Profesors Ādolfs Krauklis

Profesors Ādolfs Krauklis (25.03.1937. – 25.11.2006. )

Dr.habil.geog., profesors. Ģeogrāfijas maģistra studiju programmas direktors, Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents. Fakultātē strādājis no 1991.gada līdz mūža beigām (2006.g.). Studiju kursi: „Ģeogrāfisko ainavu mācība”, „Ievads vispārīgā fiziskajā ģeogrāfijā”, „Ainavu ekoloģija”, „Globālās ekoloģiskās problēmas”.

Ādolfs Krauklis ir izcilākais 20. gadsimta otrās puses latviešu ģeogrāfs, Latvijas ģeogrāfu (R. Putniņš, L. Slaucītājs, Ģ. Ramans, K. Ramans, A. Jaunputniņš u.c.) tradīciju pārmantotājs un talantīgs jaunu ideju radītājs. Ģeogrāfijas studijas Latvijas Universitātē 50-to gadu beigās un 60-to gadu sākumā Ā. Krauklim sakrīt ar ģeogrāfiskās domas uzplaukumu Latvijā. Šajā laikā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāte veidojas par nozīmīgu ģeogrāfisko pētījumu un ideju centru Padomju Savienībā (Austrumeiropas zemēs pazīstama kā Rīgas ainavu skola). Šajos gados par Latvijas ainavām ir aizstāvētas vairākas disertācijas (V. Klane, K. Ramans), Rīgā notiek Vissavienībvas ainavu konference ar lielu interesentu skaitu un labvēlīgām atsauksmēm ģeogrāfu aprindās. Šajā laikā Rīgas ainavu ģeogrāfu pētījumi galvenokārt ir saistīti ar lokālo ģeosistēmu tipizāciju un klasifikāciju, kuras centrālā problēma ir ģeogrāfisko vietu (novietojuma) racionālas sistēmas izveide. Nobeidzot ģeogrāfa pamatstudijas, Ā. Krauklis papildina un pilnveido šo K. Ramana novietojumu (locality) sistēmu, nodalot pavisam 5 pamattipus: eluviālais, deluviālais, fontinālais, superakvālais un subakvālais. Pēc Ā. Kraukļa ieskata galvenie lokālo ģeosistēmu (fācijas, savrupienes, vietienes) diferencējošie faktori Latvijā ir vietas irdeno nogulu mehāniskais (litoloģiskais) sastāvs un augtenes barības vielu daudzums. Turpinot pētījumus Sibīrijā (turpmākie trīsdesmit radošākie Ā. Kraukļa ģeogrāfisko pētījumu gadi tiek aizvadīti Irkutskā, Krievijā), Ā. Krauklis pilnveido šo novietojumu klasifikāciju un Centrālsibīrijas dienvidtaigai izveido vienotu faktoriāli dinamisko rindu sistēmu. Pamatojoties uz faktoriāli dināmiskajām rindām kā ainavas dabisko modeli, Ā. Krauklis organizē stacionārus pētījumus, tādejādi mēģinot kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskās ainavas trīs pamatfaktoru kopas: inerto (litoloģija, reljefs); mobilo (vielas un enerģijas plūsma) un biotisko (sugu aktivitāte un plastiskums). Raksturīga Ā. Kraukļa talanta iezīme ir lokālo un reģionālu pētījumu sasaiste, spilgts piemērs šādai datu interpretācijai ir meža un stepes mijietekmes pētījumi Sibīrijas dienvidos. Kopš 1991. gada aktīvu pētniecisko, akadēmisko un zinātnes organizatorisko darbību Ā. Krauklis turpina Latvijas Universitātē. Veicot pētījumus Latvijā un citviet Eiropā, stipri ietekmētā un pārveidotā vidē, ģeogrāfiskās ainavas uzbūves un vadošo vides procesu analīzē profesors akcentē antropogēnā faktora nozīmi, dabas, sociālo un cilvēcisko (humanitāro) procesu mijiedarbību. Viņa redzējumā ģeogrāfiskā ainava ir intensīvā skatījumā tverta lokāla mēroga Zemes virsmas daļa jeb apvidus, kas ietver humanitāro un dabaszinātņu terminos izsakāmu saturu. Ā. Krauklis izstrādāja modernās ģeogrāfijas attīstības un akadēmisko studiju koncepciju Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, kurās paredzēja dabas, cilvēka, lietišķās, vides un reģionālās ģeogrāfijas kursus bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās. Ā. Krauklis 10 gadus (1993-2003) bija  Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents un Starptautiskās Ģeogrāfijas Savienības (IGU) Latvijas Nacionālās komitejas priekšsēdētājs, atjaunoja Ģeogrāfisko Rakstu izdošanu. Pēc viņa iniciatīvas gadsimtu mijā notika 3 Latvijas Ģeogrāfu kongresi (1996, 2000, 2004. gads).   Apbrīnojams ir Ā. Kraukļa talants ģeogrāfiju saskatīt citā, mums neierastā un neparastā rakursā, padarīt to plašāku un skaistāku.

Profesore Zaiga Krišjāne

Ģeogrāfijas nodaļas Dabas ģeogrāfijas katedras akadēmiskais personāls, profesors Ā. Krauklis (pirmais no kreisās), 2004.g.  Profesors Ā. Krauklis. Profesors Ā. Krauklis (centrā).

Profesors Ā. Krauklis. Крауклис. A. Геосистемы контакта тайги и степи: юг Централной Сибири. Новосибирск : Наука, 1991. 214 с. Динамика геосистем и освоение приангарской тайги / А.А. Крауклис и [... др.]. Новосибирск : Наука, 1985. 276 с.

Ģeogrāfijas nodaļas Dabas ģeogrāfijas katedras akadēmiskais personāls, profesors Ā. Krauklis (centrā). Крауклис. A. Проблемы экспериментального ландшафтоведения. Новосибирск : Наука. Сибирское отделение, 1979. 232 с. Крауклис. A. Природные режимы и топогеосистемы Приангарской тайги. Новосибирск : Наука, 1975. 278 с.