Academic Centre
BIEDRĪBAS IZDEVUMI
Pirmo Kurzemes literatūras un mākslas biedrības darbības
pārskatu ar nosaukumu Übersicht der Verhandlungen der
kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst, ko ar
profesora Magnusa Georga Paukera (Paucker, 1787–1855)
aktīvu atbalstu izdeva 1818. gadā, iespieda J. F.
Stefenhāgena un dēla spiestuvē Jelgavā. Tajā atrodami īsi
pārskati par 1817. un 1818. gadā notikušām sapulcēm.
pārskatu ar nosaukumu Übersicht der Verhandlungen der
kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst, ko ar
profesora Magnusa Georga Paukera (Paucker, 1787–1855)
aktīvu atbalstu izdeva 1818. gadā, iespieda J. F.
Stefenhāgena un dēla spiestuvē Jelgavā. Tajā atrodami īsi
pārskati par 1817. un 1818. gadā notikušām sapulcēm.
Biedrības gadskārtējos rakstu krājumus jeb annāles
Jahresverhandlungen der kurländischen Gesellschaft
für Literatur und Kunst publicēja divos lielos sējumos
M. G. Paukera redakcijā 1819. un 1822. gadā. Rakstu
krājumos ievietoto sacerējumu tematika aptvēra visas
dabaszinātņu nozares, seno un jauno laiku zemju un
tautu pētījumus, apcerējumus par tirdzniecību, jūras
braukšanu un kuģniecību, kara lietām, lauksaimniecību,
valsts un kultūras vēsturi, valodniecību, dzeju un
daiļajām mākslām vispār, mūziku, glezniecību u.tml.
Pirmajā sējumā publicēti ievērojami tālaika zinātnieku
pētījumi un atklājumi, tajā skaitā arī Rīgas Domskolas
profesora Johana Dāvida Zanda (Sand; 1748–1834)
pētījums par dažādu Latvijas vietu ģeogrāfisko
koordinātu noteikšanu.
Jahresverhandlungen der kurländischen Gesellschaft
für Literatur und Kunst publicēja divos lielos sējumos
M. G. Paukera redakcijā 1819. un 1822. gadā. Rakstu
krājumos ievietoto sacerējumu tematika aptvēra visas
dabaszinātņu nozares, seno un jauno laiku zemju un
tautu pētījumus, apcerējumus par tirdzniecību, jūras
braukšanu un kuģniecību, kara lietām, lauksaimniecību,
valsts un kultūras vēsturi, valodniecību, dzeju un
daiļajām mākslām vispār, mūziku, glezniecību u.tml.
Pirmajā sējumā publicēti ievērojami tālaika zinātnieku
pētījumi un atklājumi, tajā skaitā arī Rīgas Domskolas
profesora Johana Dāvida Zanda (Sand; 1748–1834)
pētījums par dažādu Latvijas vietu ģeogrāfisko
koordinātu noteikšanu.
Otrajā sējumā publicēts Kurzemes ārsta Kārļa Kristiāna
Šīmaņa (Schiemann, 1763–1835) raksts par Baldones un
Bārbeles sēravotu analīzi un Skrundas ārsta Eduarda
Eihvalda (Eichwald; 1795-1876) – vēlāk slavenā zoologa,
Pēterburgas ZA korespondētājlocekļa raksts par
paleontoloģiju jeb sistemātisko oriktozooloģiju.
Ievērojamākā no visām publikācijām bija izcilā fiziķa un
kīmiķa Teodora Grothusa (Grotthus; 1785–1822)
publikācija 65 lappušu apjomā „Par gaismas un elektrības
ķīmisko darbību”, ko nolasīja 1818. gada 6. novembra
biedrības sēdē un kas zinātnes pasaulē atzīta par
fotoķīmijas pamatu izklāstu. No zinātniskā viedokļa
T. Grothusa pētnieciskā darbība bija augstākais sasniegums
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības pastāvēšanas laikā.
