Izveide un attīstība. Medicīnas fakultāte no 1919. līdz 1939. gadam

Izveide un attīstība. Medicīnas fakultāte no 1919. līdz 1939. gadam

20. gadsimta sākumā, lai iegūtu augstāko medicīnisko izglītību, latviešu jaunieši studēja galvenokārt Tērbatā, jo Rīgā nebija nedz universitātes, nedz Medicīnas fakultātes. Rīgai bija ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, iedzīvotāju skaits pieauga, līdz ar to pieauga arī slimnieku skaits, un, kaut gan slimnīcas bija labi iekārtotas, tomēr bija samērā maz ārstu. Tāpēc, visu to ņemot vērā, grupai latviešu ārstu radās doma dibināt Rīgā Medicīnas fakultāti. Faktiski šī ideja radās jau 1910. gadā, kad bija paredzēts paplašināt Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti. Izvirzījās arī jautājums, vai šo fakultāti nebūtu lietderīgi pārcelt uz Rīgu. Šai ierosmei pretojās konservatīvās Tērbatas vācu aprindas, kas baidījās, ka Medicīnas fakultātei varētu sekot arī citas fakultātes. Arī toreizējā Rīgas pārvalde, kurā bija samērā daudz vāciešu, šai idejai nepiekrita. Ar balsu vairākumu šo ierosinājumu pilnīgi un galīgi noraidīja.

Anatomikums 20. gados	Rīgas 1. slimnīca – viena no Medicīnas fakultātes studentu  klīniskās prakses vietām. 20. gadi
Docents Andrejs Skuja (centrā) ar studentu grupu pēc klīnisko nodarbību noslēguma 1924. gadā	Operē Alberts Ziediņš (pa kreisi) un Pauls Stradiņš, ap 1927. gadu.

  Taču tūdaļ pēc Latvijas Augstskolas (vēlākās Latvijas Universitātes) dibināšanas 1919. gadā izglītības ministrs K. Kasparsons lūdza grupu latviešu ārstu rūpēties par Medicīnas fakultātes izveidošanu. 1919. gada 28. augustā izveidotā subkomisija sanāca uz pirmo sēdi, kurā tika nolemts, ka Medicīnas fakultātei jāuzsāk sava darbība. Ja vecāko kursu studenti klīniskās zināšanas varēja apgūt lielākajās Latvijas slimnīcās, tad 1. un 2. kursa mediķu apmācīšana teorētiskajos priekšmetos bija jārada no jauna. Nebija telpu, iekārtu, docētāju. Pieņemot lēmumu par Medicīnas fakultātes dibināšanu, subkomisija uzņēmās lielu atbildību. Nolēma, ka docētāji jākomplektē no latviešu speciālistiem, un tikai tajās disciplīnās, kur nebija latviešu speciālistu, nepieciešams tos uzaicināt no ārzemēm. Izveidojās Medicīnas fakultātes kodols, un par pagaidu dekānu tika ievēlēts E. Zariņš. 1919. gada 11. septembrī notika pirmā oficiālā Medicīnas fakultātes dekanāta sēde. Pārvarot sākotnējas grūtības, tika izveidota laikmetīga mācību un pētniecības bāze, medicīnu diferencējot zinātniskās disciplīnās un augstskolas mācību priekšmetos. Fakultāte darbību sāka ne tikai ar pirmo, bet arī ar vairākiem vecākiem kursiem, kuru studenti bija pārnākuši no citām augstskolām. Pirmais mācībspēku korpuss rekrutējās no Tērbatas, arī no Maskavas, Pēterpils, citu agrākās Krievijas impērijas augstskolu audzēkņiem, bet dažos gadījumos viņi tika pieaicināti arī no Zviedrijas, Austrijas un pat ASV augstskolām.

Jēkaba Alkšņa (centrā) sveikšana pēc ievēlēšanas par  profesoru, 1924. gads	Medicīnas fakultātes sēde 20. gadu vidū
Ķirurģiskās klīnikas patoloģijas laboratorija. 20. gadi	Praktiskie darbi anatomijā. 20. gadi

  1920. gadā Medicīnas fakultātei piešķīra bijušā pareizticīgo semināra ēku Puškina (tagad Kronvalda) bulvārī 9. Šo ēku parasti sauca par Anatomikumu, jo tajā vispirms tika iekārtota Anatomijas katedra. Nākamajos gados Anatomikumā iekārtojās fizioloģijas un fizioloģiskās ķīmijas, vispārējās pataloģijas, higiēnas un mikrobioloģijas, un farmakoloģijas katedras. Tika izbūvēts arī fakultātes dekāna kabinets un kanceleja. Kopš 1928. gada fakultātes klīniskā pamatbāze bija Rīgas pilsētas 2. (tagad P. Stradiņa klīniskās universitātes) slimnīca. Studentu apmācība norisa arī Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, Sarkanā Krusta slimnīcā, Bērnu slimnīcā, Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā, pilsētas morgā Maskavas ielā u. c. 1920. gadā tika atvērta Medicīnas fakultātes Zobārstniecības nodaļa, kuras vajadzībām tika pielāgota ēka Stabu ielā 9.

Operācija 2. slimnīcas galvenajā operāciju zālē. 20. gadi	Subasistenti N. Fukss un K. Arājs ar studentiem prozektorijā. 30. gadi
Bakteroloģijas laboratorija. 20. gadi	Praktiskie darbi tieslietu medicīnā. 20. gadi

  Gadiem ejot, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes klīnikas un katedras bija labi izveidotas un strādāja ar sekmēm. Pakāpeniski pieauga mācībspēku skaits un to publicētie zinātniskie darbi. Sākotnēji liela daļa fakultātes mācību spēku bija Krievijas absolventi, kas negribot fakultātes iekārtojumā ienesa turienes tradīcijas (stingru katedru struktūru, profesoru ievēlēšanu gandrīz uz mūžu u.c.). Var pieņemt, ka šis lielvalsts modelis (kurš bija orientēts uz daudzu augstskolu esamību) pastiprināja paaudžu maiņas problēmas 30. gados. Arī mācību plāni un kursu sistēma bija pārņemta no Krievijas universitātēm, tikai palēnām veicot nelielas pārmaiņas atbilstoši laikmeta prasībām – pārejot uz 6 gadu studijām (1922. g.), atsakoties no lekcijām 6. kursa laikā (1930. g.), diskutējot par priekšmetu sistēmu 30. gadu beigās. 30. gadu otrajā pusē, vecās paaudzes mācībspēkiem aizejot, fakultāte par klīniku un katedru vadītājiem ievēlējas jaunās paaudzes pārstāvjus, kas savu medicīnisko izglītību bija ieguvuši Rīgā. Pirmā divdesmitgade ietvēra fakultātes veidošanos, stabilizāciju, attīstību un noslēdzās ar pirmo paaudžu maiņu. Starp fakultātes profesoriem bija divi LU rektori – oftalmologs Jānis Ruberts un internists Mārtiņš Zīle.

Praktiskie darbi fizioloģiskajā ķīmijā. 20. gadi	Praktiskie darbi zobu tehnikā. 20. gadi
Profesora P. Sniķera lekcijā. 20. gadi	Profesora G. Bakmaņa lekcijā. 20. gadi
Studentu grupa kopā ar mācībspēkiem. 20. gadi	Profesora M. Zīles akadēmiskās darbības 40 gadu jubilejas atzīmēšana Rīgas pilsētas 2. Slimnīcā. 20. gadi