Darbs Latvijas Universitātē

Roberts Vipers 1940. gada
anketā raksta par
savām darba vietām


Roberta Vipera, LU pasniedzēja,
personīgā lieta, kurā var lasīt
par viņa dienesta gaitām.
Atzīmēts, ka visi
dokumenti palika Krievijā


Roberta Vipera ievēlēšana par
ārštata profesoru 1924. gada
5. septembrī (no “Latvijas
Universitātes piecgadu
darbības pārskata”, 1925. gads)

10.09.1924. LU Filoloģijas un
filozofijas fakultātes paziņojums
LU Dekānu padomei par
Roberta Vipera ievēlēšanu par
ārštata profesoru jaunākās
vēstures pasniegšanai
uz vienu gadu


Apliecinājuma izraksts par
Roberta Vipera izglītību un
darba gaitām līdz 1922. gadam,
atsūtīts uz LU 1934. gadā
no Maskavas universitātes


Pazīstams vēsturnieks R. Vipers,
Latvijas augstskolas profesors
(avīzē “Jaunā Nedēļa”, 1926)


Roberta Vipera fotogrāfija ar
Latvijas Universitātes Filoloģijas
un filozofijas fakultātes
studentiem, 1920.-ie gadi

“Neatrodu vārdu izteikt tās priecīgās jūtas, kādas pārņem mani, redzot savā priekšā universitātes auditoriju. Jūsu kulturelās zemes viesmīlībai, rūpēm un uzmanībai no dziļi cienījamu zinātnieku puses, kas uzņēmuši mani savā vidū, man jāpateicas, ka savas zināšanas un pieredzi es atkal varu veltīt darbam augošo paaudžu labā, ka es atkal baudu pasniegšanas brīvību, ka varu pildīt savas dzīves pienākumu, attaisnot savu augstāko aicinājumu” - R. Vipers

Roberts Vipers 1924. gada 5.septembrī tika ievēlēts par Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes jauno laiku vēstures ārštata profesoru. Kā uzskata vēsturnieks Indulis Ronis: “LU un tās studentiem toties ļoti paveicās ar Maskavas universitātes profesoru Robertu Viperu (1859-1954), kurš 1923. gadā kļuva par profesoru Vispārējās vēstures katedrā. Viņa daudzie brīvvalsts laikā publicētie darbi par Eiropas viduslaiku vēsturi savu akadēmisko aktualitāti ir saglabājuši arī šodien” [62, 60]. 1924. gada 13. oktobrī Roberts Vipers nolasīja savu iestājlekciju „Vēsture un tagadne”. Tulkošanas un terminoloģijas centra direktors Māris Baltiņš atzīmēja: “Ar nožēlu jāteic, ka “Latvijas Universitātes Raksti” lielākoties neveltīja iestāju lekcijām, tāpat kā disertācijām un habilitācijas darbiem sistemātisku vērību, tāpēc tās tur atrodamas tikai retumis un, iespējams, veiksmīgas sagadīšanās dēļ. Tomēr atsevišķu joprojām nozīmīgu iestāju lekciju teksti izdevumā ir atrodami” [12, 11]. Par laimi, starp šīm lekcijām bija arī Roberta Vipera “Vēsture un tagadne”.

1924./25. mācību gadā Roberts Vipers lasīja 19. gadsimta vēsturi (4 stundas nedēļā) un vadīja semināru vēsturē (2 stundas nedēļā). Nākamajā gadā viņš sāka vadīt semināru “Zemnieku stāvoklis Livonijā 18. gadsimtā”. Vēlāk šim semināram pievienojās citi: “Livonijas 18. gadsimta publicistika (brīvības kustības sākumi - Šulcs, Eizens, Meks, Janaus, Frībe un citi Merkeļa priekšteči)”, semināri par zemnieku problēmu Vidzemē un Kurzemē 17. un 18. gadsimtā. Sevišķi dzīvu interesi klausītājos modināja kurss „Latviešu tautas vēsture sakarā ar vispārējo Eiropas vēsturi no 15. līdz 19. gadsimtam”, kuru viņš piedāvāja kopš 1931./32. mācību gada. Šo kursu Roberts Vipers aizvien paplašināja un papildināja, līdz beidzot tas aptvēra laikmetu no 13. līdz 19. gadsimtam [36 - I, 289].

Roberta Vipera lasītie kursi
Latvijas Universitātē
(iekavās norādīti mācību gadi)





Paziņojums avīzē “Brīvā Zeme”
par Roberta Vipera 80. jubileju

Roberta Vipera latviešu valodā
uzrakstītā atsauksme par LU
Filoloģijas un filozofijas fakultātes
vēstures specialitātes studentes
Natālijas Eihes (Eragas)
kandidāta darbu “Kristapa
Jura Genhorna sociālie uzskati”

Latvijas izglītības ministrija atļāva Robertam Viperam lasīt lekcijas krievu valodā [43, 14]. Sākumā lekcijas tika lasītas krievu valodā, bet vēlāk arī latviski. Pats Roberts Vipers 1940. gadā atzīmēja, ka pietiekami labi zina latviešu valodu [43, 68].

Kad Roberts Vipers sāka strādāt Latvijas Universitātē, viņu pēc katra mācību gada beigām pārvēlēja vēl uz vienu gadu, bet 1926. gada 1. jūlijā pārvēlēja uz ilgāku laiku - līdz 1929. gada 1. janvārim, bet 1932. gadā - vēl uz pieciem gadiem [43, 10, 21, 24, 39, 46, 47].

Roberts Vipers turpināja lasīt lekcijas Universitātē līdz 1941. gada 15. maijam, neskatoties uz LU nolikumu par pasniedzēju darbību līdz 70 gadu vecumam. Tā kā Latvijas Valsts civildienesta nolikuma 146. panta 5. punkts paredzēja iespēju saglabāt amatā ar resora vadītāja lēmumu arī valsts darbiniekus, kas sasnieguši maksimālo vecumu, ņemot vērā ļoti ražīgo Roberta Vipera darbu, bija lemts atstāt viņu Universitātes štatā [43, 56, 72].

Roberta Vipera klausītāju vidū bija vairāki izcili zinātnieki un LU pasniedzēji: Pauls Dāle (filozofs, viens no LU dibinātājiem), Arnolds Spekke (filologs, vēsturnieks, diplomāts), Marģers Stepermanis (vēsturnieks), Teodors Celms (filozofs) un citi.