Pētnieciskais darbs Latvijā

“Mūsu zinātnisko darbinieku pulks ir smagi cietis pēdējā gadu desmita vētrās, viņa locekļu skaits ārkārtīgi mazinājies, bet mūsu priekšā tagad stāv neticami grūts un morāliski atbildīgs uzdevums. Proti, no mums, kas palikuši sveiki uzbrukušās mežonības vidū, atkarājas uzkrāt un sniegt tālāk plašām tautas aprindām tās kulturelās un garīgās vērtības, bez kurām nav sapratīgas cilvēka dzīves, nav vispārīgi cilvēces esamībai jebkāda attaisnojuma” - R. Vipers

Diemžēl, pagaidām vēl nebija uzrakstīta neviena monogrāfija par Roberta Vipera zinātnisko darbu Latvijā, kaut gan vēsturnieka dzīvē pētnieciskais periods no 1924. līdz 1941. gadam bija visai ražīgs. Tikko ierodoties Latvijā, Roberts Vipers uzreiz sāka publicēt savus darbus. 1925. gadā Rīgā iznāca četras viņa grāmatas: “Komunisms un kultūra: senatne” (“Коммунизм и культура: древность”), “Vēstures mācību grāmata” (“Учебник истории”), “Vispārējā vēsture”, “Nākošās zemnieku valsts politika un filosofija”; kā arī Izglītības ministrijas Mēnešrakstā bija publicēta viņa pirmā lekcija Latvijas Universitātē - “Vēsture un tagadne”. Arī turpmākajos gados Latvijā zinātnieks ražīgi strādāja un uzrakstīja grāmatu un rakstu virkni. Roberta Vipera plašā interese par vēstures filozofiju un metodoloģiju radusi izteiksmi viņa Latvijā publicētajos darbos: „Inteliģences vēsturiskā loma” (1931. gads), „Morāliskas katastrofas un morāliskas slimības Eiropas sabiedriskā dzīvē” (1933.), „Jaunas problēmas vēstures filozofijā” (1936. gads), „Par latviešu tautas vēstures pētīšanu sakarā ar vispārējo Eiropas vēsturi” (1938. gads).

Roberta Vipera lūgums LU
Filoloģijas un filozofijas
fakultātes dekānam par
zinātnisko atvaļinājumu
komandējumam uz Lietuvas
Universitāti, lekciju lasīšanai

Roberta Vipera pētnieciskais
darbs Latvijā - 1925. gadā
izdotā grāmata “Komunisms
un kultūra. Senatne”

1937.-1939. gadā iznāca Roberta Vipera fundamentālais darbs „Jauno laiku vēsture” 3 daļās [68, 22-23].


Informācija par Roberta Vipera ražīgo darbu Latvijā no
Latvijas Vēstures Institūta Žurnālā 1939. gada 3. numurā.

1926. gada 6.-13. decembrī vēsturnieks devās zinātniskā komandējumā uz Kauņu, kur Lietuvas Universitātē tika nolasītas dažas lekcijas.

Paziņojums par Latvijas vēstures
institūta dibināšanu 1936. gadā


Roberta Vipera grāmatas
“Vēstures lielās problēmas”
pirmā izdevuma 178. lapa ar
LU emeritētā profesora,
vēsturnieka H.Stroda piezīmēm.

Roberta Vipera recenzija no
“Latvijas Vēstures Institūta
Žurnāla” par J. Vigraba
(Juris (Georgs) Vīgrabs bija
teologs, skolotājs un diplomāts)
darbu, kas veltīts landrāta
Rozena 1739. gada deklarācijai
par Vidzemes dzimtkunga
tiesībām


Informācija avīzē “Brīvā Zeme”
par Roberta Vipera grāmatu
“Vēstures lielās problēmas”


Vēsturnieks Leonīds Hanss
Nikolauss Arbuzovs-jaunākais
(Leonid Hans Nikolaus
Arbusow, 1882.-1951.)

Kad 1936. gadā tika dibināts Latvijas vēstures institūts, Robertu Viperu ievēlēja par tā biedru. Viņš ir sekmējis institūta darbību ar dažādiem ierosinājumiem organizatoriskajā darbībā, kā arī ar rakstiem un recenzijām, ko publicēja Latvijas vēstures institūta žurnālā [68, 24-25].

Roberta Vipera 80 gadu jubileja Latvijas vēstures zinātnei kļuva par īstiem svētkiem - par godu jubilāram iznāca grāmata “Latviešu vēsturnieku veltījums Robertam Viperam”. Kā rakstīja Natālija Martinova: “Tā vis nav apsveikuma adrese, kuru nolasa šaurā ļaužu pulciņā. Šeit solīdā izdevumā iemūžināts visautoritatīvāko Latvijas vēsturnieku uzskats” [47, 11].

