Academic Centre
BIEDRĪBAS BIBLIOTĒKA
Bibliotēkas krājuma veidošana
Skats bibliotēkā.
Informācija par 434 grāmatām, ko biedrībai 1845.
gadā dāvināja Johans Frīdrihs fon Reke (Mitauische
Zeitung: Literaturblatt, 9.VI 1845).
Kurzemes provinces muzeja / bibliotēkas zīmogs.
Nodibinoties Kurzemes provinces muzejam (1818), kas paplašināja Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrības pētniecības,
izglītības un kultūras darbības lauku, pakāpeniski tika veidota arī bibliotēka. Bibliotēkas pirmsākums bija 69 dažādu privātpersonu
dāvināti iespieddarbi. Jau savā dzīves laikā vairāki biedrības biedri kā dāvinājumu Kurzemes literatūras un mākslas biedrības
bibliotēkai nodeva savus publicētos zinātniskos darbus, mācību grāmatas, kā arī apjomīgas privātās bibliotēkas.
Visdāsnākais dāvinājums tika saņemts no Kurzemes provinces muzeja dibinātāja un pirmā direktora – Johana Frīdriha fon Rekes
(Recke; 1764–1846) – 4000 iespieddarbu. Bibliotēkas krājumu papildināja izdevumi no zinātnes un sadarbības centriem Krievijā,
Baltijā un dažādās Eiropas valstīs.
Bibliotēkai grāmatas dāvināja Elīze fon der Reke (Recke; 1754–1833), kambarkungs Teodors fon der Rops (Ropp; 1823–1915), Krievijas ārlietu ministrs grāfs Kārlis Neselrode (Nesselrode; 1780–1862), mācītājs Kārlis Frīdrihs Vatsons (Watson; 1777–1826), ģenerālsuperintendents Kārlis Gotlobs Zontāgs (Sonntag; 1765–1827) un citi. Pirmā pasaules kara beigās krājumā bija 40 000 sējumu.
Par izdevumu atrašanos Kurzemes literatūras un mākslas biedrības un Kurzemes provinces muzeja bibliotēkas īpašumā liecina 2 veidu zīmogi: E MVSEO CVRON. apaļā laukā un EX BIBLIOTH. SOC. LITER. CURON. apaļā laukā; nereti grāmatas piederību bibliotēkai norāda ieraksts ar roku Kurl. Museum (Kurzemes muzejs). Līdz ar biedrības likvidēšanu un vācbaltu izceļošanu 1939.-1940. gadā, liela daļa bibliotēkas tika izvesta ārpus Latvijas un ir gājusi zudumā.
Bibliotekāri
Bibliotēkas krājuma pārraudzības, sistematizācijas un kārtošanas pienākumus uzticēja
biedrības biedriem - bibliotekāriem, kuri paralēli veica atbildīgus pienākumus biedrības labā.
Bibliotekāra pienākumus pildīja sekojoši biedrības biedri:
No 1837. līdz 1859. gadam – Johans Ernsts Kristians
fon Trautfeters (Trautvetter; 1780? Vitcelrodā, Saksijā-
Meiningenā–1859 Jelgavā) – pedagogs, rakstnieks,
Dr. phil. Studējis Getingenes, pēc tam Jēnas Universitātē.
Kopš 1804. gada strādājis par mājskolotāju Kurzemē, no
1810. līdz 1838. gadam Jelgavas ģimnāzijas latīņu
valodas un literatūras virsskolotāju, vēlāk vadījis
privātskolu. 1840. gadā izstrādāja bibliotēkas tematisko
kārtojumu un uzsāka grāmatu kataloga sastādīšanu. Ar
J. E. K. fon Trautfetera atbalstu izdots dabaszinātņu,
vēstures, valodniecības, literatūras un citu zinātņu
Vēstnesis 4 sējumos “Die Quatember: Zeitschrift für
naturwissenschaftliche, geschichtliche, philologische,
literärische und gemischte Gegenstände” (1829).
fon Trautfeters (Trautvetter; 1780? Vitcelrodā, Saksijā-
Meiningenā–1859 Jelgavā) – pedagogs, rakstnieks,
Dr. phil. Studējis Getingenes, pēc tam Jēnas Universitātē.
