Biogrāfija

Biogrāfija

Mārtiņš Bīmanis dzimis 1864. gada 1. maijā Zemgalē, Lielplatones pagasta Mazverbās, zemnieku ģimenē. Beidzis Jelgavas reālskolu, viņš 1883. gadā uzsāka būvinženiera studijas Rīgas Politehnikumā. Pēc obligātā karadienesta 1893. gadā viņš ieguva būvinženiera vietu Maskavas pilsētas kanalizācijas nodaļā.

Turpmāk M. Bīmaņa karjera veidojās Maskavā, kur no būvinženiera viņš kļuva par Maskavas pilsētas kanalizācijas nodaļas vadītāju un ārpilsētas kanalizācijas būvju un attīrīšanas ierīču direktoru. Sākās ražīgs zinātniskais un praktiskais darbs Maskavas pilsētas kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas izveidē. Tajā laikā Eiropā dažādu sanitārtehnisko sistēmu izveide sāka vēl tikai attīstīties un M. Bīmanim bija liels izaicinājums izveidot vienu no Eiropas lielākajiem pilsētas kanalizācijas tīkliem ar notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm. Viņš apguva labāko ārzemju pieredzi un, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un izmēģinājumiem, izveidoja savu notekūdeņu attīrīšanas sistēmu. Kā augstas klases speciālists viņš darbojās dažādās Maskavas pilsētas tehniskajās padomēs un komisijās. 1913. gadā M. Bīmani apbalvoja ar goda diplomu par Maskavas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas izveidi un vadību.

M. Bīmaņa veiktie pētījumi, zinātniskās publikācijas, uzstāšanās kongresos un konferencēs izveidoja viņu par autoritāti sanitārās tehnikas jomā Krievijā un visā Rietumeiropā.

1920. gadā M. Bīmanis atsaucās Latvijas Augstskolas (vēlāk Latvijas Universitātes) organizācijas padomes aicinājumam atgriezties Latvijā un iekļāvās jaunās augstskolas darbā. Viņš aktīvi iesaistījās gan pedagoģiskajā, gan administratīvajā darbībā - kļuva par profesoru Inženierzinātņu fakultātes Sanitārās tehnikas katedrā, darbojās Latvijas Augstskolas organizācijas padomē, Universitātes Padomes pirmajā sastāvā, bija gan Dekānu padomes, gan Saimniecības padomes loceklis. M. Bīmaņa viedoklis vienmēr tika cienīts taisnīguma un skaidrības dēļ. No 1923.-1925. gadam M. Bīmanis bija prorektors saimniecības lietās, no 1927.-1928., 1930.-1931., 1933.-1934. gadam - Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātes dekāns, no 1931.-1933. gadam - Latvijas Universitātes rektors.

Strādājot dažādos administratīvos amatos Latvijas Universitātē, viņš centās tuvināt humanitāro un tehnisko zinātņu pārstāvjus, jo saskatīja tehniskās darbības saistību ar kultūru un citām zinātņu nozarēm. Stājoties rektora amatā, M. Bīmanis savā akadēmiskajā runā „Tehnika kā kultūras faktors” uzsvēra : „Tehnikai kopā ar humanitārajām zinātņu nozarēm jāved cilvēce uz augstāku kultūras stāvokli. Lai to sasniegtu, jaunatnes audzināšanā jārod iespēja iedziļināties mūslaiku kultūras prasībās, kas pa lielākai daļai saistītas ar tehnikas attīstību. Jaunatnē jāieaudzina tas gars, kas spēj attīstīt vadītāja lomu visos dzīves apstākļos.” Profesors pamatoja inženierzinātņu ētisko un filozofisko pusi un to mācīja arī studentiem - uzņemties atbildību par tehniskiem risinājumiem.

1924. gadā par aktīvu akadēmisko darbību Latvijas Universitāte M. Bīmanim piešķīra goda doktora grādu – Dr.ing.h.c., 1932. gadā Tērbatas Universitāte goda doktora grādu - Dr.oec.h.c., bet 1944. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Universitātes Goda biedru.

M. Bīmaņa zinātniskā darbība ir atspoguļota vairāk kā 100 dažādās publikācijās un izdotajās grāmatās sanitārtehnikas nozarē. Profesors bija Latvijas delegāts Pasaules spēka konferencēs un to starplaika sēdēs (Londona (1924), Bāzele (1926), Berlīne (1930), Vīne (1938)), organizēja pirmo Latvijas Inženieru un tehniķu kongresu 1921. gadā.

M. Bīmanis savas inženiertehniskās zināšanas sanitārtehnikas jomā izmantoja praktiski izstrādājot vairākus Latvijas pilsētu ūdensapgādes un kanalizācijas projektus un piedaloties to izbūvē. M. Bīmanis rosīgi darbojās dažādās Latvijas valdības un sabiedriskajās organizācijās - Latvijas Nacionālajā spēka komitejā, Elektrības padomē, Iekšlietu ministrijas Būvniecības departamenta Tehniskajā padomē, Latvijas inženieru biedrībā, Latvijas Aizsargu organizācijā, Latvijas Sarkanajā Krustā u.c.

Mārtiņš Bīmanis miris 1946. gada 30. janvārī bēgļu gaitās Lībekā, Vācijā, bet 1968. gadā urna ar pelniem guldīta dzimtas kapavietā Rīgā, Meža kapos.

<iframe width="420" height="315" src="//www.youtube.com/embed/kW56jOa1fMA" frameborder="0" allowfullscreen=""></iframe>

Prof. M. Bīmanis ir iemūžināts kinokadros - dokumentālajā filmā „Rullis” Nr. 1 (1929) un
kino žurnālā „Latvijas skaņu hronika” Nr. 399, rež. Eduards Kraucs (1937). Materiāls no
LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Izmantotā literatūra:

<sup>1. Bīmanis Mārtiņš. Tehnika kā kultūras faktors // Latvijas Universitātes Raksti. - 1.sēj., Nr.5 (1932), [177].-192.lpp.
2. Klētnieks Jānis, Baltiņš Māris. LU rektors un goda biedrs profesors Mārtiņš Bīmanis (1864-1946) // Jubilejas izdevums = Anniversary edition / Latvijas Universitāte. - (Zinātniskie raksti / LU). - (2004), 243.-256.lpp.
3. Prof. Dr. ing. h. c. Mārtiņš Bīmanis - astoņdesmitgadnieks // Satiksme un Tehnika. - Nr.5 (1944), 21.-22.lpp.
4. Tramdahs, Arturs. Latvijas Universitātes prof. Dr.art.ing.h.c. Mārtiņa Bīmaņa 70 mūža gadu darbs. - Rīga: A.Gulbis, 1934. - 7 lpp.</sup>