Pats Roberts Vipers atbildēja uz apsveikumiem ar savu zīmīgo darbu “Vēstures lielās problēmas”.

1934. gada 5. maija Latvijas
Universitātes Filoloģijas un
filozofijas fakultātes lūgums
LU rektoram arī nākamajā
akadēmiskajā gadā apstiprināt
Robertu Viperu kā jaunākās
vēstures profesoru un katedras
vadītāju, ņemot vērā viņa lielo
ieguldījumu latviešu tautas
vēstures pētīšanā. Rektora
lēmums - ar attiecīgo rakstu
vērsties pie Izglītības ministra


Paziņojums “Valdības Vēstnesī”
par Latvijas Vēstures Institūta
Žurnāla 1938. gada 2. numuru,
kurā publicēts Roberta Vipera
raksts par J.G.Eizenu

1934. gada 5. maija Latvijas
Universitātes Filoloģijas un
filozofijas fakultātes lūgums
LU rektoram arī nākamajā
akadēmiskajā gadā apstiprināt
Robertu Viperu kā jaunākās
vēstures profesoru un katedras
vadītāju, ņemot vērā viņa lielo
ieguldījumu latviešu tautas
vēstures pētīšanā. Rektora
lēmums - ar attiecīgo rakstu
vērsties pie Izglītības ministra


Vācbaltu vēsturnieka Leonīda
Arbuzova raksts - atbilde
profesoram Robertam Viperam
par viņa rakstu “Dzimtbūšanas
laikmeta dokumenti Vidzemē”

Baltijas vēsturi R.Vipers sāka aktīvi pētīt, sākot ar 1925. gadu [194, 120]. Pats Roberts Vipers skaidroja savas jaunās zinātniskās intereses rašanos ar to, ka nekur citur Eiropā nebija tik daudz dzimtbūšanas juridisko avotu kā Livonijā. Pētnieku īpaši interesēja latviešu tautas, kas tolaik pārsvara bija zemnieku tauta, vēsture, jo viņš domāja, ka patriarhālais dzīvesveids palīdzēs Eiropai pārvarēt krīzi [194, 121]. R. Viperu uzskata par agrārās vēstures un dzimtbūšanas problēmu pētniecības aizsācēju Baltijas reģionā [207, 21].

Roberts Vipers, pētot Latvijas vēsturi, daudz strādāja Latvijas valsts arhīvā. Vēsturnieks sāka pētīt arī apgaismības kustību Latvijā, ko viņš aplūkoja Eiropas kontekstā [194, 130]. Apgaismības tēma Robertam Viperam nebija sveša - viņš tai pievērsās jau kopš 20. gadsimta sākuma [241,115-119]. Vispirms vēsturnieks pievērsa savu uzmanību 18. gadsimta Vidzemes apgaismotājiem, no jauna atklājot mācītāju Johanu Georgu Eizenu, parādot viņa ideju dziļumu un domu bagātību.

Roberts Vipers nosauca mācītāju Heinrihu Georgu fon Janausu par vienu no pirmajiem zemniecības vēsturniekiem [68, 16; 27, 885-886]. Viņš arī “apgāza” vācbaltiešu vēsturnieku viedokli uz dzimtbūšanu [15, 244].

Roberts Vipers, kurš savus pētījumus balstīja uz vēstures avotiem, nebaidījās izteikt viedokļus, kas bija pretstatā ar pieņemtajiem uzskatiem. M. Stepermanis atzīmēja, ka agrāk K. F. Šulcu no Aizkraukles uzskatīja par progresīvu muižnieku, kurš cīnījās par zemnieku tiesībām, bet Vipers, rakstot par 18. gadsimta apgaismotājiem, nepiekrita, ka Šulcs bija Vidzemes liberālisma ciltstēvs, tieši otrādi - šis muižnieks centās saglabāt savas kārtas privilēģijas [67, 116-117].