Kopš 1804. gada strādājis par mājskolotāju Kurzemē, no
1810. līdz 1838. gadam Jelgavas ģimnāzijas latīņu
valodas un literatūras virsskolotāju, vēlāk vadījis
privātskolu. 1840. gadā izstrādāja bibliotēkas tematisko
kārtojumu un uzsāka grāmatu kataloga sastādīšanu. Ar
J. E. K. fon Trautfetera atbalstu izdots dabaszinātņu,
vēstures, valodniecības, literatūras un citu zinātņu
Vēstnesis 4 sējumos “Die Quatember: Zeitschrift für
naturwissenschaftliche, geschichtliche, philologische,
literärische und gemischte Gegenstände” (1829).
No 1859. līdz 1860. gadam – Karls Hermans Blūms
(Bluhm; Jelgavā–1904 Jelgavā) – ārsts, numismāts,
Dr. med. Beidzis Jelgavas ģimnāziju.No 1832. līdz
1836. gadam studējis medicīnu Tērbatas Universitātē.
No 1837. līdz 1892. gadam – ārsts Jelgavā, bet no
1840. līdz 1874. gadam arī Baldones kūrorta ārsts.
(Bluhm; Jelgavā–1904 Jelgavā) – ārsts, numismāts,
Dr. med. Beidzis Jelgavas ģimnāziju.No 1832. līdz
1836. gadam studējis medicīnu Tērbatas Universitātē.
No 1837. līdz 1892. gadam – ārsts Jelgavā, bet no
1840. līdz 1874. gadam arī Baldones kūrorta ārsts.
No 1860. līdz 1893. gadam – Frīdrihs Jūliuss Dērings (Döring; 1818 Drēzdenē–
1893 Jelgavā) – gleznotājs. Studējis Drēzdenes mākslas akadēmijā. Studiju gados
sācis darināt portretus un ceļojumos dokumentējis etnogrāfiskus tērpus. 1845.
gadā uzaicināts strādāt Kurzemē un apmeties uz dzīvi Jelgavā. Strādājis par
zīmēšanas skolotāju Jelgavas ģimnāzijā un pasniedzis privātstundas. Paralēli
pedagoga darbam aktīvi nodarbojies ar portretu un baznīcu altārgleznu gleznošanu,
kuras ir saglabājušās līdz pat mūsu dienām. Ievērojamākie portreti: firsta Johana
Līvena portrets (1849), valsts padomnieka Frīdriha fon Kleina portrets (1859),
Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera portrets (1888). Altārgleznas skatāmas
Bauskas Sv. Gara baznīcā, Jelgavas Sv. Jāņa baznīcā un citos dievnamos. Dērings
aktīvi darbojās vietējā kultūras dzīvē, ilgus gadus bija Kurzemes literatūras un
mākslas biedrības vadītājs, bibliotekārs un rakstvedis (1857–1893). Bibliotēkas
pārraudzības darbam veltījis 33 sava mūža gadus. Darbojies Kurzemes provinces
muzejā, apzinājis kultūrvēsturiskos materiālus, sagatavojis Baltijas mākslinieku
leksikonu (1908), kura manuskripts kļuva par galveno vēlāko analogo izdevumu
avotu. Viņa dienasgrāmatas un atmiņu pieraksti satur daudz informācijas par
mākslinieka ikdienas gaitām un vietējās mākslas dzīves apstākļiem.
1893 Jelgavā) – gleznotājs. Studējis Drēzdenes mākslas akadēmijā. Studiju gados
sācis darināt portretus un ceļojumos dokumentējis etnogrāfiskus tērpus. 1845.
gadā uzaicināts strādāt Kurzemē un apmeties uz dzīvi Jelgavā. Strādājis par
zīmēšanas skolotāju Jelgavas ģimnāzijā un pasniedzis privātstundas. Paralēli
pedagoga darbam aktīvi nodarbojies ar portretu un baznīcu altārgleznu gleznošanu,
kuras ir saglabājušās līdz pat mūsu dienām. Ievērojamākie portreti: firsta Johana
Līvena portrets (1849), valsts padomnieka Frīdriha fon Kleina portrets (1859),
Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera portrets (1888). Altārgleznas skatāmas
Bauskas Sv. Gara baznīcā, Jelgavas Sv. Jāņa baznīcā un citos dievnamos. Dērings
aktīvi darbojās vietējā kultūras dzīvē, ilgus gadus bija Kurzemes literatūras un
mākslas biedrības vadītājs, bibliotekārs un rakstvedis (1857–1893). Bibliotēkas
pārraudzības darbam veltījis 33 sava mūža gadus. Darbojies Kurzemes provinces
muzejā, apzinājis kultūrvēsturiskos materiālus, sagatavojis Baltijas mākslinieku
leksikonu (1908), kura manuskripts kļuva par galveno vēlāko analogo izdevumu
avotu. Viņa dienasgrāmatas un atmiņu pieraksti satur daudz informācijas par
mākslinieka ikdienas gaitām un vietējās mākslas dzīves apstākļiem.
