Academic CentreLatvijas Universitātes fakultāšu vēsturiskā attīstība
Latvijas Universitāte (LU) dibināta 1919. gadā, tās pastāvēšanas sākumā līdz pat 1923. gadam LU nosaukums ir bijis Latvijas Augstskola, un reizē ar LU 1919. gadā savu darbību sāka 9 fakultātes: Arhitektūras fakultāte, Filoloģijas un filozofijas fakultāte, Inženierzinātņu fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Lauksaimniecības un mežkopības fakultāte, Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, Mehānikas fakultāte un Tautsaimniecības un tiesības zinātņu fakultāte. Jau 1920. gadā tika izveidotas vēl divas fakultātes: Veterinārmedicīnas fakultāte un Teoloģijas fakultāte. Šīs 11 fakultātes kalpojušas par pamatu gan jaunu fakultāšu veidošanā, gan universitātes darbības reorganizēšanā, gan arī jaunu augstākās izglītības iestāžu izveidošanā.
Latvijas Universitātes galvenā ēka Raiņa bulvārī 19 |
Universitātes ēka 1919. gada 28. septembrī, universitāti atklājot. |
Universitātes padome 1924. gada rudens semestrī, pieminot universitātes 5 gadu pastāvēšanu. |
Latvijas pirmajā neatkarības posmā izveidoja LU un arī jau veica pirmās reorganizācijas universitātes darbībā. 30. gadu vidū ministru prezidents Kārlis Ulmanis ierosināja atdalīt Lauksaimniecības un mežkopības fakultāti, izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju (tagad – Latvijas Lauksaimniecības universitāte), kas savu darbību uzsāka 1939. gadā. Teoloģijas fakultāte tika izveidota 1920. gadā, bet vēlāk tika dibināta arī atsevišķa Romas katoļu teoloģijas fakultāte, kura savu darbību sāka 1938. gadā.
Inženierceltniecības fakultātes arhitektūras specialitātes studenti izstrādā diplomprojektu 1954. gadā. |
Ekonomikas un juridiskās fakultātes Padomes sēde 1957. gada 30. septembrī |
Latvijas Valsts Universitātes (LVU) studentu darbība LVU Zinātniskās bibliotēkas katalogu telpa 1960. gados. |
Otrā pasaules kara laikā, mainoties politiskajai varai valstī, tika ietekmēta arī LU darbība. No 1940. gadā LU tika pārdēvēta par Latvijas Valsts universitāti, 1941. gadā tā atguva savu iepriekšējo nosaukumu, bet jau 1942. gadā tika pārdēvēta par Rīgas Universitāti. Kara laikā darbību bija spiestas pārtraukt vairākas fakultātes. 1940. gadā tika likvidētas abas teoloģijas fakultātes, tomēr gan Teoloģijas fakultātes un gan Romas katoļu teoloģijas fakultātes darbība tika atjaunota, un tas savu darbu atsāka 1943. gadā, taču jau 1944. gadā abas fakultātes atkal bija spiestas izbeigt savu darbību. 1940. mācību gadā Matemātikas un dabas zinātņu fakultāti sadalīja divās – Dabaszinātņu un Fizikas un matemātikas fakultātē. Vēlāk Dabaszinātņu fakultāti atkal sadalīja, izveidojot Bioloģijas un Ģeogrāfijas fakultāti. 1940. gadā tika mainīts arī 1919. gadā izveidotās Filoloģijas un filozofijas fakultātes nosaukums, to pārdēvēja par Vēstures un filoloģijas fakultāti, kas vēlāk tika sadalīta divās – Vēstures un filozofijas fakultātē un Filoloģijas fakultātē. 1919. gadā dibināto Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti 1940. gadā pārdēvēja par Ekonomikas un Juridisko fakultāti.
