un fotogrāfijas.

Starp personīgajiem dokumentiem ir V. Zariņa Dzimšanas apliecība, Kristību apliecība, Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Studenta apliecība, Karaklausības apliecība, Latvijas Tautas frontes (LTF) biedra karte Nr. 6 ar fotogrāfiju, Rīgas Domes deputāta apliecība ar fotogrāfiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) 1992. gada 30. oktobrī izsniegtais Doktora diploms par iegūto filozofijas doktora zinātnisko grādu (Dr. phil.), LZA Korespondētājlocekļa (no 1992. gada 9. janvāra) diploms, Pensijas apliecība, izdota 1991. gada 18. decembrī un dažādu biedrību biedra kartes.

Dāvinājumā ietilpst arī V. Zariņa izglītības dokumentu oriģināli: pamatskolas liecības,  Bulduru dārzkopības tehnikuma liecības, Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. nepilnās vidusskolas beigšanas apliecība un Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Diploms ar izcilību.

V. Zariņš ir saglabājis ar roku rakstītās, parasti ar ziltu tintes spalvu, eksāmenu biļetes kultūras vēsturē un filozofijas vēsturē. Starp dokumentiem ir ar paša roku rakstīta Autobiogrāfija latviešu un krievu valodā, Curriculum Vitae un dažādos laika posmos sastādīti publikāciju saraksti, uz dažiem dokumentiem ir V. Zariņa paraksts.

Dāvinājuma klāstā ir arī vēstules un apsveikuma kartītes. V. Zariņš saglabājis daudzas bijušo skolēnu un studentu vēstules, drauga un profesora Augusta Milta laika posmā no 1959. līdz 1976. gadam sūtītās vēstules. V. Zariņam laikā no 1989. līdz 1990. gadam no Austrālijas rakstījis arī vēsturnieks profesors Edgars Dunsdorfs.

Dāvinājums ietver rakstu manuskriptus “Latvijas padomju enciklopēdijai” par filozofiem Lametrī, Leikipu, Lao Czi, Lulliju, Raimundu Lulliju, Lukrēciju Kāru, Larušfuko, Ekleziastu, Džuan Czi, Dāvidu Anahtu, Diogēnu no Sinopes, Diogenu Laertiju, Bruno Džordano, Pjēru Gasendī, Fihti, Boēciju, Aleksandrijas Filonu u.c.

V. Zariņš bija LTF biedrs, līdz ar to starp viņa atstātajiem dokumentiem atrodami dokumenti un to kopijas par LTF un Latvijas Nacionālās neatkarības kustību TB/LNNK, par Latvijas brīvvalsts atjaunošanu, piemēram, “TB/LNNK programma : projekts Viļņa Zariņa vērtējumā”, “Jauns cīņas cēliens : apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” / LNNK situācijas vērtējums un mērķi mūsu dienās”, “Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” / LNNK programmas darba grupas tikšanas 10.10.2003.”, “Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” / LNNK Domes lēmums: projekts”, “Kādu lomu Latvijas zinātnei paredz Latvijas Tautas fronte” ar piebildi “LTF valdes uzdevumā V. Zariņš” u.c.

Dāvinājumā atrodami arī recenziju manuskripti, piemēram, recenzija “Sagadīšanās jaunatnes literatūrā” par Gunāra Cīruļa stāstu “Neticiet stārķim”- rokrakstā ar zilu tintes spalvu uz sešām lappusēm, “Kad beidzas rotaļa (?)”- par Jāņa Plotnieka stāstu “Rotaļa”- rokrakstā ar zilu tintes spalvu uz septiņām lappusēm, par Jāņa Āboltiņa grāmatu “Biju biedrs, tagad kungs” (Rīga, 1992)- rokrakstā ar zilu un melnu pildspalvu uz 31 lappuses u.c.

Vislielākais ir filozofijas klasiķu darbu tulkojumu manuskriptu klāsts. Starp tiem ir franču filozofa Renē Dekarta (René Descartes, 1596-1650.) darbs “Pārruna par metodi” (“Discours de la méthode”, 1637) Šī darba tulkojuma manuskripts mašīnrakstā un V. Zariņa rokrakstā veikts ar zilu tintes spalvu un zilu pildspalvu uz 294 lappusēm, savukārt mašīnraksta manuskriptam ir 111 lappuses.

