Ingrīda Vīksna

Rakstniece un “Zelta Ābeles” redaktore Ingrīda Vīksna (1920) atsauc atmiņā kopīgās darba gaitas kara laikā:

„(..) pirmajam darbiniekam, kas ieradās apgādā, bija virtuvītē jāuzvāra kārtīgi stipra kafija, nu, tāda, ka karotīte stāv stāvus, un šī karstā kanniņa jānoliek pie durvīm, kas veda uz „bosa” privātajām telpām. (..) „Zelta Ābeles” saimnieks Miķelis Goppers bez kafijas nemaz nespēja iedomāties dzīvi, un, tā kā viņa glītās un pat gleznās grāmatas bija laba „cietā valūta” vācu laikā, tad tās viegli varēja iemainīt pret daudz labākām lietām nekā vācu markām. Un, protams, par katru jaunu iznākušo grāmatu kā autori, tā arī izdevējs saņēma pazīstamās „čaukstenes” (..)” [32].

Vīksna I. Pāri plecam atskatoties / I. Vīksna // Latvija Amerikā, Nr. 10 (10.03.2007), 14. lpp., Nr. 12 (24.03.2007),  14. lpp.