Roberta Vipera 1938. gada raksts
Latvijas Vēstures Institūta Žurnālā
par J. G. Eizena
reliģiskajiem uzskatiem

Roberta Vipera
atbilde L. Arbuzovam

Roberts Vipers par Vidzemes
apgaismotājiem 18. gadsimtā

Marģers Stepermanis par Robertu
Viperu - K. F. Šulca darbības pētnieku

Roberta Vipera raksts
“Dzimtbūšanas teorijas un
prakses mācības grāmata
17.gs. vidū”

Roberta Vipers darbs par
dzimtbūšanas kodifikatoriem
Livonijā. Autors uzrakstīja
veltījumu vēsturniekam,
arheologam, filologam, LU
pasniedzējam F. Balodim

Mūsdienu Latvijas jauno laiku vēstures pētnieks profesors Gvido Straube pievērsa uzmanību tam, ka R.Vipers darbā “Dzimtbūšanas laikmets” runāja par Krievijas carienes Katrīnas II reformām - viņaprāt, tās “bija bailīgas un mērenas pret Kārļa XI izvestajām krasām pārmaiņām. Bet tās pieslēdzās jaunajai ideoloģiskai strāvai Eiropā, pareģoja jauna laikmeta iestāšanos”. Dīvaini, bet Vipers ieraudzīja šī jaunā laikmeta tuvošanos carienes darbībā, kamēr daudzi vēlākie Latvijas vēsturnieki Katrīnā II redz tikai un vienīgi reakcionāru Krievijas patvaldnieci un nekādā gadījumā nespēj viņu ieraudzīt kā topošās modernās sabiedrības izpausmes agrīnu formu [74, 180].

Roberts Vipers daudz laika bija veltījis arī dažādu Vidzemes dzimtbūšanas laikmeta juridisko dokumentu pētīšanai, kas bija vai nu pilnīgi aizmirsti, vai arī vēl nebija pazīstami, piemēram: „Vidzemes zemes tiesības” (1671. gads), „Sigismunda Augusta privilēģijas” (1561. gads) u.c., pētīja „Bruņinieku tiesības” (Ritterrecht).

Sākot ar 1927. gadu, Roberta Vipera apcerējums „Dzimtbūšanas laikmeta dokumenti Vidzemē”, iesāka veselu virkni darbu, kas veltīti dzimtbūšanai („Dzimtbūšanas tiesību kodifikatori Vidzemē” (1930. gads), „Dzimtbūšana Vidzemes juridisko dokumentu gaismā” (1937. gads), „Latviešu zemniecības tiesības un stāvoklis pirms dzimtbūšanas ieviešanas” (1937. gads) u.c.). Autors centās noskaidrot dzimtbūšanas izcelšanās apstākļus, raksturot dzimtbūšanas stāvokli dažādos laikmetos, atrast faktorus, kas veicināja dzimtbūšanas rašanos un tās pozīciju nostiprināšanos, kā arī parādīt spēku, kas sāka cīņu pret šo iekārtu. Roberts Vipers konstatēja, ka dzimtbūšana ir jauno laiku parādība un radusies muižnieku kārtas uzvaras rezultātā. Viņš akcentēja, ka zemnieku atbrīvošanas kustības pirmo ierosinājumu izteica galvenokārt garīdznieki, piemēram, Johans Georgs Eizens [68, 16-20]. Latvijā vēsturnieks uzrakstīja darbu “Klašu attiecības Vidzemē un latviešu zemniecības sociālā dzīve” (“Классовые отношения в Видземе и социальная жизнь латышского народа”), kas, diemžēl, palika nepublicēts [207, 20].

R. Viperu interesēja arī latviešu brāļu draudzes kustība [68, 22-23].

Sigismunda Augusta 1561. gada
28. novembra privilēģijas sākumlapa.
Tulkojums vācu valodā (17.gs.)

Roberta Vipera raksts “No XV
līdz XVIII g. simtenim.
(Dzīmtbūšanas laikmets) no
rakstu krājuma “Latvieši”

Roberta Vipera darbs par latviešu
tautu dzimtbūšanas laikos
(no 15. līdz 18. gadsimtam)

Roberta Vipera raksts
“Dzimtbūšanas laikmeta dokumenti
Vidzemē” žurnālā “Izglītības
Ministrijas Mēnešraksts”,
Nr. 1., 1927.

Roberta Vipera raksts
“Dzimtbūšanas tiesību
kodifikātori Vidzemē”

Roberta Vipera raksts
“Dzimtbūšana Vidzemes
juridisko dokumentu gaismā”

Roberta Vipera raksts
“Kurzemes zemnieku tiesiskais
stāvoklis pēc statūta
Curlandica 1617. gadā”

Roberta Vipera raksts “Pāreja
no zviedru valdīšanas uz krievu
laikmetu : [Par zemnieku stāvokļa
pasliktināšanos Latvijā : arī
vācbaltu vēsturnieka Augusta
Hupeļa un vācu apgaismības
darbi. Kārļa Filipa Mihaela Snella
apraksti par lauku dzīvi un
zemnieku dzīvesveidu
18.gs. beigās Vidzemē”

Roberta Vipera raksts “Augusta
Ludviķa Šlocera domas
par dzimtbūšanu Vidzemē”