No 1893. līdz 1913. gadam – Heinrihs Eduards Vilhelms Fortunats Dīderihss
(Diederichs; 1840 Jelgavā–1914 Jelgavā) – vēsturnieks, pedagogs, Cand. phil.
Beidzis Kurzemes guberņas ģimnāziju Jelgavā. No 1858. līdz 1862. gadam
studējis Tērbatas Universitātē, 1866. gadā papildinājies Getingenē, Vācijā. No
1867. līdz 1869. gadam strādājis par ārštata grieķu valodas virsskolotāju un
bibliotekāru, bet no 1869. līdz 1877. gadam par vēstures zinību virsskolotāju
Kurzemes guberņas ģimnāzijā, pēc tam privātzinātnieks. Bibliotekāra amatu
apvienoja ar Kurzemes literatūras un mākslas biedrības sekretāra darbu. No
1907. gada arī Latviešu literārās biedrības bibliotekārs. Publicējis rakstus
par Baltijas vēsturi.
(Diederichs; 1840 Jelgavā–1914 Jelgavā) – vēsturnieks, pedagogs, Cand. phil.
Beidzis Kurzemes guberņas ģimnāziju Jelgavā. No 1858. līdz 1862. gadam
studējis Tērbatas Universitātē, 1866. gadā papildinājies Getingenē, Vācijā. No
1867. līdz 1869. gadam strādājis par ārštata grieķu valodas virsskolotāju un
bibliotekāru, bet no 1869. līdz 1877. gadam par vēstures zinību virsskolotāju
Kurzemes guberņas ģimnāzijā, pēc tam privātzinātnieks. Bibliotekāra amatu
apvienoja ar Kurzemes literatūras un mākslas biedrības sekretāra darbu. No
1907. gada arī Latviešu literārās biedrības bibliotekārs. Publicējis rakstus
par Baltijas vēsturi.
No 1913. līdz 1919. gadam – Georgs Gustavs Vormss
(Worms; 1863 Talsos–1927 Misdrojā, Pomerānijā) –
pedagogs, rakstnieks, Cand. hist. Mācījies Vidzemes
guberņas ģimnāzijā Rīgā. No 1882. līdz 1888. gadam
studējis vēsturi Tērbatas Universitātē. Strādājis par
skolotāju Aizputē, Liepājā un Irlavā, no 1907. gada –
Jelgavā. No 1920. līdz 1926. gadam – vēstures skolotājs
Misdrojā.
(Worms; 1863 Talsos–1927 Misdrojā, Pomerānijā) –
pedagogs, rakstnieks, Cand. hist. Mācījies Vidzemes
guberņas ģimnāzijā Rīgā. No 1882. līdz 1888. gadam
studējis vēsturi Tērbatas Universitātē. Strādājis par
skolotāju Aizputē, Liepājā un Irlavā, no 1907. gada –
Jelgavā. No 1920. līdz 1926. gadam – vēstures skolotājs
Misdrojā.
No 1915. līdz 1917. gadam – Georgs Pauls Viljams Meijers
(Meyer; 1883 Rēvelē–1932 Kēnigsbergā) – vēsturnieks,
Dr. phil. (1921). Mācījies Igaunijas guberņas ģimnāzijā
Rēvelē. Studējis vēsturi Pēterburgas Universitātē
(absolvējis 1907. gadā). Strādājis par skolotāju Ārensburgā
(tag. Kuresāre Igaunijā), no 1909. līdz 1919. gadam
virsskolotājs Jelgavā. Laikā no 1913. līdz 1919. gadam bijis
arī Kurzemes provinces muzeja monētu un medaļu nodaļas
pārzinis. Kopš 1919. gada strādājis Kēnigsbergas pilsētas
bibliotēkā, bet no 1932. gada – Kēnigsbergas pilsētas
bibliotēkas un pilsētas arhīva vadītājs. Pētījis Baltijas un
Prūsijas vēsturi.
