Academic Centre
30. oktobrī ar bagātu programmu un lielu apmeklētāju interesi Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro un sociālo zinātņu centra konferenču zālē, Kalpaka bulvārī 4, aizritēja LU Bibliotēkas organizētā konference ,,Latvisko vērtību atspoguļojums tautas materiālajā un garīgajā kultūrā”.
Konferencē pulcējās dažādu nozaru pētnieki, lai dalītos ar savu pētījumu rezultātiem un pieredzi, kā arī kopīgi pārrunātu latvisko vērtību aktualizēšanas nepieciešamību mūsdienu sabiedrībā. Konference aizsākās ar LU Bibliotēkas direktores Mārītes Savičas ievadvārdiem un LU prorektores humanitāro un izglītības zinātņu jomā, Dr. habil. philol., profesores Inas Druvietes uzrunu. LU prorektore uzsvēra, ka šī ir Latvijas simtgades un pašcieņas konference, kuras mērķis ir izgaismot vispārcilvēcisko un latvisko vērtību būtisku nepieciešamību, kā arī ieskicēja virkni problēmu latviešu valodas kā valsts valodas politikā valstī.
Konferences turpinājumā LU Latvijas vēstures institūta direktors, Dr.hist. Guntis Zemītis, referātā “Latviešu tradicionālā simbolika” akcentēja latviešu tradicionālo simbolu izmantošanu un to transformāciju laika gaitā, sniedzot ieskatu arheoloģisko izrakumu rezultātā iegūtajos liecību paraugos. Turpinot tēmu par simboliem un to iespaidu cilvēka dzīvesdarbības laikā, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Dr. habil. philol. Janīna Kursīte-Pakule klātesošajiem līdzdalīja referātu “Krāsa un ornaments kā identitātes zīme Latvijas 100 gados”, kura centrā - plakāts kā sabiedrības pārliecināšanas instruments un Latvijas vēstures līkloču liecinieks. Prof. J. Kursīte-Pakule prezentācijā demonstrēja dažādu laika posmu plakātus un analizēja tajos izmantoto ornamentu un krāsu nozīmi, piemēram: Niklāva Strunkes, Riharda Zariņa, Kārļa Freimaņa, Ilmāra Blumberga u.c. mākslinieku veidotus plakātus.
Savukārt LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks, Dr.philol. Ingus Barovskis referātā “Iekštelpu iekārtojuma simbolika Latvijas simt gadu kontekstā” analizēja latviskās vērtības - mājas un istabas - simbolisko nozīmi. I. Barovskis sniedza ieskatu pētījumā, kas veltīts iekštelpu simboliskajai nozīmei, uzskatāmi atspoguļojot sabiedrības vērtības un ideālus. Sniedzot ieskatu Latvijas armijas nacionālās simbolikas izveides pirmsākumos, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā, Dr.hist. Juris Ciganovs, līdzdalīja referātu “Nacionālā simbolika Latvijas armijas karavīru atribūtikā starpkaru posmā (1918-1940)”. Dr.hist. J. Ciganovs īpaši izcēla simbolus, kas tika izmantoti karavīru kokardēs, karaspēku vienību pulku krūžu nozīmēs, karaspēka vienību karogos un virsnieku zobenos. Tēmu par ornamentiku turpināja LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja, Dr.hist. Aija Jansone. Referātā “Ornamentu albumi un vēveru grāmatas Latvijas kultūras telpā”uzmanības centrā ir vēveru grāmatas - 18.gs. un 20. gs. sākuma audēju rokrakstu zīmējumu un piezīmju krājumi. Viens no Dr.hist. A. Jansones noslēguma secinājumiem - Latvijā konstatētās vēveru grāmatas, t.sk. LU Bibliotēkas krājumā esošais rokraksts, kas datēts ar 1771. gadu, ir starptautiskas nozīmes rakstītais avots.
Nākamie referāti bija cieši saistīti ar latviešu tautiskā tērpa nozīmi, vēsturisko attīstību un lietojumu. LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, Dr.hist. Anete Karlsone, referātā “Tautiskā tērpa nozīme un lietojums”sniedza ieskatu jēdzienos “tautiskais tērps” un “nacionālais tērps”, kā arī rosināja pārdomāt tautiska tērpa atbilstošu lietošanu mūsdienās. Savukārt Dr.art. Ieva Pīgozne - LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, līdzdalīja referātu “Tradicionālais krāsu salikums un tā vēsturiskā attīstība Latvijas teritorijā”, iepazīstinot ar sava pētījuma “Krāsas un to nozīme baltu 3.-13. gadsimta apģērbā mūsdienu Latvijas teritorijā” gūtajiem rezultātiem.
Konferenci noslēdza LU Bibliotēkas bibliotekāres Mg.art. Ilzes Veiguras referāts “Rakstu pētniecībai veltītie izdevumi Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā”. I. Veiguras priekšlasījums iezīmēja konkrētu personību ieguldījumu latviešu rakstu izpētē, sniedzot ieskatu nozīmīgākajās pētnieku publikācijās, kas ikvienam interesentam pieejamas LU Bibliotēkas krājumā.
Konferences izskaņā tika atklāta LU Bibliotēkas veidotā izstāde “Rakstu ceļš”, kas tapusi sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" tautas lietišķās mākslas studijām “Cilnis”, “Vasa”, “Plastika”, “Draudzība”.