Šīmaņa (Schiemann, 1763–1835) raksts par Baldones un
Bārbeles sēravotu analīzi un Skrundas ārsta Eduarda
Eihvalda (Eichwald; 1795-1876) – vēlāk slavenā zoologa,
Pēterburgas ZA korespondētājlocekļa raksts par
paleontoloģiju jeb sistemātisko oriktozooloģiju.
Ievērojamākā no visām publikācijām bija izcilā fiziķa un
kīmiķa Teodora Grothusa (Grotthus; 1785–1822)
publikācija 65 lappušu apjomā „Par gaismas un elektrības
ķīmisko darbību”, ko nolasīja 1818. gada 6. novembra
biedrības sēdē un kas zinātnes pasaulē atzīta par
fotoķīmijas pamatu izklāstu. No zinātniskā viedokļa
T. Grothusa pētnieciskā darbība bija augstākais sasniegums
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības pastāvēšanas laikā.
1840. gadā, pateicoties profesoram M. G. Paukeram, atsākās
biedrības sanāksmju atreferējumu un rakstu publicēšana.
Izdevumi iznāca ar nosaukumu Sendungen der Kurländischen
Gesellschaft für Literatur und Kunst: 1. sējums – 1840. gadā,
2. sējums – 1845. gadā un 3. sējums – 1847.gadā. Pirmajā
sējumā M. G. Paukers publicēja rakstu par Enkes komētas
novērošanu 1838. gadā – „Der Enkesche Komet bei seiner
Wiedererscheinung 1838”, un darbu par jaunākās astronomijas
patiesuma ticamības robežām – „Ueber die Grenzen der
Sicherheit in den Thatsachen der neuern Astronomie”.
Sējumus papildina ilustratīvais materiāls, bet 3. sējuma
pielikumā ir pievienota Kurzemes geoloģiskā karte un
biedrības ilggadējā vadītāja J. F. fon Rekes portrets.
biedrības sanāksmju atreferējumu un rakstu publicēšana.
Izdevumi iznāca ar nosaukumu Sendungen der Kurländischen
Gesellschaft für Literatur und Kunst: 1. sējums – 1840. gadā,
2. sējums – 1845. gadā un 3. sējums – 1847.gadā. Pirmajā
sējumā M. G. Paukers publicēja rakstu par Enkes komētas
novērošanu 1838. gadā – „Der Enkesche Komet bei seiner
Wiedererscheinung 1838”, un darbu par jaunākās astronomijas
patiesuma ticamības robežām – „Ueber die Grenzen der
Sicherheit in den Thatsachen der neuern Astronomie”.
Sējumus papildina ilustratīvais materiāls, bet 3. sējuma
pielikumā ir pievienota Kurzemes geoloģiskā karte un
biedrības ilggadējā vadītāja J. F. fon Rekes portrets.
1840. gadā, pateicoties profesoram M. G. Paukeram, atsākās
biedrības sanāksmju atreferējumu un rakstu publicēšana.
Izdevumi iznāca ar nosaukumu Sendungen der Kurländischen
Gesellschaft für Literatur und Kunst: 1. sējums – 1840. gadā,
2. sējums – 1845. gadā un 3. sējums – 1847.gadā. Pirmajā
sējumā M. G. Paukers publicēja rakstu par Enkes komētas
novērošanu 1838. gadā – „Der Enkesche Komet bei seiner
Wiedererscheinung 1838”, un darbu par jaunākās astronomijas
patiesuma ticamības robežām – „Ueber die Grenzen der
Sicherheit in den Thatsachen der neuern Astronomie”.
Sējumus papildina ilustratīvais materiāls, bet 3. sējuma
pielikumā ir pievienota Kurzemes geoloģiskā karte un
biedrības ilggadējā vadītāja J. F. fon Rekes portrets.
biedrības sanāksmju atreferējumu un rakstu publicēšana.