(Meyer; 1883 Rēvelē–1932 Kēnigsbergā) – vēsturnieks,
Dr. phil. (1921). Mācījies Igaunijas guberņas ģimnāzijā
Rēvelē. Studējis vēsturi Pēterburgas Universitātē
(absolvējis 1907. gadā). Strādājis par skolotāju Ārensburgā
(tag. Kuresāre Igaunijā), no 1909. līdz 1919. gadam
virsskolotājs Jelgavā. Laikā no 1913. līdz 1919. gadam bijis
arī Kurzemes provinces muzeja monētu un medaļu nodaļas
pārzinis. Kopš 1919. gada strādājis Kēnigsbergas pilsētas
bibliotēkā, bet no 1932. gada – Kēnigsbergas pilsētas
bibliotēkas un pilsētas arhīva vadītājs. Pētījis Baltijas un
Prūsijas vēsturi.
No 1921. līdz 1926. gadam – Viktors fon Vilperts (Wilpert; 1861
Džūkstē–1936 Jelgavā) – vēsturnieks, pedagogs, Cand. hist. No
1885. līdz 1889. gadam studējis vēsturi Tērbatas Universitātē.
No 1889. gada strādājis par skolotāju dažādās vietās (arī Tērbatā
un Rīgā). Laikā no 1895. līdz 1915. gadam – vācu valodas
virsskolotājs Jelgavas meiteņu ģimnāzijā un Reālskolā, no 1922.
līdz 1925. gadam – Jelgavas pamatskolas skolotājs. Pētījis
Kurzemes vēsturi.
Džūkstē–1936 Jelgavā) – vēsturnieks, pedagogs, Cand. hist. No
1885. līdz 1889. gadam studējis vēsturi Tērbatas Universitātē.
No 1889. gada strādājis par skolotāju dažādās vietās (arī Tērbatā
un Rīgā). Laikā no 1895. līdz 1915. gadam – vācu valodas
virsskolotājs Jelgavas meiteņu ģimnāzijā un Reālskolā, no 1922.
līdz 1925. gadam – Jelgavas pamatskolas skolotājs. Pētījis
Kurzemes vēsturi.
No 1926. līdz 1928. gadam – Valters Ekerts (Eckert; 1892
Bauskā–1973 Mārburgā) – vēsturnieks, Dr. phil.(1953).
Baltijas vēstures komisijas loceklis no 1953. gada. Sarakstījis
grāmatu par merkantilismu Kurzemē “Kurland unter dem
Einfluss des Merkantilismus: ein Beitrag zur Staats- un
Wirtschaftspolitik Herzog Jakobs von Kurland (1642-1682)”
(1927) un Kurzemes vēsturisko ģeogrāfiju “Altlettische
Siedlung in Kurland: Siedlungsformen und - grenzen der
Kuren, Semgaller und Selen” (1984).
Bauskā–1973 Mārburgā) – vēsturnieks, Dr. phil.(1953).
Baltijas vēstures komisijas loceklis no 1953. gada. Sarakstījis
grāmatu par merkantilismu Kurzemē “Kurland unter dem
Einfluss des Merkantilismus: ein Beitrag zur Staats- un
Wirtschaftspolitik Herzog Jakobs von Kurland (1642-1682)”
(1927) un Kurzemes vēsturisko ģeogrāfiju “Altlettische
Siedlung in Kurland: Siedlungsformen und - grenzen der
Kuren, Semgaller und Selen” (1984).
No 1930. līdz 1939. gadam – Herberts Gothards – Dr. phil.
Bibliotēkas krājums
Latviešu oriģinālliteratūra un tulkotā literatūra
stāstītājs, jeb: simts īsi stāstiņi
[…] bērniem par kristīgu
pamācīšanu. Rīga, 1848.
šos stāstus no vācu valodas pārcēlis
E. Dinsberģis. Rīga, 1863. 71 lpp.
rīmētāju dziesmām izlasījis un
virknē savijis tikušiem sievišķiem
par košu goda vaiņagu Ernsts
Dinsberģis. Rīga, 1868. 225 lpp.
tulkojis P. Prūss. Rīga, 1867. 22 lpp.