Vācu filozofa, dabaszinātnieka un matemātiķa Gotfrīda Vilhelma fon Leibnica (Leibniz, Gottfried Wilhelm Freiherr von, 1646-1716.) franču valodā sarakstītā darba “Monadoloģija” (“La Monadologie”, 1714) teksta tulkojums, priekšvārds, piezīmes un paskaidrojumi ir gan rokrakstā ar zilu tintes spalvu, gan mašīnrakstā ar labojumiem rokrakstā uz 106 lappsēm. Dāvinājumā ietilpst arī vairāku citu filozofu darbu tulkojumu un zinātnisko piezīmju manuskripti.

Dāvinājums ietver arī V. Zariņa disertācijas “Vācu imperiālisma austrumu ekspansijas ideoloģija fašisma periodā un tās izpausmes Latvijā” (1971) manuskriptu daļēji rokrakstā un mašīnrakstā ar svītrojumiem un labojumiem tekstā uz 412 numurētām un 10 nenumurētām lappusēm.

Interesanta ir V. Zariņa izveidotā citātu pieraksta sistēma uz atsevišķām 10 x 14 cm lielām lapiņām. Šādi V. Zariņš ir pierakstījis citātus gan saviem zinātniskajiem tulkojumiem, gan zinātniskajiem rakstiem. Lapiņa nosacīti ir sadalīta trīs daļās: kreisajā pusē ir ziņas par avotu oriģinālvalodā, labajā augšējā stūrī ir pierakstīta citāta galvenā doma latviešu valodā, bet pārējā vieta lapiņā atvēlēta pašam citātam oriģinālvalodā. Šādu lapiņu dāvinājumā ir simtiem.

Dāvinājumā ietilpst arī 347 fotogrāfijas. V. Zariņš tajās redzams gan kopā ar ģimenes locekļiem, kolēģiem, studentiem “filozofu vakaros” un izlaidumu svinībās, gan strādājot talkās, gan kā Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis kopā ar Valsts prezidentiem un Rīgas Domes deputāts kopā ar citiem deputātiem, gan portretfotogrāfijās.

Dāvinājums atrodas Bibliotēkas Krātuvē. Materiālus iespējams pasūtīt kopkatalogā.

Izmantotie avoti:

Klūga, Vēsma. Filozofijas doktora Viļņa Zariņa manuskripti: zinātniskie tulkojumi latviešu valodā. Latvijas Universitātes Bibliotēkas Jaunumi. 2017, Nr. 14, 23.-26. lpp. 

Nepublicētie avoti:

Filozofijas zinātņu doktora Viļņa Zariņa ģimenes dāvinājums LU Bibliotēkai

Saistītās ziņas:

Izstāde “Vilnis Zariņš - atmiņu stāsti”

Konference “Dr. phil. Vilnis Zariņš: garīgais skolotājs, filosofs, tulkotājs, patriots”

Filozofijas doktoram Vilnim Zariņam rīkotajā konferencē pulcējas plašs radinieku un domubiedru loks

Filozofijas doktora Viļņa Zariņa (1930-2014) ģimenes dāvinājums 

Kristaps Morbergs (1844-1928) - Latvijas Universitātes dižmecenāts - bija latviešu lieluzņēmējs un arhitekts, vairāku Rīgas centra ēku projektētājs un īpašnieks, kas sava mūža darba augļus novēlējis LU nolūkā atbalstīt zinātni un izglītību. Līdzās novēlētajiem īpašumiem, LU saņēmusi arī vērtīgus izdevumus, kas bagātīgi papildina bibliotēkas krājumu un šobrīd veido mantojuma vēsturisko daļu.

