Apgāds "Zelta Ābele"

Latviešu grāmatniecības vēsturē sevišķa vieta ir Miķelim Gopperam un viņa „Zelta Ābelei” – vienam no ievērojamākajiem latviešu apgādiem.  Pateicoties M. Goppera apgāda darbam, 20. gs. 30. gadu otrās puses grāmatu mākslu Latvijā var saukt par patstāvīgu žanru.

Miķelis Goppers dzimis 1908. gada 13. jūnijā Varšavā ģenerāļa Kārļa Goppera (1876–1941) ģimenē. Pateicoties ģimenes tradīcijām un iespējām, veidojās M. Goppera estētiskā gaume, interese par mākslu un kultūras procesiem kopumā. M. Goppers beidzis Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju, studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Studiju laikā sācis strādāt Latvijas bankas Valūtas nodaļā, kur nostrādājis līdz 1939. gadam.

M. Goppers, būdams liels grāmatu cienītājs, 1935. gadā nodibināja apgādu, kam deva simbolisku, latviešu folklorā sakņotu nosaukumu – „Zelta Ābele”. Latviešu pasakās zelta ābele simbolizē veiksmi un parasti ir cieši saistīta ar Laimes māti, vienu no seno dievu panteona svarīgākajām personām. Apgāda logotipa autors bija Voldemārs Krastiņš (1908–1960) – ainavists un oforta meistars, viens no pirmajiem apgādā izdoto grāmatu ilustratoriem.

M. Goppera viena no galvenajām idejām bija  uzsākt  grāmatu  kā estētiski izsmalcinātu mākslas darbu izdošanu ekskluzīvā poligrāfiskā izpildījumā. M. Gopperam jau bija grāmatizdevēja pieredze – viņš sagatavoja izdošanai sava tēva, ģenerāļa Kārļa Goppera, atmiņu grāmatu „Strēlnieku laiki”, kas 1931. gadā. tika izdota apgādā „Valters un Rapa”. Bet ar jaundibināto apgādu Latvijas grāmatniecībā ienāca uzņēmums, kas no citiem atšķīrās ar augstvērtīgā poligrāfijā izdotām grāmatām. M. Goppers rakstīja: „Viens no labi  „pagatavotas” grāmatas pamata noteikumiem – viengabalainība, sistēma, konsekvence līdz pēdējiem sīkumiem” [8].  Darbam apgādā M. Goppers pulcināja virkni spožāko tā laika rakstnieku, tulkotāju, gleznotāju un grafiķu.

„Zelta Ābele” izdeva gan latviešu literatūras klasiku, gan tulkojumus no angļu, franču, grieķu, itāļu, dāņu, vācu, krievu un somu valodas. Agrāk tulkotiem darbiem bieži vien tika sagatavoti jauni tulkojumi. Izdevumu klāstā bija arī ilustrētas monogrāfijas par Latvijas vēsturi un latviešu kultūru un memuāru literatūra. No latviešu autoriem visvairāk tika izdoti Kārļa Skalbes (1879–1945), Viļa Plūdoņa (1874–1940), Edvarta Virzas (1883–1940), Anšlava Eglīša (1906–1993), Rūdolfa Blaumaņa (1862–1908) darbi. Iespiesti arī Anatola Fransa (Anatole France, 1844–1924), Aleksandra Puškina (Александр Пушкин, 1799–1837), Oskara Vailda (Oscar Wilde, 1854–1900), Žozefa Bedjē (Joseph Bédier,1864–1938) u.c. rakstnieku sacerējumi. Apgāds izdeva arī pastkartes un prospektus.

Lai īstenotu savu koncepciju – grāmatu noformējumu veidot atbilstoši saturam, katram apgāda izdevumam tika piesaistīti izcili latviešu grafikas meistari – Oskars Norītis (1909–1942), Jānis Plēpis (1909–1947), Oļģerts Ābelīte (1909–1972), Edgars Slavietis (1905–1986), Rihards Zariņš (1869–1939), Anšlavs Eglītis (1906–1993). Grāmatām ilustrācijas radīja arī gleznotāji Ludolfs Liberts (1895–1959), Valdemārs Tone (1892–1958) un tēlnieks Teodors Zaļkalns (1876–1972).

Grāmatu mīļotājiem un kolekcionāriem vienmēr bija gaidīšanas prieks, saistīts ar pārsteigumu, jo grāmatas nelīdzinājās cita citai. Daudzas no tām jau dažus mēnešus pēc iznākšanas kļuva par bibliogrāfisku retumu. Apgādā galvenkārt  izmantoja Latvijā un Somijā ražotu papīru, bet no Francijas ieveda smilšu krāsas šamota papīru. Grāmatas iespieda arī uz vergé papīra un, lai nosegtu un pasargātu ilustrācijas, izmantoja zīdpapīru. Vākiem bieži izmantoja audumu – linu vai zīdu ar reljefa spiedumu.

Dažas grāmatas bagātināja izdēvēja paraksts, kā arī autoru paraksta faksimili. Pēc autora paraksta parauga ar tušu izgatavoja klišeju. Paraksta faksimils parasti bija metiena filigrānajai daļai, kuru iespieda uz labākā papīra, piemēram, uz papīra ar ūdenszīmēm vai uz rokas lējuma papīra. Bieži  atsevišķiem eksemplāriem tika piešķirts numurs. Pirmie trīs eksemplāri bija paredzēti M. Gopperam, autoram un māksliniekam.  Lai īpašnieks grāmatu varētu iesiet atbilstoši savām vēlmēm, reizēm dažus eksemplārus neiesēja.