Latvijas Universitāte (LU) dibināta 1919.gada 28. septembrī kā nacionālā universitāte. Visus šos gadus tā kā vienīgā klasiskā universitāte Latvijā nodrošināja studijas un pētniecību humanitārajās, dabas, sociālajās zinātnēs, izglītības zinātnēs un medicīnā, kā arī šo grupu mijiedarbību. Neskatoties uz laikmeta ideoloģijas noteicošo lomu visās dzīves jomās, Universitāte šajos gados spējusi nodrošināt daudzveidīgu pētniecību un studiju procesu, studentu uzņemšanu studiju nodaļās, kuras pastāvošai ideoloģijai nelikās nozīmīgas. Tā ir spējusi nosargāt nacionālās universitātes statusu, saglabāt universitātes tradīcijas, godāt latviešu valodu un kultūru, respektēt dažādu minoritāšu kultūru.
LU Bibliotēka ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība – vispārpieejama zinātniskā bibliotēka, LU intelektuālo vērtību glabātāja un uzturētāja. Šo gadu laikā viens no Bibliotēkas uzdevumiem ir bijis uzkrāt, sistematizēt, glabāt un darīt pieejamus LU zinātnes un intelektuālā īpašuma sasniegumus.
Mūsdienu informācijas sabiedrības laikmetā, Bibliotēka LU zinātnes un intelektuālā īpašuma sasniegumus ir apkopojusi un popularizējusi tradicionālā, elektroniskā un digitālā formā.
LU akadēmiskā personāla pētniecības darba virzieni gan pirmās brīvvalsts periodā, gan mūsdienās sekmīgi ir atzīti Eiropas akadēmiskajās aprindās. Vairākkārtīgi mainoties ideoloģiskai situācijai valstī, nemainīgas ir palikušas klasiskās zinātniskās vērtības. Universitātes akadēmiskajā dzīvē nenoliedzami šīs vērtības ir radījuši rektori, prorektori un ikviens mācībspēks.