Dāvinājums ir 220 saturiski daudzveidīgi izdevumi. Latvijas Valsts vēstures arhīva un LU Bibliotēkas dokumentācijas informācija vēsta, ka 1926. gadā K. Morbergs uzdāvinājis dažādus arhitektūras un celtniecības satura izdevumus LU Arhitektūras fakultātei, savukārt pēc mecenāta nāves atbilstoši testamentam pārējā rūpīgi veidotā bibliotēka, kas ietilpināta divos lielos ozolkoka skapjos, tika nodota LU Arhitektūras fakultātes bibliotēkai un LU Centrālajai bibliotēkai. Vēlākajos gados pēc testamenta noteikumiem Bibliotēkas Komisijas sēdēs lemts par grāmatām, ko par Morberga Fonda līdzekļiem iegādāties mācību procesa vajadzībām. Tajās tika iespiests zīmogs "Iegādāta ar KR. MORBERGA fonda līdzekļiem". Padomju varas gados vairāki izdevumi tika norakstīti kā saturiski nederīgi. Dāvinājumu veido darbi, kas atspoguļo pasaulslavenu arhitektu dzīvi un darbību, dažādu valstu un pilsētu arhitektūras, kultūras un mākslas vēsturi, ir darbi par dabaszinātņu (sevišķi botānikas, zooloģijas, medicīnas, tehnikas) un valodniecības jautājumiem, kā arī izcilu filozofu, piemēram, Kanta un Šopenhauera, darbi. Dāvinājums ietver ilustratīvi bagātus izdevumus, kartogrāfiskus materiālus, mācību grāmatas, ceļvežus un rokasgrāmatas. Izdevumi pārsvarā ir vācu valodā, bet arī franču, angļu un latīņu valodā. 

Dāvinātās un iegādātās grāmatas izdotas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Senākais izdevums ir prūšu dabas pētnieka A.Humbolta darbs "Kosmos: entwurf einer physischen Weltbeschreibung" (izdota 1845. gadā Tībingenā). No saturiski daudzveidīgā izdevumu klāsta īpaši izceļami Rīgas arhitektu biedrības (Architektenverein zu Riga) izdevumi "Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen" (izdoti 1907.-1926.gadā Rīgā), kas parāda būvniecības attīstību Rīgā, kā arī ar likumu regulēto būvniecības noteikumu krājums "Bauordnung für Riga: Ortsstatut der Rigasehen Stadtverordnetenversammlung" (izdots 1904. gadā Rīgā).

Būdams arhitekts un aktīvi darbojoties šajā jomā, K. Morbergs savos bibliotēkas plauktos licis izdevumus, kas padziļināti atklāj dažādus būvniecības aspektus. Vienkopus pieejami gan izdevumi par praktiskām būvniecības un arhitektūras tēmām, gan darbi, kas padziļināti atspoguļo arhitektūras vizuālo estētiku un vēsta par slaveniem tās pārstāvjiem. Plaši pārstāvēti ir izdevumi par dabas zinātnēm, kur ietverti ceļveži un kartogrāfiskie materiāli, izdevumi par mežsaimniecību, medniecību, zirgkopību, botāniku un medicīnu. Dāvinājumā atrodami neparasti izdevumi humanitārajās zinātnēs: ķīniešu un esperanto valodas gramatikas krājumi, Mikelandželo dzeja, izdevumi par nozīmīgiem kultūrvēsturiskiem un politiskiem jautājumiem Latvijas teritorijā 19. un 20. gadsimta mijā.

LU mecenāta Kristapa Morberga dāvinātās grāmatas atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Ar pilnu K. Morberga uzdāvināto grāmatu sarakstu iespējams iepazīties šeit. Šos izdevumus iespējams pasūtīt Kopkatalogā. Ar dāvinājumā ietvertajiiem izdevumiem var iepazīties virtuālajā izstādē.

Ar LU dižmecenāta Kristapa Morberga dāvinājumu var iepazīties virtuālajā izstādē "Kristapa Morberga dāvinājums LU Bibliotēkai".

Foto no Kristapa Morberga 170. jubilejai veltītas izstādes un grāmatas atklāšanas

Izmantotie avoti:
Deģis, Arvīds. Kristaps Morbergs : no baskāja par multimiljonāru / Arvīds Deģis. Rīga : Turība, c2014;
Krūmiņš, Arturs. Kristaps Morbergs, 1844-1928 / [priekšv. aut. Ivars Lācis un Jānis Stradiņš, pēcv. sarakst. Jānis Krastiņš]. Rīga : Jumava, 2002.
Krūmiņš, Arturs. Kristaps Morbergs : 1844-1928 / [Arturs Krūmiņš]. Rīga : Latvijas universitāte, 1938.
LVVA. Izraksti no Kr. Morberga testamentāriem novēlējumiem. Fonda nr. 7427, apraksta nr. 8, lietas nr. 12, 311 lpp.

Nepublicētie informācijas avoti:
Kr. Morberga fonda bibliotēkas inventāra grāmata. Nr. 32. 

Saistītās ziņas:

Par godu LU mecenāta Kristapa Morberga jubilejai atklās izstādi un prezentēs grāmatu

Pētera Zālītes (1864–1939) dāvinājuma kolekcijā ietilpst ap 1670 sējumu vācu valodā, kā arī neliels skaits izdevumu latviešu valodā.

Dāvinājums sastāv no grāmatām, kas izdotas 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē. Visvairāk pārstāvētās nozares ir filozofijas vēsture, filozofijas sistēmas un koncepcijas, loģika, ētika, morāle, vēsturiskā ģeogrāfija un daiļliteratūra. Kolekcijā ietilpst dažādu izcilu filozofu un domātāju - Platona, Kanta, Sofokla, Junga, Ksenofonta, Spinozas, Aristoteļa, Plīnija, Homēra, Ovīdija, Senekas darbi. Kolekcijā ir arī dzejnieku Heines un Šillera darbi, arī paša P. Zālītes darbi vācu valodā.

Dāvinājums Latvijas Universitātei (LU) uzdāvināta 1938. gadā.

Pēteris Zālīte dzimis 1864. gadā Raunas pagasta Sīļos lauksaimnieku ģimenē. Izglītību ieguvis pagasta skolā, pēc tam draudzes skolā, 1885. gadā iestājies Cēsu apriņķa skolas augstākajā klasē. Vēlējies mācīties Rīgā, bet materiālo apstākļu spiests, mācības pameta, 1889. gadā iestājās Jēnas universitātē un studēja filozofiju, teoloģiju un dabaszinātnes, ieguvis filozofijas doktora grādu. Šajā laikā viņš uzrakstījis divus rakstus latviešu avīzēm par jauniešu studēšanu ārzemēs. Mācījies arī Berlīnes un Pēterburgas universitātēs.

Atgriezies Rīgā un kopš 1893. gada strādājis par redaktoru laikrakstā ,,Mājas Viesis’’ un pēc tam arī ,,Dienas Lapā’’. Šajā laikā P. Zālīte publicē daudzus savus rakstus par visdažādāko tematiku – par notikumiem valstī, par kultūras dzīvi, teātra kritiku, par lauksaimniecību, aprakstus par ceļojumiem, ģeoloģiska rakstura publikācijas, rakstījis arī par politiskiem jautājumiem, par Pirmā pasaules kara gaitu. Rakstījis par filozofiskiem jautājumiem, it sevišķi - par Platonu un Kantu. 

1919. gadā P. Zālīte sāka strādāt Latvijas Universitātē, 1921. gadā viņu ievēlēja par filozofijas profesoru. Šajā laikā viņš vairāk pievēršas izglītības problēmām. Sarakstījis vairāk nekā 20 grāmatas, galvenokārt par filozofiju. Bijis Saeimas deputāts no 1930. līdz 1934. gadam.

Dāvinājums atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā.

Liepājas pilsētas valdes loceklis, dabaszinātnieks, aptiekārs, pilsētas ārsts Dr. Aleksandrs Kaire dzimis 1873. gadā Rucavā. Jau 13 gadu vecumā ieradies Liepājā un atradis sev mācekļa vietu pilsētas Bīnemaņa Sarkanajā aptiekā, kurā darbojies trīs gadus.

Studējis Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē, 1907. gadā ieguvis provizora, 1908. gadā - ārsta grādu. Pēc studijām atgriezies Latvijā. Vienu gadu nostrādājis par rajona ārstu Skrundā. Vēlāk pārcēlies uz Liepāju, kur no 1920. līdz 1933. gadam bijis Liepājas slimnīcas galvenais ārsts un direktors. A. Kairem vienmēr rūpējis, lai medicīnā strādātu profesionāli sagatavoti speciālisti, tāpēc viņš nodibināja Žēlsirdīgo māsu skolu Liepājā.