Izdevumi iznāca ar nosaukumu Sendungen der Kurländischen
Gesellschaft für Literatur und Kunst: 1. sējums – 1840. gadā,
2. sējums – 1845. gadā un 3. sējums – 1847.gadā. Pirmajā
sējumā M. G. Paukers publicēja rakstu par Enkes komētas
novērošanu 1838. gadā – „Der Enkesche Komet bei seiner
Wiedererscheinung 1838”, un darbu par jaunākās astronomijas
patiesuma ticamības robežām – „Ueber die Grenzen der
Sicherheit in den Thatsachen der neuern Astronomie”.
Sējumus papildina ilustratīvais materiāls, bet 3. sējuma
pielikumā ir pievienota Kurzemes geoloģiskā karte un
biedrības ilggadējā vadītāja J. F. fon Rekes portrets.
Biedrības locekļu pētījumi un apcerējumi turpināja iznākt 1847.–1851.
gadā ar nosaukumu Arbeiten der Kurländischen Gesellschaft für
Literatur und Kunst. Pavisam iznāca desmit “Arbeiten...” sējumi.
gadā ar nosaukumu Arbeiten der Kurländischen Gesellschaft für
Literatur und Kunst. Pavisam iznāca desmit “Arbeiten...” sējumi.
No 1864. gada sākās jaunas rakstu sērijas Sitzungsberichte
der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst izdošana.
der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst izdošana.
Pirmajā sējumā apkopoti apskati par sēdēm, kas notikušas
laika posmā no 1850. līdz 1863. gadam. Nosaukums
nedaudz mainījās 1879.–1892. gadā – Sitzungsberichte
der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst
nebst Veröffentlichungen des Kurländischen
Provinzialmuseums, no 1896. gada – Sitzungsberichte
der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst
und Jahresberichte des Kurländischen Provinzialmuseums
aus dem Jahre [...], 1935./36. gadā – Sitzungsberichte der
Kurzemer (Kurländischen) Gesellschaft für Literatur und
Kunst und Jahresberichte des Kurzemer (Kurländischen)
Provinzialmuseums in Jelgava (Mitau).
laika posmā no 1850. līdz 1863. gadam. Nosaukums
nedaudz mainījās 1879.–1892. gadā – Sitzungsberichte
der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst
nebst Veröffentlichungen des Kurländischen
Provinzialmuseums, no 1896. gada – Sitzungsberichte
der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst
und Jahresberichte des Kurländischen Provinzialmuseums
aus dem Jahre [...], 1935./36. gadā – Sitzungsberichte der
Kurzemer (Kurländischen) Gesellschaft für Literatur und
Kunst und Jahresberichte des Kurzemer (Kurländischen)
Provinzialmuseums in Jelgava (Mitau).
BIEDRĪBAS INICIĒTIE UN ATBALSTĪTIE IZDEVUMI
Viens no apjomīgākajiem izdevumiem ir Johana Frīdriha fon Rekes
un Karla Eduarda Napjerska (Napiersky, 1793–1864) Vidzemes,
Igaunijas un Kurzemes provinces rakstnieku un literātu vispārējais
leksikons Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der
Provinzen Livland, Estland, Kurland (1827–1832) četros sējumos.
un Karla Eduarda Napjerska (Napiersky, 1793–1864) Vidzemes,
Igaunijas un Kurzemes provinces rakstnieku un literātu vispārējais
leksikons Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der
Provinzen Livland, Estland, Kurland (1827–1832) četros sējumos.
Die Quatember: Zeitschrift für naturwissenschaftliche, geschichtliche,
philologische, literärische und gemischte Gegenstände – dabaszinātņu,
vēstures, valodniecības, literatūras un dažādu zinātņu Vēstnesis četros
sējumos, izdots ar biedrības pirmā bibliotekāra un filozofijas doktora
Johana Ernsta Kristiana Trautfetera (Trautvetter; 1780–1859) atbalstu.
philologische, literärische und gemischte Gegenstände – dabaszinātņu,
vēstures, valodniecības, literatūras un dažādu zinātņu Vēstnesis četros
sējumos, izdots ar biedrības pirmā bibliotekāra un filozofijas doktora
Johana Ernsta Kristiana Trautfetera (Trautvetter; 1780–1859) atbalstu.