“Latviešu draugs”, ko savā
laikā apgādāja Rīgas Jāņa
baznīcas vecākais mācītājs
H.Treu, izlasītas un no jauna
izlaistas no Th. Gaethgens,
Lazdones mācītāja.
Jelgava, 1877. 44 lpp.
Dažāda satura grāmatas un periodiskie izdevumi latviešu valodā
gischer Conspect der Lettischen
Literatur von 1587 bis 1830.
Mitau, 1831. 161 S. Latviešu
literatūras pārskats no
1587. līdz 1830. gadam.
[Autora kunga dāvinājums – 1845].
Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796)
sastādīja un 1761. gadā izdeva pirmo
latviešu gramatikas grāmatu “Neue
vollständigere Lettische Grammatik,
nebst einem hinlänglichen Lexico, wie
auch einigen Gedichten”. Kurzemes
provinces muzeja bibliotēkā atradās
šā darba papildinātais – 1763. gada
izdevums (glabājas Latvijas Universitātes
Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un
reto grāmatu nodaļā). Šis darbs tika
vēlreiz pārstrādāts un no jauna iznāca
1783. gadā.
sastādīja un 1761. gadā izdeva pirmo
latviešu gramatikas grāmatu “Neue
vollständigere Lettische Grammatik,
nebst einem hinlänglichen Lexico, wie
auch einigen Gedichten”. Kurzemes
provinces muzeja bibliotēkā atradās
šā darba papildinātais – 1763. gada
izdevums (glabājas Latvijas Universitātes
Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un
reto grāmatu nodaļā). Šis darbs tika
vēlreiz pārstrādāts un no jauna iznāca
1783. gadā.
gada iesējuma vāks ar Kurzemes
provinces muzeja zīmogu.
Schuldirektors, Hofrath Napiersky in Riga [[Vidzemes]
guberņas skolu direktora, galma padomnieka
Napjerska kunga Rīgā dāvinājums].
1934. gada 1. numura titullapa.
jeb kāpēc no Luteriem izgāju un atkal
atpakaļ griezos. Jelgava, 1862. 104 lpp.
katķisme priekš tautas skolām.
Jelgava, 1874. 48 lpp. Frīdrihs Mekons
(1833–1901) – skolotājs, literāts.
Strādājis par skolotāju dažādās
vietās Kurzemē un Vidzemē.
Sarakstījis un tulkojis ap 20 grāmatu.
īpašniekiem par zīmi savas
draudzīgas satikšanās.
Jelgava, 1886.
tiesības. Rīga, 1909. 76 lpp.
Jānis Kreicbergs (1864–1948) –
jurists, publicists. Publicēja
rakstus par literatūru,
tautsaimniecību, tiesībām
un citiem jautājumiem.
sievietes tiesības. Rīga,
1909. 76 lpp. Titullapa.
būs izsargāties. Rīga, 1864. 8 lpp.
Izdevumā aplūkota navigācijas
uguņu lietošana un citi
kuģošanas noteikumi.
Baltijas un Kurzemes vēsture
Umbstaendliche Relation von der
Completen und Glorieusen Victorie
[...] bey der Schlabodda auff den
Grenzen von Churland mit
Heldenmüthiger Tapferkeit
befochten den 26. Julii Anno 1704.
Lielā ziemeļu kara notikumu –
1704. gada 26. jūlija (5. augusta)
kaujas pie Jēkabpils – apraksts.
(Latvijas Universitātes Akadēmiskās
bibliotēkas Rokrakstu un reto
grāmatu nodaļas krājums.)
Completen und Glorieusen Victorie
[...] bey der Schlabodda auff den
Grenzen von Churland mit
Heldenmüthiger Tapferkeit
befochten den 26. Julii Anno 1704.
Lielā ziemeļu kara notikumu –
1704. gada 26. jūlija (5. augusta)
kaujas pie Jēkabpils – apraksts.
(Latvijas Universitātes Akadēmiskās
bibliotēkas Rokrakstu un reto
grāmatu nodaļas krājums.)
earvmqve initiis et incrementis in
Regno Poloniae et Magno
Dvcatv Lithvaniae cvm variis
observationibvs. Dantisci, 1740.
71 S. Polijas karalistes un Lietuvas
dižkunigaitijas tipogrāfiju apraksts.
Beseke, J. M. G. Einladung zur Feyer
des 29sten Junius des 1775sten Jahres
als des Einweyhungs Tages des Von Sr.