Pirms tam īsu brīdi nodarbojies ar privātpraksi un vienlaikus bijis arī pilsētas un tiesu ārsts.

Dr. Aleksandrs Kaire vairākkārt aicināts pāriet darbā uz Rīgu, viņam piedāvāta Universitātes mācībspēka vieta, taču viņš palicis uzticīgs Liepājai.

A. Kaire miris 1936. gada 20. decembrī Rucavā, apbedīts Brušvitu kapos.

Dāvinājuma raksturojums

Bibliotēka 1937. gadā saņēma ārsta Dr. A. Kaires novēlēto privāto bibliotēku. Kopā tika uzdāvinātas aptuveni astoņi tūkstoši dažādu grāmatu.

Grāmatu dāvinājums sastāv no izdevumiem, kas izdoti 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Būdams ārsts, Dr. A. Kaire ne vien interesējies par medicīnu, bet arī par filozofiju, vēsturi, teoloģiju un dabas zinībām, sakrādams vienu no plašākām bibliotēkām Latvijā.

Dāvinājumā visvairāk pārstāvētās nozares ir filozofija, ētika, psiholoģija, kultūra, medicīna, dabaszinātnes, daiļliteratūra un pavisam nedaudz reliģija.

Liela daļa no Dr. Kaires dāvinājuma izdevumiem ir veltīti filozofijai - dāvinājuma grāmatu klāstā ir vairāki simti izdevumu šajā nozarē. Visplašāk pārstāvēti 19. - 20. gadsimta vācu filozofu darbi vācu valodā, piemēram, pazīstamā vācu filozofa, psihologa Vilhelma Vundta un Imanuela Kanta, kā arī 17. gadsimta franču filozofa Renē Dekarta darbi. Vairākos izdevumos dažādi autori analizē un sniedz komentārus par izcilo filozofu, piemēram, Frīdriha Vilhelma Nīčes, Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa, kā arī sengrieķu filozofa Platona un citu plaši pazīstamu filozofu nozīmīgākajiem darbiem.

Dāvinājumā ietverti arī daudzi vācu literatūras autoru izdevumi, piemēram, Johana Gotfrīda Herdera, Frīdriha Šillera un Johana Volfganga Gētes darbi. Tāpat kolekcijā ietilpst izcilā 16. gadsimta angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra darbi vācu valodā.

Dr. A. Kaire savā privātbibliotēkā sakopojis arī grāmatas par medicīnu, kurās atrodama informācija par tiesu medicīnu, farmāciju, ķirurģiju, cilvēka pataloģiju, interno medicīnu, kā arī par dažādām infekcijas slimībām. Izdevumi publicēti vācu un krievu valodā.

Dāvinājumā ietilpst arī izdevumi par zinātni kopumā, historiogrāfiju, vēsturi un kultūru, piemēram, izdevumi par Ēģiptes, Indijas, Romas un Grieķijas kultūras vēsturi.

Dāvinājumu bagātina retās grāmatas, kas ietver informāciju par Baltijas vēsturi. Viens no senākajiem izdevumiem ir divos sējumos (1747., 1753. g.) izdotā Indriķa Livonijas hronika (Origines Livoniæ sacræ et civilis). Izdevums ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots, kas ir senākā zināmā Latvijas teritorijā sarakstītā Livonijas hronika (aptver laika posmu no 1180. gada līdz 1227. gadam).

Grāmatās atrodams Dr. A. Kaires zīmogs, kas ir dāvinātāja atpazīšanas zīme. Dāvinājumu īpašāku padara izdevumos atrodamie veltījuma ieraksti profesoram A. Kairem, kā piemēram, veltījuma ieraksts no pacienta: "Unserem hochverehrten Herrn Doctor Kaire von den dankbaren Patienten. Otto Lanckau & der Kleinen 1918".

Dr. A. Kaires dāvinājums Bibliotēkai ir uzskatāms par nozīmīgu pētniecisko materiālu plašam zinātnieku un interesentu lokam, it sevišķi filozofiem, vēsturniekiem, psihologiem un mediķiem.

