Zemūdens vulkāni

Zemūdens vulkāni

Liela daļa vulkānu atrodas nevis uz sauszemes, bet okeānos un jūrās, kur tos sedz ūdens. Visi zemūdens vulkāni, kuru skaits šobrīd ir ap 140, nemaz vēl nav konstatēti. Līdzīgi kā sauszemes vulkānu, arī zemūdens vulkānu darbība ir atšķirīga. Reizēm to izvirdumu laikā ūdens virspusē parādās liels daudzums pumeka un vulkānisko pelnu, bet gultnē izplūst lava. Reizēm notiek spēcīgi sprādzieni un gāzu izplūde. Jebkurā gadījumā no izvirduma centra uz visām pusēm izplatās milzīgi viļņi cunami. Seklūdens apstākļos izvirduma laikā veidojas daudz tvaika. Reizēm izvirdumu laikā izveidojas vulkāniskās salas. Tā, piemēram, uz dienvidiem no Jaunzēlandes jūrasbraucēju acu priekšā izveidojās Pemzas sala, no kuras centrālā krātera plūda dūmi, bet ūdens temperatūra salas tuvumā sasniedza 60^oC.

Ļoti interesanta zemūdens vulkānisma izpausme radīja Santorīnas salas Grieķu arhipelāgā. Seno Santorini vulkāna kalderu pārklāja jūra. Izvirdumi tās dibenā radīja virkni nelielu saliņu. Pēc 158 gadus ilga miera perioda 1866. gada 30. janvārī sākās jauns zemūdens izvirdums. Ūdens līcī sāka sakarst, no tā virsmas atdalījās gāzu mākonīši, kas izplatīja sēra smaku. Bija jūtami pazemes grūdieni. 1. februārī līča centrā parādījās melna zobaina klints, ko ietina balti tvaiki. Tvaiku daudzums palielinājās un 6. februārī mākonis sasniedza 26 m augstumu. Temperatūra līcī sasniedza 46^oC, bet salas ezeros pat 84^oC. Jauno kalnu veidoja trahīta lava. 13. februārī līcī radās jauna klints, bet 20. februārī notika spēcīgs izvirdums. No līča tika izsviesti lavas gabali, pelni un tvaiki. Lavas gabali tika izsviesti līdz 500 m augstumam, bet pelnu un tvaiku stabs sasniedza 1000 m augstumu. Līča dibenā izplūda liels daudzums lavas.

Azoru salu rajonā 1957. gadā notika zemūdens vulkāna izvirdums, kura rezultātā izveidojās desmitā sala. Tonga salu  arhipelāgā Klusajā okeānā 1867. gadā izveidojās sēklis, bet 1885. gadā izvirduma rezultātā radās 76 m augsta sala, kas līdz 1889. gadam atkal bija noskalota līdz sēklim. 1927. gadā izveidojās jauna vulkāniskā sala, kuras augstums bija 90 m, bet apkārtmērs 6 km. Vidusjūrā starp Sicīliju un Ziemeļāfriku 1831. gadā no irdeniem izdedžiem izveidojās jauna sala 120 m augstumā virs jūras līmeņa ar apkārtmēru 5 km, kas ieguva Grahama salas nosaukumu, bet arī tā tika noārdīta.