Ludolfs Liberts

Ludolfs Liberts (1895–1959) – latviešu scenogrāfs, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs. L. Liberts turpināja franču un krievu modernistiem raksturīgo aizraušanos ar pagājušo laiku vēsturisko stilu glezniecības tradīcijām. Liberta mākslinieciskais stils sāka veidoties Venēcijā, pilsētā, kas savaldzinājusi mākslinieku. Daudz gleznojis Eiropas skaistākās pilsētas – Venēciju, Parīzi. Mākslinieka izteiksmīgās Eiropas pilsētu ainavu gleznām ir  raksturīga dinamika, ekspresija. Viņš gleznojis arī tonāli klusinātas Latvijas ainavas,  Pārdaugavas Torņakalna skatus.

Mākslinieka darbs vairākkārt tika novērtēts ar Kultūras fonda prēmijām un stipendijām (1923, 1924, 1927). 1928. gadā L. Liberts ir saņēmis arī IV pakapes Triju Zvaigžņu ordeni. 1931. gadā mākslinieks saņēmis zelta medaļu starptautiskajā teātra dekorāciju izstādē Barselonā, 1937. gadā Grand Prix un zelta medaļu Parīzes izstādē „Māksla un tehnika”. L. Liberts bijis scenogrāfs, kā arī kostīmu mākslinieks apmēram 70 operas, baleta un operetes izrādēm Latvijas Nacionālajā operā, Liepājas operā, arī Nacionālajā teātrī, kā arī vairākos operas teātros Dānijā, Zviedrijā un citās valstīs. Kostīmu zīmējumos ar personāžu raksturojošajām detaļām Liberts atklāja savu individuālo libreta vai lomas lasījumu. Paralēli mākslinieka darbam L. Liberts vairākus gadus bija arī Latvijas Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves direktors (1935-1940, 1941- 1944). 1944. gadā  L. Liberts emigrēja un savu mūžu noslēdza 1959. gadā Ņujorkā. Otrās brīvvalsts laikā liela daļa mākslinieka neaizstājamu mantojumu atgriezās Latvijā.

Izcilas Liberta litogrāfijas ir E.T.A. Hofmaņa grāmatai „Dodžs un dogaresa” (1939). Mākslinieks neattēlo precīzi un tieši, bet stilizē.  Ar savu eleganto glezniecisko valodu viņš pārvērš ilustrāciju par romantisku ainu ar emocionālu nokrāsu.