Hochfuerstl. Durchlaucht Peter Herzogs
in Liefland, zu Curland und Semgallen,
Freyen Standesherrn in Schlesien, zu
Wartenberg, Bralin, Goschuez u. s. w.
glorreichst zu Mitau gestifteten
Akademischen Gymnasiums.
(Latvijas Universitātes Akadēmiskās
bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu
nodaļas krājums.)
Izdevums saistīts ar Jelgavas Pētera
akadēmijas atklāšanas svinībām 1775.
gada 29. jūnijā. Autors Johans Melhiors
Gotlībs Bēzeke (1746–1802) bija jurists,
Pētera akadēmijas profesors un pirmais
prorektors.
des 29sten Junius des 1775sten Jahres
als des Einweyhungs Tages des Von Sr.
Hochfuerstl. Durchlaucht Peter Herzogs
in Liefland, zu Curland und Semgallen,
Freyen Standesherrn in Schlesien, zu
Wartenberg, Bralin, Goschuez u. s. w.
glorreichst zu Mitau gestifteten
Akademischen Gymnasiums.
(Latvijas Universitātes Akadēmiskās
bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu
nodaļas krājums.)
Izdevums saistīts ar Jelgavas Pētera
akadēmijas atklāšanas svinībām 1775.
gada 29. jūnijā. Autors Johans Melhiors
Gotlībs Bēzeke (1746–1802) bija jurists,
Pētera akadēmijas profesors un pirmais
prorektors.
Diederichs, H. Ein altes verzeichniss
der Bischofe von Kurland.
Priekšlasījums par Kurzemes bīskapijas
vēsturi Kurzemes literatūras un mākslas
biedrības 1884. gada 11. aprīļa sēdē.
Tā autors Heinrihs Dīderihss (1840–1914)
bija vēsturnieks, aktīvs Kurzemes
literatūras un mākslas biedrības un
Kurzemes provinces muzeja darbinieks,
biedrības bibliotekārs.
der Bischofe von Kurland.
Priekšlasījums par Kurzemes bīskapijas
vēsturi Kurzemes literatūras un mākslas
biedrības 1884. gada 11. aprīļa sēdē.
Tā autors Heinrihs Dīderihss (1840–1914)
bija vēsturnieks, aktīvs Kurzemes
literatūras un mākslas biedrības un
Kurzemes provinces muzeja darbinieks,
biedrības bibliotekārs.
vāka: Dem Kurlaendischen
Provincialmuseum vom Verfasser
[Kurzemes provinces
muzejam no autora].
Sammlung der im Namen des Kurländischen
Adels wider seine Durchlaucht den Herzog
bey dem Reichstage in Warschau
angebrachten Beschwerden und der von
Seiten des Durchl. Herzogs darauf
eingereichten Antworten, nebst der darauf
erfolgten enscheidenden Reichskonstitution.
Mitau, 1792. 437 S. Izdevumā ietverti
materiāli par Kurzemes muižniecības un
Kurzemes hercoga strīdu izskatīšanu
Polijas Seimā.
Adels wider seine Durchlaucht den Herzog
bey dem Reichstage in Warschau
angebrachten Beschwerden und der von
Seiten des Durchl. Herzogs darauf
eingereichten Antworten, nebst der darauf
erfolgten enscheidenden Reichskonstitution.
Mitau, 1792. 437 S. Izdevumā ietverti
materiāli par Kurzemes muižniecības un
Kurzemes hercoga strīdu izskatīšanu
Polijas Seimā.
Ordnungen, Gezetze und Privilegien des Adelichen St.
Catharinen-Stifts zu Mitau. Mitau, [pēc 1828]. 46 S.
Jelgavas Sv. Katrīnas konventa nolikuma un citu
dokumentu krājums. Ieraksts: Geschenk des H. Pastors
E. Neander zu Mitau, am 3 dcbr. 1875 [Jelgavas mācītāja
E. Neandera kunga dāvinājums, 1875. gada 3.decembrī].
Frīdrihs Eduards Neanders (1802–1895) – garīdznieks,
1836–1876 mācītājs Jelgavā, Kurzemes literatūras un
mākslas biedrības biedrs.
Catharinen-Stifts zu Mitau. Mitau, [pēc 1828]. 46 S.