Viens no ievērojamākajiem latviešu valodas aizstāvjiem bija
Vidzemes ģenerālsuperintendents Kārlis Gotlobs Zontāgs
(Sonntag; 1765–1827), Garlība Merķeļa (Merkel, 1769–1850)
draugs, ievērojams garīdzniecības pārstāvis. Viņš pirmais
Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā 1817. gadā
ierosināja jautājumu par īpašas Latviešu literārās biedrības
jeb Latviešu draugu biedrības (Lettisch–Literärische
Gesellschaft) dibināšanu. 1824. gadā nodibinātā Latviešu
literārā biedrība izdeva rakstu krājumu “Magazīnas”
(Magazin, herausgegeben von der Lettisch–Literärischen
Gesellschaft). No 1828. līdz 1905. gadam iznāca 20 sējumi,
katrā pa trim burtnīcām , kurās publicēti raksti par latviešu
valodu, etnogrāfiju, senvēsturi un citiem jautājumiem.
Vidzemes ģenerālsuperintendents Kārlis Gotlobs Zontāgs
(Sonntag; 1765–1827), Garlība Merķeļa (Merkel, 1769–1850)
draugs, ievērojams garīdzniecības pārstāvis. Viņš pirmais
Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā 1817. gadā
ierosināja jautājumu par īpašas Latviešu literārās biedrības
jeb Latviešu draugu biedrības (Lettisch–Literärische
Gesellschaft) dibināšanu. 1824. gadā nodibinātā Latviešu
literārā biedrība izdeva rakstu krājumu “Magazīnas”
(Magazin, herausgegeben von der Lettisch–Literärischen
Gesellschaft). No 1828. līdz 1905. gadam iznāca 20 sējumi,
katrā pa trim burtnīcām , kurās publicēti raksti par latviešu
valodu, etnogrāfiju, senvēsturi un citiem jautājumiem.
Tika publicēti vairāki izdevumi par Kurzemes un Vidzemes ģeoloģiju.
Tika publicēti vairāki izdevumi par Kurzemes un Vidzemes ģeoloģiju.
Tika publicēti vairāki izdevumi
par Kurzemes un Vidzemes ģeoloģiju.
par Kurzemes un Vidzemes ģeoloģiju.
Izdevuma Das Medicinalwesen Kurlands autors ārsts Gustavs
Otto (Otto; 1843–1917) bija Kurzemes literatūras un mākslas
biedrības mantzinis un konservators (1892–1913). Krājumā
apkopotas ziņas par medicīnu un ārstiem Kurzemē hercogu
laikā un Krievijas varas pirmajās desmitgadēs
(līdz 1825. gadam).
Otto (Otto; 1843–1917) bija Kurzemes literatūras un mākslas
biedrības mantzinis un konservators (1892–1913). Krājumā
apkopotas ziņas par medicīnu un ārstiem Kurzemē hercogu
laikā un Krievijas varas pirmajās desmitgadēs
(līdz 1825. gadam).
Informācija par Kurzemes evaņģēliski luteriskajām draudzēm un
garīdzniekiem apkopota izdevumos Die evangelischen Kirchen
und Prediger Kurlands (1890, 1910). Pirmo izdevumu sastādīja
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrs Teodors
Kallmeijers (Kallmeyer; 1809–1859), pēc tam darbu turpināja un
papildināja Gustavs Otto (1843–1917).
garīdzniekiem apkopota izdevumos Die evangelischen Kirchen
und Prediger Kurlands (1890, 1910). Pirmo izdevumu sastādīja
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrs Teodors
Kallmeijers (Kallmeyer; 1809–1859), pēc tam darbu turpināja un
papildināja Gustavs Otto (1843–1917).
Pateicoties Latviešu literārās
biedrības aktivitātēm, liela
vērība tika veltīta latviešu
valodas mācīšanai. Vecā
Stendera gramatika bija
novecojusi un sen jau
izpārdota. 1841. gadā Dalbes
mācītājs Heinrihs Heselbergs
(Hesselberg; 1792–1877)
sastādīja jaunu latviešu
valodas gramatiku Lettische
Sprachlehre: eine von der
Allerhöchst bestätigten
lettisch-literärischen
Gesellschaft gekrönte und
gedruckte Preisschrift (1841).