Dāvinājums atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā.

Izmantotie avoti:

<sub>1. irLiepaja.lv. Pirms 140 gadiem dzimis ārsts Aleksandrs Kaire [tiešsaiste]. [skatīts 2013-10-09]. Pieejams šeit
2. Liepajniekiem.lv. XX gadsimta izcilākie Liepājas ārsti [tiešsaiste]. [skatīts 2013-10-09]. Pieejams šeit
3. Aizsaulē aizgājis Dr. A. Kaire // Jaunākās ziņas, Nr. 291 (1936), 12.lpp.
4. Miris Dr. Aleksandrs Kaire // Kurzemes vārds, Nr. 291 (1936), 6.lpp.</sub>

Nepublicētie informācijas avoti:

<sub>1. Dr. A. Kaires dāvināto grāmatu inventārs, Nr. 31.
2. Materiāli no LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu nodaļas.</sub>

Jānis Čakste (1859-1927) bija pirmais Latvijas Republikas prezidents (1922-1927). Izglītību ieguvis, studējot jurisprudenci Maskavas Universitātes Juridiskajā nodaļā (1882-1886). Viņa akadēmiskā darbība sākās ar Latvijas Augstskolas dibināšanu 1919. gada septembrī. Aktīvi piedalījās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes izveidošanā, studiju programmu un plānu izstrādāšanā. Atzīmējot augstskolas piecu gadu jubileju, 1924. gada 28. septembrī viņam piešķīra Dr. jur. honoris causa (goda doktora) grādu.

Viena no J. Čakstes aizrautībām bija grāmatu lasīšana. Visu mūžu J. Čakste krājis grāmatas, sevišķi par Baltijas vēsturi un tiesībām. Jelgavā bija zināms kāds antikvārs, kurā prezidents iegādājās grāmatas. Viņš sakrāja plašu grāmatu kolekciju, ko vēlāk uzdāvinājis Tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkai. Kopā dāvinājumu veido 166 saturiski daudzveidīgi izdevumi. Grāmatās atrodams zīmogs "J.Tschakste", kas ir dāvinātāja atpazīšanas zīme. Bibliotēka lepojas, ka tās krājumā atrodas dāvinājums - daļa no J. Čakstes privātkolekcijas. Visvairāk pārstāvētās nozares ir politika, jurisprudence, vēsture un daiļliteratūra. Izdevumi pārsvarā ir latviešu, vācu un franču valodā.

Būdams politiķis un aktīvi darbojoties šajā jomā, J. Čakste savos bibliotēkas plauktos licis izdevumus, kas padziļināti atklāj valsts un politikas pārvaldes dažādus aspektus. Plaši pārstāvēta ir tiesību zinātne: enciklopēdijas, mācību grāmatas, rokasgrāmatas, piemēram, "Handwörterbuch der Staatswissenschaften" (1926), "Regierungs-Formel vom Jahre 1617" (1807).

Krājumu bagātina arī latviešu klasiķu darbi: Aspazijas, Friča Bārdas, Annas Brigaderes, Jāņa Poruka un Raiņa darbi. Vairākos izdevumos ir autoru īpaši veltījuma ieraksti J. Čakstem, kas kolekcijai piešķir unikālu kultūrvēsturisko vērtību. Īpašs veltījuma ieraksts pirmajam prezidentam ir no rakstnieka Augusta Laiviņa grāmatā "Jūŗas gaigaliņa" (1925) "Mīļi cienītam Latvijas Valsts Prezidentam un latvju jaunatnes tēvam - J. Čakstes kgm. Autors". Savukārt, veltījuma ieraksts no pedagoga, literāta Roberta Bērziņa atrodas grāmatā "Zemes dēls" (1923) - "Augsti godātam Latvijas valsts prezidentam - Padevīgais autors". 

J. Čakstes dāvinājums ir uzskatāms par nozīmīgu pētniecisko materiālu plašam interesentu lokam, sevišķi juristiem, politologiem un vēsturniekiem.

Dāvinājums atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā. 

Izmantotie avoti:
1. Bijušie Valsts prezidenti. Jānis Čakste [tiešsaiste]. [skatīts 25.11.2014]. 
2. Latvijas pirmais valsts prezidents Jānis Čakste. Rīga: Avots, 1993. 171, [1] lpp.
3. Jaunības Tekas, Nr.4 (01.04.1927.) [tiešsaiste]. [skatīts 26.05.2014]

Kerkoviusu dzimta cēlusies no Lejasreinas novada Vācijā, Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss dzimis 1831. gadā un ģimenē bija vecākais no deviņiem bērniem. Viņš mācījās Napoleona Asmusa privātskolā, vēlāk bija māceklis sava tēva koktirdzniecības uzņēmumā.

1871. gadā L. V. Kerkoviuss kļuva par Pirmās ģildes tirgotāju, viņš bija arī Lielās ģildes vecākais. 1873. gadā viņu ievēlēja par Rīgas rātes locekli, bet 1874. gadā - par rātskungu. 1878. L. V. Kerkoviusu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvas biedru, bet 1890. gada 19. jūnijā Rīgas dome vienbalsīgi viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Šajā laika posmā tika izveidota pilsētas bibliotēka rātsnamā, sāka celt tagadējo Nacionālo teātri (Rīgas pilsētas 2. teātra ēka), un L. V. Kerkoviuss bija arī Rīgas Mākslas muzeja celtniecības iniciators.

Kopumā Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss bija aktīvs un ievērojams Rīgas politiskās, sabiedriskās un saimnieciskās dzīves dalībnieks, Kalpaka bulv.4 savrupmājas, tagadējās LU Bibliotēkas Kalpaka bulvārī, īpašnieks.

L. V. Kerkoviuss miris 1904. gada 18. jūlijā un apbedīts Lielajos kapos.

Dāvinājuma raksturojums

Pēc saturiskā aptvēruma dāvinātās kolekcijas lielāko daļu veido daiļliteratūra, literatūrzinātne un filozofija, vienlaikus tā satur arī darbus socioloģijā, antropoloģijā, valodniecībā, mākslā un vēsturē. Kolekcijā ietilpst sengrieķu autoru darbi, piemēram, filozofa Platona rakstu krājums 6 sējumos, kas izdots 1957. gadā Hamburgā, dramaturga Sofokla traģēdijas - "Antigone", kas izdota 1977. gadā Štutgartē un "Valdnieks Oidips", kas izdota 1973. gadā Frankfurtē pie Mainas. Kolekcijā ir pārstāvēts arī sengieķu dzejnieks Homērs ar eposiem "Odiseja", kas izdota 1958. gadā Hamburgā un "Iliāda", kas izdota 1975. gadā Frankfurtē pie Mainas. Kolekcijā ir arī sengrieķu dramaturga Eshila (jeb Aishila) traģēdiju izlase, kas izdota 1958. gadā Berlīnē. No romiešu literārā mantojuma kolekcijā iekļauta dzejnieka Vergīlija poēma "Eneīda", kas izdota 1981. gadā Brēmenē.

Dāvinājumā ir pārstāvēti arī vācu literatūras autori, piemēram, 19. gadsimta vācu literatūras pārstāvji - Johans Volfgangs Gēte ar darbu izlasi 8 sējumos, kas izdota 1965. gadā Berlīnē, un Frīdrihs Šillers ar darbu izlasi 5 sējumos, kas izdota 1960. gadā.

Kolekcija ietver arī vācu filozofu darbus - 18. gs. filozofa Imanuela Kanta Rakstu izlases sējumus, kas izdoti Darmštatē 1970. gadā, un 19. gs. filozofa Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa Rakstu krājumu 3 sējumos, kas izdots 1970. gadā Frankfurtē pie Mainas.

Dāvinājumā iekļauti arī 18. gs. vācu dzejnieka, kritiķa, teologa un filozofa Johana Gotfrīda Herdera divi rakstu krājumi 5 sējumos, kuri izdoti 1954. un 1964. gadā.

Kopumā dāvinājumā ir 926 grāmatas - izdevumi no 1856. līdz 1997. gadam, galvenokārt 20. gs. 60. un 70. gados Vācijā izdotas grāmatas vācu valodā.

Dāvinājums atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā.

D. Tretjakova. Kerkoviusu dzimtas kolekcijas dāvinājums