Jelgavas Sv. Katrīnas konventa nolikuma un citu
dokumentu krājums. Ieraksts: Geschenk des H. Pastors
E. Neander zu Mitau, am 3 dcbr. 1875 [Jelgavas mācītāja
E. Neandera kunga dāvinājums, 1875. gada 3.decembrī].
Frīdrihs Eduards Neanders (1802–1895) – garīdznieks,
1836–1876 mācītājs Jelgavā, Kurzemes literatūras un
mākslas biedrības biedrs.
Tyszkiewicz, Eustachy. Birze: Rzut oka na przeszłość
miasta, zamku i ordynacyi. St.-Petersburg, 1869. 170 S.
Biržu pilsētas, pils un baznīcas vēsturei veltītās
grāmatas autors Eistahijs Tiškēvičs (1814–1874) bija
poļu vēsturnieks un arheologs. 1856. gadā Viļņā
nodibināja Senatnes muzeju, kas bija pirmsākums
tagadējam Lietuvas Nacionālajam muzejam.
No 1865. līdz 1871. gadam dzīvoja sava pusbrāļa
Mīkola Tiškēviča īpašumā Biržos (Lietuvā) netālu
no Kurzemes robežas.
Grāmatas titullapā ir ieraksts: Geschenk des
Verfaßers am 7 Oktbr. 1869
[Autora dāvinājums 1869. gada 7. oktobrī].
miasta, zamku i ordynacyi. St.-Petersburg, 1869. 170 S.
Biržu pilsētas, pils un baznīcas vēsturei veltītās
grāmatas autors Eistahijs Tiškēvičs (1814–1874) bija
poļu vēsturnieks un arheologs. 1856. gadā Viļņā
nodibināja Senatnes muzeju, kas bija pirmsākums
tagadējam Lietuvas Nacionālajam muzejam.
No 1865. līdz 1871. gadam dzīvoja sava pusbrāļa
Mīkola Tiškēviča īpašumā Biržos (Lietuvā) netālu
no Kurzemes robežas.
Grāmatas titullapā ir ieraksts: Geschenk des
Verfaßers am 7 Oktbr. 1869
[Autora dāvinājums 1869. gada 7. oktobrī].
метрики. Сост. С. Л. Пташицкiй.
Санктпетербургъ, 1887. 278 с.
Lietuvas metrikas grāmatu
un dokumentu apraksts.
метрики. Сост. С. Л. Пташицкiй.
Санктпетербургъ, 1887. 278 с.
Lietuvas metrikas grāmatu
un dokumentu apraksts.
Kwartalnik Litewski: wydawnictwo poświęcone zabytkom
przeszłości, dziejom, krajoznawstwu i ludoznawstwu Litwy,
Białorusi i Inflant. 1910, Nr. 1.
Lietuvas, Baltkrievijas un Inflantijas (Latgales) senatnei un
kultūrai veltīts žurnāls. Šajā numurā iespiests ievērojamā
kultūras darbinieka Gustava Manteifela
(Manteuffel; 1832–1916) raksts par Staburagu.
przeszłości, dziejom, krajoznawstwu i ludoznawstwu Litwy,
Białorusi i Inflant. 1910, Nr. 1.
Lietuvas, Baltkrievijas un Inflantijas (Latgales) senatnei un
kultūrai veltīts žurnāls. Šajā numurā iespiests ievērojamā
kultūras darbinieka Gustava Manteifela
(Manteuffel; 1832–1916) raksts par Staburagu.
Krievijas vēsture un ģeogrāfija
государства, сочиненный въ настоящемъ
онаго видѣ. Часть 1. А.–Г. Москва,
1801. 1300 slejas. Krievijas valsts
ģeogrāfiskā vārdnīca.
государства. Часть 3. К.–М. Москва,
1804. 1238 slejas. Krievijas valsts
ģeogrāfiskā vārdnīca.
atspoguļojas tā laika izpratne par kuršu izcelsmi
un saistību ar somu tautām.
просвѣщения въ Россiи,
собираемые Петромъ
Кеппеномъ, членом разных
ученыхъ Обществъ. I–II.
С.Петербург, 1819–1826.
92 +260 c.
въ Россiи, собираемые Петромъ
Кеппеномъ, членом разных ученыхъ
Обществъ. I–II. С.Петербург,
1819–1826. 92 +260 c.
Schläzer, A. L. Münz-, Geld-, und Bergwerks-Geschichte des
Russischen Kaiserthums, vom J. 1700 bis 1789. Göttingen,
1791. 128 S.
Krievijas impērijas monētu, naudas un kalnraktuvju vēsture.
Šo grāmatas eksemplāru Kurzemes literatūras un mākslas
biedrībai dāvināja tās sekretārs Johans Frīdrihs fon Reke.
Russischen Kaiserthums, vom J. 1700 bis 1789. Göttingen,
1791. 128 S.
Krievijas impērijas monētu, naudas un kalnraktuvju vēsture.
Šo grāmatas eksemplāru Kurzemes literatūras un mākslas
biedrībai dāvināja tās sekretārs Johans Frīdrihs fon Reke.
Dalton, H. Geschichte der Reformirten Kirche
in Ruβland: Kirchehistorishe Studie. Gotha,
1865. 270 S.
Krievijas reformātu baznīcas vēsture. Iekļautas
arī ziņas par reformātu draudzēm Baltijā –
Jelgavā, Rīgā, Rēvelē (Tallinā) un citur.
in Ruβland: Kirchehistorishe Studie. Gotha,
1865. 270 S.
Krievijas reformātu baznīcas vēsture. Iekļautas
arī ziņas par reformātu draudzēm Baltijā –
Jelgavā, Rīgā, Rēvelē (Tallinā) un citur.
Корсаков, Д.А. Воцарение императрицы
Анны Iоанновны: исторический зтюд.
Казань, 1880. 88, [6] с.
Grāmatas autors Dmitrijs Korsakovs
(1843–1919) kopš 1881. gada bija profesors
Kazaņas universitātē, ar kuru Kurzemes
literatūras un mākslas biedrība uzturēja
sakarus. Krievijas imperatores Annas
Ivanovnas nākšana tronī (1730) bija
D. Korsakova 1880. gadā aiztāvētās
doktora disertācijas tēma.
Анны Iоанновны: исторический зтюд.
Казань, 1880. 88, [6] с.
Grāmatas autors Dmitrijs Korsakovs
(1843–1919) kopš 1881. gada bija profesors
Kazaņas universitātē, ar kuru Kurzemes
literatūras un mākslas biedrība uzturēja
sakarus. Krievijas imperatores Annas
Ivanovnas nākšana tronī (1730) bija
D. Korsakova 1880. gadā aiztāvētās
doktora disertācijas tēma.
Kaiserthum Rußland. Theil 1–2.
Stutgart, 1840–1841. 503, 973 S.
Krievijas impērijas statistisks
un topogrāfisks apraksts.
Kaiserthum Rußland. Theil 1–2.
Stutgart, 1840–1841. 503, 973 S.
Krievijas impērijas statistisks
un topogrāfisks apraksts.
Rub S. M. – 1841 [No Reiera grāmatnīcas
par 7 rubļiem sudrabā – 1841. gadā].
Reiera grāmatnīca atradās Jelgavā. Tā piederēja
Cēsīs dzimušam vācu grāmattirgotājam un izdevējam,
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedram
Gustavam Ādolfam Reieram (Reyher; 1794–1864).
Reiera apgāds izdeva arī latviešu autoru darbus,
tajā skaitā K. Barona grāmatu
“Mūsu tēvzemes aprakstīšana” (1859).
Recuell Des Actes de la séance publique de L’Académie
Impériale des Sciences de Saint-Pétersburg, tenue le
29 Décembre 1843. St.-Pétersbourg, 1844.
Pēterburgas Zinātņu akadēmijas rakstu krājums. Tā
atrašanās Kurzemes literatūras un mākslas biedrības
bibliotēkā ir apliecinājums biedrības sakariem un
sadarbībai ar dažādām zinātniskām organizācijām.
Impériale des Sciences de Saint-Pétersburg, tenue le
29 Décembre 1843. St.-Pétersbourg, 1844.
Pēterburgas Zinātņu akadēmijas rakstu krājums. Tā
atrašanās Kurzemes literatūras un mākslas biedrības
bibliotēkā ir apliecinājums biedrības sakariem un
sadarbībai ar dažādām zinātniskām organizācijām.
Dažādu valstu vēsture
Betrachtungen über den
Krieg von 1812 […].
St. Petersburg, 1813.
французской революцiи
изъ рукописи Марiи
Антоанеттъ. Москва, 1815.
vierjährige Polnische
Reichstag 1788 bis 1791.
Band I. Berlin, 1896.