Gramatikas ievadā autors par
latviešu valodu secina, ka
“latviešu valodā atrodama
liela bagātība tādu vārdu un
izteicienu, kas apzīmē dabas
novērojumus un dažādas
skaņas un trokšņus.”
biedrības aktivitātēm, liela
vērība tika veltīta latviešu
valodas mācīšanai. Vecā
Stendera gramatika bija
novecojusi un sen jau
izpārdota. 1841. gadā Dalbes
mācītājs Heinrihs Heselbergs
(Hesselberg; 1792–1877)
sastādīja jaunu latviešu
valodas gramatiku Lettische
Sprachlehre: eine von der
Allerhöchst bestätigten
lettisch-literärischen
Gesellschaft gekrönte und
gedruckte Preisschrift (1841).
Gramatikas ievadā autors par
latviešu valodu secina, ka
“latviešu valodā atrodama
liela bagātība tādu vārdu un
izteicienu, kas apzīmē dabas
novērojumus un dažādas
skaņas un trokšņus.”
1817.–1821. un 1846.–1855.
gadā Kurzemes literatūras un
mākslas biedrības pastāvīgais
sekretārs bija Jelgavas
ģimnāzijas virsskolotājs
Magnuss Georgs Paukers
(Paucker; 1787–1855). Lielu
daļu sava darba mūža
M. G. Paukers veltīja mācību
izdevumu sastādīšanai un
izdošanai, aptverot visus
elementārās matemātikas
virzienus – aritmētiku, algebru,
ģeometriju, trigonometriju.
Aritmētikas un ģeometrijas
pamatkursam domātās grāmatas
satura sarežģītības dēļ netika
apstiprinātas, jo tās vairāk bija
piemērotas topošo reālskolu
audzēkņu apmācībai.
gadā Kurzemes literatūras un
mākslas biedrības pastāvīgais
sekretārs bija Jelgavas
ģimnāzijas virsskolotājs
Magnuss Georgs Paukers
(Paucker; 1787–1855). Lielu
daļu sava darba mūža
M. G. Paukers veltīja mācību
izdevumu sastādīšanai un
izdošanai, aptverot visus
elementārās matemātikas
virzienus – aritmētiku, algebru,
ģeometriju, trigonometriju.
Aritmētikas un ģeometrijas
pamatkursam domātās grāmatas
satura sarežģītības dēļ netika
apstiprinātas, jo tās vairāk bija
piemērotas topošo reālskolu
audzēkņu apmācībai.
1817.–1821. un 1846.–1855.
gadā Kurzemes literatūras un
mākslas biedrības pastāvīgais
sekretārs bija Jelgavas
ģimnāzijas virsskolotājs
Magnuss Georgs Paukers
(Paucker; 1787–1855). Lielu
daļu sava darba mūža
M. G. Paukers veltīja mācību
izdevumu sastādīšanai un
izdošanai, aptverot visus
elementārās matemātikas
virzienus – aritmētiku, algebru,
ģeometriju, trigonometriju.
Aritmētikas un ģeometrijas
pamatkursam domātās grāmatas
satura sarežģītības dēļ netika
apstiprinātas, jo tās vairāk bija
piemērotas topošo reālskolu
audzēkņu apmācībai.
gadā Kurzemes literatūras un
mākslas biedrības pastāvīgais
sekretārs bija Jelgavas
ģimnāzijas virsskolotājs
Magnuss Georgs Paukers
(Paucker; 1787–1855). Lielu
daļu sava darba mūža
M. G. Paukers veltīja mācību
izdevumu sastādīšanai un
izdošanai, aptverot visus
elementārās matemātikas
virzienus – aritmētiku, algebru,
ģeometriju, trigonometriju.
Aritmētikas un ģeometrijas
pamatkursam domātās grāmatas
satura sarežģītības dēļ netika
apstiprinātas, jo tās vairāk bija
piemērotas topošo reālskolu
audzēkņu apmācībai.