Profesors Ģederts Ramans

Profesors Ģederts Ramans (27.01.1889. – 09.04.1964.)

Profesors. Fakultātē strādāja no 1944. gada līdz 1950. gadam. LU—no 1922. gada. Studiju kursi: „Vispārīgā reģionālā ģeogrāfija”, „Kontinentu fiziskā ģeogrāfija” u.c. Apglabāts Bauskas raj. Važītes kapos.

Dzimis 1889. gadā Ceraukstes pagastā. Mācījies Griķu skolā un Bauskas pilsētas skolā. Ģ. Ramana sapnis bija medicīna, taču tēva iespaidā viņš tomēr pievērsās ģeogrāfijai. 1910. gadā beidzis Pleskavas mērniecības skolu. Pirmā darbavieta ir Krievijas nostūris Besarābija, Kaukāzs, kur strādā par topogrāfu un kartogrāfu. 1912. gadā pārceļas uz Stavropoli. Pasaules kara laikā beidz kara topogrāfu skolu Pēterburgā, pēc tam strādā karšu uzmērīšanas darbos Baltkrievijā, Ukrainā un Kaukāzā. Pēc Pirmā pasaules kara Ģ. Ramans atgriežas Latvijā. Pēc kara, 1920.gadā Ģ. Ramans atgriežas Latvijā u iestājas Latvijas Universitātē, lai studētu ģeogrāfiju. Sākot ar 1922.gadu viņu pieņēma par subasistentu fiziskās ģeogrāfijas katedrā. 1926. gadā absolvēja LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti ģeogrāfijas specialitātē. Studiju laikā Ramans apbrauca Latgali un Augšzemi, fotografēja ainavas, vāca ģeogrāfiskus datus par šīm, tad vēl maz pazīstamām, Latvijas daļām, referēja par tām biedrībās un piedalījās izstādēs ar jauniem materiāliem. No 1927.gada strādā kā asistents Fiziskās ģeogrāfijas katedrā. No 1929. – 1930.gadam studējis ģeogrāfiju Londonas universitātē un strādājis pie profesora C. Farocett un D. Stamp. 1931.g. oktobrī Ģ.Ramans habilitējās par privātdocentu, 1932.g. sāka lasīt lekciju kursus antropoģeogrāfijā, reģionālā ģeogrāfijā un ģeogrāfijas metodikā, sāka vadīt arī studentu speciālos darbus ģeogrāfijā. LVU docētājs (no 1934.g.), no 1938.g. 1.decembra – vecākais docents. Fiziskās ģeogrāfijas katedras vadītājs (1944.g. – 1950.g.), profesors (1945.g.), Fiziskās ģeogrāfijas un ģeonomijas institūta dibinātājs. No 1944. – 1947.g. Ģeogrāfijas fakultātes dekāns. Vairākas reizes bijis Ģeogrāfijas biedrības valdē. Lasījis lekcijas Rīgas komercinstitūtā, Latvijas tautas universitātē, Izglītības ministrijas skolotāju kursos, Kr. Barona tautas augstskolā u.c. Ģ. Ramans strādāja pie problēmas par Latvijas teritorijas iedalījumu ģeogrāfiskos reģionos. Šai nolūkā viņš apbrauca un rekognoscēja gandrīz visu Latvijas teritoriju. Ceļojis pa Lapzemi, Norvēģiju, Rumāniju, Poliju, Ēģipti, Brazīliju u.c. Ārzemju ceļojumu laikā uzņēmis pāri par 3000 ģeogrāfisku ainavu un savācis kolekcijas, ar ko ilustrē ģeogrāfijas lekciju kursus. Sarakstījis ap 5000 rakstu par ģeogrāfijas tematiku.

Pētījumi vispārīgajā un reģionālajā fizioģeogrāfijā, izstrādājis Latvijas fizioģeogrāfisko rajonējumu, ainavu zinātnes pamatus. Latvijas ģeogrāfiskajā pētīšanā Ģ. Ramans sevišķi interesējies par reģiju problēmu, aprēķinājis Latvijas hipsometrisko pakāpju samērus. Šais darbos Ģ. Ramans uzņēmis ap 2500 Latvijas ģeogrāfisko ainavu, izstrādājis daudzas kartogrammas un reljefa modeļus. „Latviešu konversācijas vārdnīcas” ģeogrāfisko rakstu autors. Pārējie lielākie darbi: „Ģeogrāfisko apstākļu loma baltu tautu pagātnē” (habilitācijas darbs), „Latvijas teritorijas ģeogrāfiskie reģioni”, „Praktiskā ģeogrāfija” u.c.