Latvijas Valsts Universitātes studentes studentu celtniecības darbā Kazahijā 1964. gadā |
Skaitļošanas centra mašīnzāle 1974. gadā |
Latvijas Universitātes studentu gājiens augstskolas 75. gadadienas svinībās 1994. gada 28. septembrī |
LU reorganizācija un pārmaiņas turpinājās arī pēc Otrā pasaules kara. 1944. gadā LU atkal ieguva citu nosaukumu, to atkal pārdēvēja par Latvijas Valsts universitāti. Un 1958. gadā LU ieguva nosaukumu „Pētera Stučkas vārdā nosauktā Latvijas Valsts universitāte”, ko 1967. gadā papildināja, pārdēvējot LU par „Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvoto Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti”. Pārmaiņas notika arī fakultāšu darbībā, un Medicīnas fakultāti, kas ir viena no 9 fakultātēm, kas savu darbību sāka reizē ar LU, 1950. gadā atdalīja no LU, izveidojot Rīgas Medicīnas institūtu (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte). Arhitektūras fakultāte saglabāja nemainīgu nosaukumu līdz 1951. gadam, kad, īstenojot PSRS Augstākās izglītības ministrijas lēmumu, tā tika pievienota Inženierzinātņu fakultātei. Līdz ar to Inženierzinātņu fakultātes nosaukums tika mainīts uz Inženierceltniecības fakultāti. Inženierceltniecības fakultāte pastāvēja līdz 1957./58. mācību gadam, kad augstskolā notika nozīmīgi pārkārtojumi. Nākamajā mācību gadā LU bija palikušas tikai piecas fakultātes, jo uz LU tehnisko fakultāšu bāzes tika izveidots Rīgas Politehniskais institūts (tagad – Rīgas Tehniskā universitāte). Sakarā ar Rīgas Politehniskā institūta izveidi, savu darbību LU sastāvā arī pārtrauca arī Mehānikas fakultāte un Ķīmijas fakultāte. Tomēr 1964. gadā Ķīmijas fakultātes darbība tika atjaunota. Pārmaiņas skāra arī 1920. gadā dibināto Veterinārmedicīnas fakultāti, 1964.gadā tā tika pārcelta uz Jelgavu un pievienota toreizējai Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai.
Studenti LU "Open" atpūtas stūrītī 2009. gadā Datorikas fakultātē
|
60. gadu vidū izveidoja arī Svešvalodu fakultāti, bet 1982. gadā tika izveidota Pedagoģijas fakultāte. 1955. gadā tika izveidota Ekonomikas fakultāte, kurā apvienoja Ekonomikas un Juridisko fakultāti, bet 1957. gadā to pārdēvēja par Ekonomikas un juridisko fakultāti. Lielā studentu skaita dēļ 1967. gadā pieņēma lēmumu par fakultātes sadalīšanu divās pastāvīgās fakultātēs. Sadalīšanas laikā tika izveidota Juridiskā un filozofijas fakultāte un Ekonomikas fakultāte.
1990. gadā universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. Šai pašā gadā Rēzeknē darbu uzsāka LU filiāle, kas kļuva par bāzi 1993. gadā izveidotajai Rēzeknes Augstskolai. 1990. gadā darbu atsāka arī Teoloģijas fakultāte. 1998. gadā tika atjaunota Medicīnas fakultāte un 2000. gadā tika izveidota Sociālo zinātņu fakultāte, bet 2009. gadā no Fizikas un matemātikas fakultātes tika atdalīta Datorikas fakultāte.
Dažādu pārmaiņu un reorganizāciju ietekmē LU tagadējās fakultātes veidojušās balstoties uz pirmajām 11 fakultātēm. Otrajā pasaules kara laikā daļai no LU fakultātēm bija iestājies studiju pārtraukums un visā LU valdīja reorganizācija. Šajā laikā mainījās gan Universitātes struktūra un organizācija, gan arī notika daļēja docētāju maiņa. Daudzi mācībspēki emigrēja uz ārzemēm, un universitātē sāka strādāt mācībspēki no citām PSRS valstīm. Visos laikos LU attīstību un fakultāšu darbību ir ietekmējušas politiskās varas un ekonomiskie faktori, tomēr LU ir saglabājusi savu vietu Latvijas zinātnes attīstībā, nodrošinot mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību.